Siltums, veselība un mēs paši

Vēlētāju sestdienas skola 2022; 5.nodarbība

Par pirmo un svarīgāko – mūsu valsts drošību jau izrunājām. Ir piecas partijas, kuras piedalās vēlēšanās un neatbalsta ukraiņus + neatbalsta NATO. Par šīm piecām partijā  nevajadzētu balsot, ja vēlamies saglabāt Latviju: Latvija pirmajā vietā (Šlesera partija), Katram un katrai (Gobzema partija), Latvijas Krievu savienība, Saskaņa,  Zaļo zemnieku savienība (Lemberga partija). 

Tas nozīmē, ka vēlētājam palikušas 6 lielās partijas no kurām vienu var izvēlēties par savējo: Konservatīvie, Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Attīstībai/Par, Jaunā Vienotība un Progresīvie. Viss. Vairāk vērā ņemamu partiju mums Latvijā nav. Par mazajām vai jaunajām partijām nebalsosim, jo mums ir vajadzīga stabila Latvija ar pāris lielajām partijām, kas spēj veidot stabilu koalīciju. Tas svarīgi tagad, kad pasaule ir uz kara sliekšņa.  

Nākamā atlases tēma – maksa par elektrību, siltumu un veselības aprūpe.

Putins  apzināti radījis haosu šajā jomā, jo aizgriezis krānus. Paši vainīgi, ja esam tik atkarīgi no Krievijas. Ja „labi uzvedīsimies“ un slavēsim Kremli, tad saņemsim lēto krievu dabas gāzi par smiekla naudu un nekādas energokrīzes vairs nebūšot. Taču tad jāatsakās no palīdzības ukraiņiem. Kremļa cars komandē orķestri, kurā mums visiem jādzied līdzi. Vai mēs to darīsim?

Domāju, ka nedarīsim. Niknums un dusmas nekad nevienam nav palīdzējušas nekur un nekad. Diemžēl valdība nemācēja mūs informēt par covid19 pandēmijas laikā un PR ar sabiedrību viņiem joprojām ir nesaprotams svešvārds. Slikti. Vai ir kāda partija, kurai saziņa ar sabiedrību sokas labāk?  Kuri prot izskaidrot savu nostāju un argumentēt savu rīcību? Nezinu. Taču par šadu – demokrātiskais komunikācijai gatavu partiju, es balsotu. Kura tāda ir?

Somijā un Vācijā tiek piedāvātas kampaņas ar konkrētiem ieteikumiem kā taupīt elektroenerģiju. Mums partijas kaujas savā starpā par to kā uzlabot dzīvi ar pabalstiem, taču neko konkrētu nepiedāvā. Draugs Ivars ir pakārtojis visu savu dzīvi elektrības cenām biržā. Viņš iet dušā tikai tad, kad maciņš to atļauj un veļu mazgā pa naktīm (iepriekš programmējot veļas mazgājamo mašīnu nakts stundām). Pērn iznācis par elektrību ziemā maksāt nenormāli dārgi, tāpēc ir sabijies joprojām. Tas, ka nākamā ziema būs skarba, ir skaidrs jau tagad. Valdība tikko informēja, ka valsts segs pusi no iedzīvotāju elektrības cenu kāpuma un būs īpaši marķēti pabalsti sociālajām grupām, kurām segt šos augošos izdevumus ir visgrūtāk. Tas labi, bet skan abstrakti un tā arī nesaprotu kā tas attieksies uz mani. Uz Jums?  

Inese un Mārtiņš iegādājušies jaunu ūdens sildītāju savai mājai, kurināmu ar malku. Vai ir jēga pirkt malku un nosūtīt VID kvītis par pirkumu? Būs kompensācija? Kura partija par to ir runājusi? Lūdzu informējiet šodien mūsu par lielu Latvijas partiju, kura loģiski un saprotami atbild uz šiem konkrētajiem jautājumiem?  

Nebrīnīšos, ka arī pie mums ir cilvēki, kuri būtu gatavi „pievienoties“ Krievijai, lai par elektrību un gāzi būtu jāmaksā mazāk. Proti – viņi ir gatavi “uzcept olas“ uz ugunsgrēka savā mājā. Pa lēto zaudēt visu. Pagaidām valdība ir abstrakti informējusi par pabalstiem, bet opozīcija piedāvā vienīgi kompromisu ar Krieviju. Domāju, ka mēs nevaram pieņemt opozīcijas piedāvājumu, jo tas nozīmē  maksāt Kremlim un finansēt karu Ukrainā. 

Šajā jautājumā es nosveros pa labu varas partijām un gudrai taupības politikai katrā ģimenē. Laimes lācis neatnāks un manus elektrības rēķinus nesamaksās. Tāpēc būsim reālisti un neklausīsimies murgus, ko piedāvā tie, kas prot solīt, bet nespēj pēc tam neko izdarīt. 

Nākamais – veselības aprūpe, kas Latvijā izveidota pēc ASV modeļa. Fonā spokojas Krievijas tradīcijas, kas dzīvas pie mums kopš PSRS laikiem. Te dominē 2 principi: 1) turēt pacientu stresā par to, ka viņam pašam jājoņo pie ārstiem katru gadu un jāizslēdz visas iespējamās slimības (simbols – Gulbja laboratorija), 2) slikta pacientu informētība par medicīnas zinātnes sasniegumiem un nenormāli augsts šarlatānisms un pūšļošana. Par to varējām pārliecināties covid19 pandēmijas laikā, kad ministrija nemācēja saprātīgi un mērķtiecīgi informēt tautu par pandēmijas uzliesmojumiem un vakcinācijas loģiku. Latvijā ir nepiedodami augsts nezināšanas līmenis šajā jomā un zinātnes noliegums. Par to kauns un šo apzināties ir sāpīgi. Tepat aiz jūras tiek piešķirta Nobela prēmija medicīnā, bet pie mums liela tauta daļa nesaprot kas ir zinātne un ņirdz ar to, ko nesaprot.  Tā tas nedrīkst turpināties. Esam attīstīta Eiropas nācija un šarlatānisms nav ordenis 2022.gadā. Tas – skumji. Šai pozīcijai mūsu partijas vēl nav pieslēgušās. Tikai viena Latvijas partija ir uzsvērusī zinātnes statusa uzlabošanu Latvijā. 

Tātad šodien mums būtu jāatlasa no 6 lielajām partijām nost tās, kuras neko sakarīgu nav piedāvājušas elektrības un siltuma cenu kompensācijās. Kuras tās ir? 

Nākamais solis – paraudzīsimies spogulī. Kādi mēs esam paši sev? Kādai sociālajai grupai piederam? Kura ir mana partija, kas spēs paveikt to, ko vēlos es? Uzreiz piebildīšu – šī partija nebūs tā, kurā balotējas kaimiņš, draugs vai liela uzņēmuma, vadītājs. Nē, tā tas nebūs. Visticamākais, ka Jūsu partija ir tā, kurā nevienu nepazīstat personīgi. Ne vienmēr zināmie un pazīstamie cilvēki kļūst par politiskajiem labvēļiem. 

Tagad nolieku spoguli jūsu priekšā 

Kādi izskatās balsotāji par labējām un kreisajā, centra partijām? 

Jā, pastāv zinātnisks modelis, kas nosaka mūsu politiskas simpātijas, izejot no vēlētāja rakstura. Jā, var redzēt atšķirības starp cilvēkiem, kas balso pa labi, pa kreisi un par centru. Kolēģis Bjorns Magnus Ros ir  ilgi un pamatīgi pētījis šo tēmu Tirdzniecības augstskolā Gēteborgā. Paskatīsimies ko viņš atklājis. Pētījums ir samērā plašs. Jau 30 gadus (kopš 1986) viņš kopā ar kolēģiem vāc datus par politiku un partiju simpātijām. Šo fundamentālo pētījumu finansē augstskola pati. Tāpēc rezultāts ir ļoti interesants. Tā kā mūsu mentalitāte ir līdzīga skandināviem, tad nav izslēgts, ka pētījuma rezultāti var būt tipiski arī mums Latvijā.  

Personību testi jeb piecu faktoru modelis īsumā klasificē vēlētājus pēc šādas shēmas: 1) atvērtība vai noslēgtība pret jaunām idejām un pasauli, 2) ziedošanās valstij, līdzcilvēkiem, sabiedrības labā; 3) ekstraverts vai intraverts cilvēks publiskajā dzīvē; 4) laipnība, empātija un vēlēšanās izvairīties no emocionālas konfliktu eskalācijas, 5) emocionālā stabilitāte : neirozes un garastāvokļa svārstības. Savelkot kopā ar balsojumu par konkrētām partijām, noskaidrojās sekojošais.  

Par kreisajām partijām mēdz balsot ikdienas sadzīvē atsaucīgākas personas, kas ir laipnākas, devīgākas un atvērtākas pret apkārtni. Nedaudz laiskas, paslinkas vai vieglprātīgas, ko pašas arī atzīst. Tām raksturīga aizraušanās ar hobijiem un vaļaspriekiem. Ziedo citiem, padod roku nokritušajiem un necenšas sevi apgrūtināt ar neiespējamiem uzdevumiem. Piedalās pasākumos, uztver aicinājumus. Nepieder sabiedrības turīgākajiem slāņiem. 

Labējo partiju pusē dominē mērķtiecīgas, ekstravertas, centīgas personas, kas uzskata, ka velta savu dzīvi sabiedrības labā. Balsotāji pa kreisajām partijām mēdz uzdrošināties atvērties jaunām idejām un sajūtām, bet balsotāji par labējām partijām ir daudz lielāki karotāji par pazīstamo, zināmo un idejām  savas pārliecības vārdā. Viņi ir gatavi cīnīties par sev svarīgo un mēdz būt atriebīgi, nepiedod zaudējumu sev un citiem. Viņi ir karotāji, lielākoties ļoti cītīgi un mērķtiecīgi. Daudz sasniedz un spēj uzkāpt ļoti augstu un sasniegt tālas virsotnes.

Kurā pusē esi Tu, cienījamais Latvijas vēlētāj?

Attēls no DN