”Don’t, don’t, don’t

Kādas izskatījās pēdējās dienas Izjumā pirms atbrīvošanas? Bija aizliegts iet uz ielas. Visi ieslēdzās, noslēpās, izlikās neredzami. Gar logiem  dārdēja kāpurķēdes un varēja just, ka „kaut kas notiks“. Sešus mēnešus krievi kontrolēja šo zonu. Daudzus pratināja, pārbaudīja mobilo telefonu saturu un reizēm iekaustīja. „Kāds krievu zaldāts pēkšņi ieskrēja slimnīcā, sāka kliegt uz ārstu. Pieprasīja daktera automašīnas atslēgas. Mediķis attiecās dāvināt savu automašīnu karavīram. Rezultātā zaldāts viņu nošāva, atslēgas aši izņemot no mirušā rokām un aizbrauca“, – stāsta Darja intervijā kolēģim  Aleksanderam. „Cik drausmīgi – nošaut cilvēku tikai tāpēc, ka tam idiotam pēkšņi par katru cenu vajadzēja viņa mašīnu,“- nikni čukst sieviete. Viņa stāsta, ka krievu iekarotāji esot uzvedušies savādi. Tā it kā pilsēta piederētu viņiem, bet ukraiņi no tās jāpadzen. „Visur izkarināja Krievijas karogus kā saburzītas lupatas un uzvedās kā saimnieki. Gāja veikalā un vienkārši paņēma preces par tām nemaksājot. Laupīja automašīnas, izgrūžot šoferi uz ielas. Uzvedās tā, it kā viss tāpat piederētu viņiem. Brīžos, kad mums tika dalīta humānā palīdzība, karavīri visu ēdamo sameta uz zemes, lai mēs kā suņi to uzlasītu no bruģa“. 

Kāda izskatījās okupantu bēgšana?

„To varēja just, ka kaut kas notiek aiz logiem. Traka steiga. Pāris stundu laikā visi bija aizmukuši, ieskaitot zaldātus no Luhanskas un Doņeckas“, – atceras Darja. Notikušais atgādina to pašu scenāriju, kuru pieredzējām krieviem pametot Izjumu, Balakliju, Kupjansku, Zolohivu u.c. Ukrainas neiegaidītais uzbrukums padzina okupantus lielā steigā, tiem pametot kaujas tehniku, ieročus un munīciju. 

Čehija, kā ES prezidējošā valsts, pieprasa izveidot starptautisku tribunālu krievu masu slepkavību izmeklēšanai Ukrainas Izjumā. Tur, pēc krievu armijas padzīšanas, tika atrasti masu kapi ar 440 noslepkavotiem cilvēkiem. Masu slepkavības Izjumā nosoda arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Zviedrijas ĀM Anna Linde un daudzi citi.   

Kā reaģē Putins? Izliekas, ka neko neredz un tēlo, ka viss notiek it kā pēc viņa plāna. (DN)

Turpināšot uzbrukumus ukraiņu infrastruktūrai. Tā informēja Putins pats Uzbekistānas apspriedes laikā. Viņam nekur neesot jāsteidzas (SvD). Tikmēr „Vāgnera grupa“ aktīvi aģitē ieslodzītos Maskavā, lai viņi piekrīt cīnīties Ukrainas frontē. „Pasākumu“ finansēšot krievu oligarhs Jevgeņijs Prigožins. Sociālajos medijos tiek izplatīti video sižeti, kuros Prigožins uzrunā cietumniekus un skaidro, ka meklējot „karotājus pirmajās rindās“. Ja ieslodzītais kriminālnoziedznieks piekrīt karot krievu armijas rindās Ukrainā, tad tiek samazināts soda laiks un maksātas prēmijas (SvD).

Taču Putina maska visus nepārliecina. Īpaši tos, kas zina kas frontē reāli notiek. Britu AM vakar ziņoja, ka krievi diezin vai spēs noturēt frontes līniju Luhanskā.  Armijai neesot pietiekamas motivācijas, morāles un kaujas spara, lai izturētu ukraiņu uzbrukumus Luhanskas kreisajai robežai. Pašlaik krievi rokot tranšejas uz austrumiem no Oskilas upes. Acīm redzot gatavojas aizstāvēties. Pagājušajā nedēļā Putins no jauna uzrunāja karavīrus un pieprasīja pēc iespējas ātrāk „atbrīvot Donbasu“, kura teritorijā ir arī Luhanska. Bitiem nešķiet, ka aizstāvjiem izdosies noturēties.

Kādā intervijā CBS programmai „60 minūtes“ ASV prezidents Džo Baidens nosūtīja publisku brīdinājumu Vladimiram Putinam. Piekodinot nelietot taktiskos kodolieročus.  ”Don’t, don’t, don’t.” – viņš atkārtoja. Prezidents nepaskaidroja kā amerikāņi rīkosies, ja Putins šo brīdinājumu neievēros. 

Pentagons (ASV) informējis, ka ukraiņiem tiks nosūtītas divas modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas Nasams (Norwegian Advanced Surface-to-Air Missile System). Piegādes notiks mēneša laikā (Sky News). Šis ierocis ir moderns un aizsragā arī pret tuvā un vidējā darbības rādiusa lidaparātiem: parastajām un bezpilota lidmašīnām, helikopteriem un raķetēm. 

Piektdien ANO kopsapulce balsoja par izņēmumu Volodimiram Zeļenskim, sakarā ar viņa uzstāšanos pēc nedēļas, pa distanci. No 193 dalībvalstīm 101 nobalsoja par to, ka Zeļenskis runās video ierakstā no Ukrainas, nevis ieradīsies personīgi un runās klātienē. Tā kā tas ir pieņemts. Krievija un vēl sešas valstis balsoja pret.  

Attēls no Svenska Dagbladet