Sergejs Jirnovs (Žirinovs) ir bijušais KGB spiegs, kas vairākkārt ticies ar Putinu. Var mums šo to pastāstīt. Intervijā “Svenska Dagbladet“ viņš apgalvo, ka Vladimirs esot apsēsts ar atomieročiem un tieši šādi vēloties atstāt „nospiedumus par sevi vēstures grāmatās“.

Tātad – pirmo reizi abi satikušies 1980.gadā. Olimpiskajā gadā Sergejs strādājis tulka darbu ziņu centrālē Maskavā, jo labi pratis svešvalodas. Toreiz Putins viņu „nostučījis“ (noziņojis iestādēm), jo Sergejs pārāk labi un ilgi runājis ar zvanītājiem franču valodā. Izdevies izskaidroties un nenokļūt lēģerī. Vēlāk pats sācis karjeru KGB kā krievu spiegs Francijā. Pēc tam saticis Putinu studiju laikā KGB skolā jeb Andropova institūtā, Austrumvācijā un Pēterburgā. Pirs 20 gadiem atstājis spiegošanu un apmeties uz dzīvi ārzemēs. Katru dienu ar bažām pētot „telpu aiz muguras“ vai viņam kāds neseko un vai nepiemeklēs Skipaļa liktenis. Viņam ir tiesas spriedums par valsts nodevību Krievijā un bēgļa statuss Francijā.  

• Vai pastāv iespēja, ka Putins ķeras pie atomieročiem?

S.J.: Jā, nepatīkami. Taču tā var notikt. Putinam nepatīk zaudēt, bet viņš pašlaik ir šādā situācijā Ukrainā. Visa pasaule to redz un saprot. Cerēja, ka izdosies zibenīgs karš un bija pārliecība, ka Ukraina ir vārgulīga valsts, kas sapņo pievienoties Krievijai. Taču tā bija kļūda. Pie kam, visi tagad redz, ka viņam nav nekāda kārtīgā armija. Nav nedz sauszemes nedz jūras spēku, kas būtu vērā ņemami. Tas pats kuģis Maskava nogrima visu acu priekšā. Vienīgā bagātība ir atomieroču arsenāls. Tāpēc viņš par to runā visu laiku. Maļot par saviem atomieročiem un vēlmi tos izmantot cīņā, viņš draud visai pasaulei ar trešo pasaules karu. Lai gan faktiski demonstrē savu vājumu.

• Vai Putinam nav bail no rietumu atriebības? No miljoniem nogalinātu cilvēku un sagrautām valstīm? 

S.J.:  Viņam gar to nav daļas. Tā ir statistika. Viņš sūta savu nesagatavoto armiju uz karu. Pa taisno nāvē. Ukraiņi ziņo, ka krievu pusei bija 60 000 kritušo un divas reizes vairāk ievainoto. Viņam nav žēl. Viņš raugās ciniski. Jau kara sākumā viņš draudēja ar atomieročiem, taču toreiz tas bija bieds ārzemniekiem, lai nedomā iemaisīties šajā karā. Tagad viņš signalizē sekojošo: “Man ir atomieroči un es esmu pietiekami traks, lai tos izmantotu. Tāpēc turieties no manis pa gabalu un atdodiet man Ukrainu!“. Taču draudi nedarbojas. Rietumi atbalsta Ukrainu. Tagad atomieroči vairs nav drauds bet reāla izeja no šī kara. 

Jirnovam liekas, ka Putins katru dienu apskata koferīti ar sarkano pogu.  

• Varbūt Putins domā tieši pretēji? Vēlas aizbraukt uz savām pilīm un izbaudīt bagātību?

S.J.:  Putinam nauda vairs negaršo. Ja ir ekstrēmi bagāts un pieder gandrīz viss, ko vien cilvēks var vēlēties, tad zūd interese par naudu. Vienīgais, kas viņam ir svarīgi – vara. Viņš mainīja Krievijas konstitūciju, lai paliktu pie varas visu mūžu. Viņš ir sava veida jaunais krievu cars.  Taču cilvēkiem ap viņu, nauda ir svarīga. Viņi grib jahtas, privātmājas, pilis, lai bērni studē ārzemēs utt.  

Vai ir svarīgi zināt kā ar viņu sarunāties?

S.J.: Putins nav cilvēks ar kuru varētu vienoties. Viņš ir okupējis piecus rajonus un tos vēlas paturēt. Tas ir vienīgais par ko Putins būtu gatavs vienoties. Taču šī nav vienošanās, tas ir ultimāts. Tai pat laikā ultimāts prasa spēka pozīciju. Taču Krievija zaudē šo karu, milzīga valsts, kas saražo tikai 2% no pasaules kopprodukta. Krievija ir banānu republika ar kodolieročiem.

Pēc Sergeja domām Putins sarīkoja pašnāvību aizgriežot gāzes krānu rietumiem. Tagad nauda valsts kasē vairs neieplūst. Sabrukums ir laika jautājums. Viņam šķiet, ka visa vaina par šo karu jāuzkrauj tikai Putinam.  Tad Maskavas nomenklatūra varēs teikt – „mēs neesam vainīgi“ un pārņemt varu. 

Kā Putins aizies bojā? Viņam šķiet, ka tas notiks krievu spiegu stilā. Viņu noindēs. Tautai pateiks, ka palika slims un viss. 

Tā to dara Krievijā. 

Grūti pateikt vai viņa prognozes ir vērā ņemamas. Tas, ka strādājis tuvu, nav kritērijs. 

Taču noklausītas sarunas liecina, ka krievi ģenerāļi patiešām diskutē par atomieroču izmantojumu (NYT). 

ISW ziņo, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai raķetes un dronus. Līdzīgu „palīdzību“  krievi saņems arī no Ziemeļkorejas. 

Polija un Somija uzsāk būvēt žogu uz robežas ar Krieviju. Polija to darīs uz robežas ar Kaļiņingradas rajonu, baidoties no krievu organizētiem migrantiem. Žogs (no dzeloņdrātīm) tur būs 210 km garš, 2,5 augsts un 3 m plats. Pieslēgts elektrībai. Līdzīgs žogs poļiem jau ir uz robežas ar Baltkrieviju. (TT)

Pirms laika ziņojām, ka Vagnera grupa piesaista savā rindām cietumniekus. Tagad Ukrainas puse ziņo, ka šie cilvēki tiek upurēti diezgan nežēlīgā veidā. Viņiem jākāpj ārā no ierakumiem un jāskatās apkārt. Jāpievērš sev uzmanība. Loģiski, ka ukraiņu puse viņus nošauj, bet tā krievi ir noskaidrojuši kur atrodas ierakumi un no kurienes tiek šauts. (AFP)

Kijivā tiks izveidoti „siltuma namiņi“, kuros nosaluši varēs iet sasildīties (The Guardian). 

Oktobra vidū krievu armija katru dienu zudēja ap 40 tanku, tāpēc sāka izmantot ļoti vecus transporta līdzekļus jeb „alumīnija burkas“ ( Lielbritānijas AM, Twitter). Novērotais liecina, ka Kremlim sāk pietrūkt naudas ko maksāt par ieročiem un karavīriem. Sankcijas smagi spiež, gāze un nafta vairs netiek pārdota agrākajos apmēros. Ir pamanīti protesti mobilizēto karavīru grupās un viņu ģimenēs, jo apsolītā „kara nauda“ nav samaksāta. (ISW)   

Attēls no Svenska Dagbladet

PS

Saglabāju uzvārda pierakstu no franču un zviedru avotiem.