Putins piektdien parakstījis likumu, kas ļauj Krievijas drošības dienestam FSB aizliegt noteiktām personām brīvu piekļuvi internetam. (Kyiv Independent) Tagad krievu likumdošana paredz, ka telekomunikāciju operatoriem (pēc FSB pieprasījuma!) ir jāaptur noteiktu personu interneta abonementi. Starp citu, kara laikā Krievija ir bloķējusi daudzas ārvalstu tīmekļa vietnes un lietotnes Krievijas iedzīvotājiem, lai samazinātu viņu kontaktus ar ārpasauli. Pirms nedēļas Krievijas varas iestādes arī mēģināja pilnībā bloķēt Meta piederošo Whatsapp. Bremzēta tiek arī platforma Telegram. 

Izskatās, ka Putins patiešām griež nost ziņu skābekli savai tautai. Diemžēl – nekā jauna.

Tikmēr ukraiņi turpina uzbrukt Krievijai. Desmit cilvēku ievainoti ukraiņu dronu uzbrukumā Udmurtijas Republikai. (The Kyiv Independent). Precīzāk – Votkinsas kara rūpnīcai, kurā krievi ražo raķetes. (Iskanderus un  starpkontinentālās (ICBM) Pastāv aizdomas, ka tur tiek ražota arī hiperskaņas raķete Orešņik. (SvD)

Diemžēl Ungārija cenšas traucēt ukraiņiem cik vien iespējams. Viktors Orbāns pirms dažām dienām sāka draudēt bloķēt vairāku miljardu eiro lielu Eiropas Savienības aizdevumam Ukrainai, ja netiks atvērts naftas cauruļvads no Krievijas. Ungāriem gribas tikt klāt pie krievu naftas vada “Družba”, kas savieno Krieviju arī Ungāriju un pašlaik ir slēgts Ukrainas posmā. Tas tika bojāts Krievijas uzbrukuma laukā 27. janvārī. Orbans tam netic un ir ļoti dusmīgs. Savā Facebook kontā jau rakstīja, ka tik ilgi, kamēr Kijeva bloķēs naftas cauruļvadu “Družba”, Ungārija bloķēs ES 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. (SvD)

Tuvojas kara 4. gadskārta. Kā īsti ir?  Kāds būs kara iznākums? “Ukraina nezaudē karā pret Krieviju” – tā AFP vakar paziņoja Zeļenskis. “Kara iznākums joprojām nav skaidrs, un pagaidām izskatās, ka krievu galvenā uzmanība ir prasība pēc jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanas Ukrainā. Būsim godīgi, Kremlis vēlas mani nomainīt ar kādu citu. Taču šeit neviens negrib vēlēšanas kara apstākļos”. Vai Zelenskis pats ir gatavs kandidēt uz prezidenta amatu nākošajās vēlēšanās? Tas vēl nav zināms. Viņš nav publiski atbildējis uz šo jautājumu. 

Saskaņā ar ANO ziņojumu, 2025. gadā Ukrainā civiliedzīvotāju upuru skaits ir strauji pieaudzis. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem kara gadiem. Šādas Putina kara stratēģijas mērķis ir piespiest Ukrainu padoties. Panākt, lai Ukrainas iedzīvotāji justos ļoti slikti un tāpēc piekristu visiem Putina priekšlikumiem. Pagaidām neizskatās, ka šāds projekts Kremlim izdosies. Ukraiņi kļuvuši vēl saliedētāki, drosmīgāki un varonīgāki. Viņi izturēs un nepadosies. Taču krievi turpina savu līniju – dauzīt civilos. Kāpēc?  “Šādi  viņi mēģina radīt sava pārākuma efektu. Lai krievu armija izskatītos kā neuzvarāms pretinieks pasaules acīs. Lai visiem šķistu, ka ar viņiem nav iespējams cīnīties, lai uzvarētu”, – skaidro eksperts Rodžers Dupšjo.

Domāju, ka tas ko krievi panākuši pa šiem četriem gadiem pierāda, ka viņi ir slikti karotāji. Līdz Kijivai netika. Viņu filmas un dziesmas vēsta par varonību, bet reālais karš parāda pavisam ko citu. Vājumu un zemiskumu.

Ilustrācija: krievu iznīcinātā universitātes Juridiskās fakultātes ēka Odesā, 2026. gada 21. februāris/Tims Meļņikovs