Emanuels Makrons to izdarīja: riskēja un tagad izskatās, ka zaudēs. Tas noskaidrojies pēc parlamenta vēlēšanu pirmās kārtas, kas notika  pagājušo svētdien. Ja viņš vēlas ieiet savas valsts vēsturē kā prezidents, kas nav atļāvis nonākt pie varas Nacionālajai apvienībai (RN), tad viņam jāmeklē cits veids kā to izdarīt. Centieni šo mērķi sasniegt ar ārkārtas vēlēšanu palīdzību, šķiet, neizdosies. Francijas prezidentam būs jāmeklē citi ceļi šī mērķa sasniegšanai. Pašreizējais plāns nedarbojas. Šodien uzzināsim vai situācija dramatiski mainīsies.

Svētdienas vēlēšanu pirmā kārta

Kad svētdienas vakarā Francijas televīzija rādīja vēlēšanu prognozes, daudziem aizrāvās elpa. Bija noticis negaidītais – Putina stipendiātes Marinas Lepēnas galēji labējais Nacionālais bloks jaunajās vēlēšanās ieguva vairāk nekā trešdaļu balsu – 34%.

Paredzams, ka kreisie iegūs aptuveni 29 procentus un tikai trešajā vietā paliks prezidenta valdošā, kreisi centriskā alianse ar 20,5-23%. Apmēram tā arī notika. Labējie uzvarēja. 

Tas bija kritiens uz leju, zaudējums, salīdzinājumā ar 2022. gada parlamenta vēlēšanām, kad Makrona partija kļuva par lielāko politisko spēku valstī. Toreiz viņš triumfēja, bet tagad – zaudē. Domāju, ka šī ir arī Francijas prezidenta personīga neveiksme, jo šādas ārkārtas vēlēšanas nebija gudrs gājiens. 

Toreiz, 9. jūnija vakarā, kad viņš negaidīti un pēkšņi aicināja rīkot jaunas vēlēšanas, dominēja apjukums. Kāpēc? Daudziem šī ideja nešķita tālredzīga rīcība. Makrons sacīja, ka vēloties šādi “noskaidrot” Francijas iedzīvotāju vēlmes. Vairāki mediji šo ideju nosauca par “pokera gājienu”. Tā dara kāršu spēlētāji, kas “paaugstina likmi”. Tādā gadījumā rokās jābūt “labam kārtīm”. Tagad izskatās, ka šādu rezervju prezidentam nebija. Jau toreiz vairāki Makrona tuvākie sabiedrotie norobežojās no šīs idejas. Arī Finanšu ministrs Bruno Lemērs bija viens no tiem, kas teica, ka šis priekšlikums neesot viņa akceptēts, tas esot tikai un vienīgi paša prezidenta lēmums.

Makrons varēja samierināties ar ES vēlēšanu nelāgo iznākumu, sakopot spēkus un pagaidīt līdz rudenim. Taču viņš to nedarīja un rīkojās emocionāli impulsīvi. 

Atliek brīnīties par to kā viņš rīkosies tālāk, zaudējot pēc nedēļas. 

Vēsturisks pagrieziens pa labi

Francijas vēlēšanu sistēma parasti dod priekšroku lielākajai partijai. Tāpēc pastāv reāla iespēja, ka pēc 7. jūlijā labējam blokam būs jau daudz lielāks pārākums.

Tādā gadījumā par premjerministru kļūs Žordans Bardela un prezidents Makrons varētu būt spiests nodot viņam valsts budžeta un iekšpolitikas grožus. Tas būs kaut kas jauns jeb Francijas politikas pagriešana pa labi. 

Pirmo reizi pie varas (demokrātiskā ceļā) būs nonākusi politiska grupa, kuras saknes meklējamas Višī režīmā, kas sadarbojās ar nacistiem. Francijas labējo nacionālistu bloks sevi šodien piedāvā vēlētājiem kā modernu labējo nacionālistu partiju, kas ciena demokrātiju. Taču to dibināja fašisti, rojālisti un vācu nacisma atbalstītāji un šodien ierosina “nacionālo prioritāti” pabalstu sistēmā, kas liegtu cilvēkiem bez Francijas pilsonības saņemt daudzus pabalstus, ja vien viņi piecus gadus nav strādājuši šajā valstī. Personām ar dubulto pilsonību tiktu liegts strādāt noteiktos valsts amatos. Tiks atcelta iespēja iegūt automātiski pilsonību, ja cilvēks ir piedzimis Francijā.

Partija jau iepriekš ir ierosinājusi arī pilnīgu “islāma ideoloģijas” aizliegumu, pamatojoties uz definīciju, kas faktiski varētu aizliegt jebkādu publisku islāma praktizēšanu.

Nacionālā vienotība noteikti iejauksies ES darbā, pieprasot lielu atlaidi dalības maksai, ieviešot robežkontroli ar kaimiņvalstīm. Nemaz nerunājot par atbalstu Ukrainai. Tieši šis punkts var iznīcināt Eiropas nākotni, palīdzot Putinam okupēt tālāk jaunas teritorijas uz rietumiem. 

Bardela “sarkanās līnijas”

Partijas līderis Bardela ir teicis, ka viņa “sarkanās līnijas” esot Francijas karavīru nosūtīšana uz turieni no kurienes tālās darbības rādiusa raķetes sāks virzīt uz mērķiem Krievijā. Tātad uz Ukrainu.  Medijos vīd ziņas, ka pēc nacionālā bloka domām, okupētā Ukrainas teritorija esot jāatdod Putinam un šis karš tādejādi jābeidz. 

Taktiskais balsojums varētu neļaut nacionāliem spēkiem iegūt 289 no 577 vietām Nacionālajā asamblejā. Tātad var gadīties, ka šī partija neiegūst vairākumu. Var gadīties, ka būs vajadzīga  sadarbība ar centra un kreisajiem spēkiem. 

Vairāki kreisās alianses pārstāvji svētdienas vakarā paziņoja, ka plānojot atsaukt savus kandidātus vēlēšanu apgabalos, kur centristu kandidāts varētu uzvarēt nacionāļu kandidātu.

Savukārt Emanuels Makrons rakstiskā paziņojumā norādīja, ka tagad esot nepieciešama “liela demokrātiska un republikāniska vienotība” visai Francijas tautai. Ko tas nozīmē? Skan patētiski. Vienu brīdi Makrons pat draudēja, ka šo vēlēšanu dēļ varot izcelties iekšējais – pilsoņu karš. 

Kurš Bardelam palīdzēja?

Parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā 7. jūlijā uzzināsim rezultātus, jo tad būs beigusies vēlēšanu otrā kārta. Pašlaik daudz darba Kremļa propagandas buldozeram, lai šo iznākumu pavērstu sev par labu.

Jāveic Francijas tautas apstulbināšanas kampaņa, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu. Kremlim pašlaik ir jāpaveic viss iespējamais, lai noskaņotu Francijas vēlētājus par labu labējiem, kas ir Putina draugi. Nepieciešams rādīt ļoti nelāgā gaismā prezidentu Emanuelu Makronu, jo viņš vienīgais (no Eiropas lielvalstu vadītājiem) izlēmīgi atbalsta Ukrainas cīņu pret Kremli un traucē Putinam ātri uzvarēt šajā karā. Aizvadītās nedēļas laikā vairāk nekā tūkstotis krievu robotu izplatīja internetā Kremļa propagandu. Kāda tā izskatījās? Rakstos franču valodā prezidents Makrons tika attēlots kā neveiksmīgs politiķis un autori lūdza vēlētājus nebalsot par viņa partiju. Esot jābalso par jaunu režīmu. Tas būšot visu Francijas problēmu atrisinājums.

Pēc tam šo ideju X izplatīja prokrievisks botnets, kas pazīstams ar nosaukumu “Dubultnieks”. Kampaņu uzrauga Krievijas opozīcijas analītiskā grupa Antibot4Navalny. Pēdējo divu nedēļu laikā 108 šādus rakstus izplatīja vairāk nekā tūkstotis prokrievisko robotu. Visi bija raksti, kuru saturs pārliecināja balsot tikai par labējo partiju. Lai pastiprinātu propagandas efektu, krievu aģitētāji izplatīja pat viltotas slavenību fotogrāfijas ar izdomātiem citātiem. 

Piemēram, prokrieviski noskaņoti boti izplatīja dziedātājas Teilores Sviftas attēlus ar viltotu citātu, kurā viņa it kā gaidāmās olimpiskās spēles Francijā dēvē „par politisku un apkaunojošu projektu“. Bejonsē arī Kremlis izmanto šajā kampaņā pret Makronu. Redzami kombinēti viņas attēli ar viltotiem izteikumiem. Tur Bejonce it kā saka, ka Makrons esot „citu valstu kontrolēta marionete“. Pie viena viņa it kā izsmej Vācijas kancleru Šolcu, Makronu, amerikāņus un angļus. Protams, ka abas popmūzikas zvaigznes tā nav izteikušās un šādas idejas nav paudušas. Tiek rādīta arī it kā intervija ar franču aktieri Fransuā Kluzē, kas pazīstams no filmas “Negaidīta draudzība”. Ar dublētu balsi angļu valodā tiek mēģināts radīt iespaidu, ka Kluzē kritizē Makrona teikto par to, ka Ukraina nedrīkstot kapitulēt Krievijai. “Krievijas sakāve ir utopija, Makrona kungs,” saka dublētā balss. Ir pierādīts, ka krievi pārmontējuši viņa interviju un ielikuši iekšā jaunu, Kremlim vajadzīgu MI radītu tekstu. (SVT)

Krievu propaganda Francijā pašlaik visvairāk cenšas iznīcināt Makronu. Viņš tiek dēmonizēts, bet pretinieki (labējie) – cildināti un slavēti. SVT veiktā analīze liecina, ka notiekošās dezinformācijas kampaņas galvenais mērķis ir kompromitēt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un vienlaikus popularizēt labējo nacionālistu partiju. To pašu, kuras līdere ir Putina stipendiāte. No 108 analizētajiem rakstiem Makrons ir pieminēts 63 reizes, 59 no tiem negatīvā kontekstā. Viņš it kā vairāk rūpējoties par karu Ukrainā, nevis par pašas Francijas labklājību. Pašreizējais līderis Žorans Bardels pieminēts 62 reizes, un nekad negatīvā kontekstā.

Svētdienas vēlēšanās piedalījies neparasti liels vēlētāju skaits 67%, kas būtiski apsteidz iepriekšējo velēšanu rādītājus 48% (2022.gadā). Nelāgas balsis mēļo, ka Makrons uzvedoties tieši tāpat kā Napoleons sava norieta gados: kļūstot aizvien izolētāks un pieņemot nepārdomātus lēmumus. 

Šodien uzzināsim kādu ceļu Francijas vēlētāji savai valstij būs izvēlējušies. Šis brīdis ir klāt.