Sandra Veinberga

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Piezīme:

Grāmatā minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Līdz sešdesmito gadu sākumam Stokholmai nebija izteikta centra ārpus vecpilsētas. Tagad par Stokholmas centru tiek uzskatīts Normalmes rajons jeb reģions ap Klāras baznīcu. Šeit atrodas arī Stokholmas metro sistēmas krustpunkts ar nosaukumu “T -centralen“. Virs tā izvietojies Sergela laukums, kuru tūristi mēdz uzskatīt par “Stokholmas nabu”, jo izejot no tā, ir vieglāk orientēties kartēs un ceļvežos.

Šis rajons ir samērā jauns, dzelzbetona apbūve un taisnās platās ielas celtas tikai pēc II pasaules kara un stokholmieši paši mēdz ironizētēt- “ko nepaveica kara bumbas – to uzspridzinājām mēs paši”, t.i., pilsētas centra vecā apbūve tika apzināti noārdīta tā vietā piecdesmitajos gados izveidojot Eiropas pēckara periodam raksturīgo dzelzbetona komercijas centru.

Foto: Google

Sergela laukums (Sergelstorg) un Sergela iela (Sergelgatan) savienojumā ar Hötorget jeb “Siena tirgu” ir galvaspilsētas tirdzniecības centrs. Laukuma un ielas nosaukums cēlies pateicoties tēlnieka Tobiasa Sergela darbnīcām, kas savulaik esot atradušās tieši šeit.

Sergela laukums. Foto: Guntars Veinbergs

Sergela laukumam pieslejas Pētera Celsinga projektētais Kultūras nams – Kulturhuset, kuru atklāja 1974. gadā. Tajā izvietotas izstāžu zāles, kafejnīcas, teātri un bibliotekas. Pagrabstāvā atrodas modernā dizaina veikaliņš, kurā iespējams iegādāties savdabīgus zviedru rūpnieciskās mākslas un amatniecības izstrādājumus.

Sergela laukums. Foto: Guntars Veinbergs

Iepretī Kultūras namam- ielu krustojumu rotā stikla strūklaka – Edvina Orstroma 1974. gada atklātā skulptūra “Kristāla vertikālais akcents”.

Siena tirgus – Hötorget ir pilsētas centra vadošais augļu un sakņu tirdziņš. Katru vakaru plkst. 18. 00 teltis ar augļu un dārzeņu letēm tiek novāktas un līdz nākamās dienas rītam nekas neliecina, ka katru darbdienu (izņemot sestdienas un svētdienas) šeit mēdz notikt aktīva tirdzniecība.

Koncertnama kāpnes. Foto: Sandra Veinberga

Stacionārās tirgus halles ir izvietotas pagrabā, tieši zem kinoteātra. Laukuma malā atrodas slavenais Koncertnams – Koncerthuset. Arhitekts Ivars Tengblūms to veidojis klasiskajā stilā. Šeit notiek simfoniskās mūzikas koncerti un katru gadu norisinās svinīgā Nobeļa prēmiju piešķiršanas ceremonija. Koncertnama priekšā novietota tēlnieka Karla Milesa skulptūra “Orfejs”.

Konserthuset.se

Šajā pilsētas daļā gandrīz nav dzīvokļu. Lielākā ēku daļa ietilpina kantorus, veikalus, garāžas. Pa dienu ielas ir pārpildītas, taču vēlās vakara stundās un naktīs centrs izmirst, jo logi ir tumši un ielas apgaismo vienīgi laternas un reklāmu spuldzes. Taču neraugoties uz to, arī šim reģionam ir sava pievilcība.

Kungsträdgården jeb “Karaļa dārzs” ir parks paā pilsētas centrā, iepretī pilij. Ziemā te atvērta mākslīgā ledus slidotava, kur ikviens var izmēģināt spēkus noīrējot slidas. Arī vasarā šis kazarmu dārzam līdzīgais parks vilina stokholmiešus un pilsētas viesus.

Te var pastaigāties, pasēdēt uz soliņa, palasīt grāmatu, parunāt ar draugiem, iedzer alus glāzi vai kafijas tasi kādā no daudzajiem restorāniem vai kafejnīcām. Novērot un atpūsties, spēlēt šahu vai arī paklausīties kādu no koncertiem, kurus nebeidz piedāvāt brīvdabas skatuves. Parka dziļumā, iepretī pilij un krastmalai, atrodas “Molīna strūklaka” un Karla XII piemineklis.

Parka stūrī izvietojusies Stokholmas tūrisma informācijas centrāles un Zviedrijas Institūta ēka. Te pieejama visplašākā, tūristiem nepieciešamā informācija par aktuāliem notikumiem Stokholmā un tās tuvākajā apkārtnē. Te ir arī labs suvenīru veikaliņš un Forex valūtas maiņas birojs.

Parka nosaukums norāda, ka savulaik tas bijis karaļu dārzs. Sākumā, savām vajadzībām to esot izmantojis Gustavs Vāsa. Vēlāk šajā vietā izveidots franču klasicisma stilā veidots parks. Te esot notikušas karaļa galma maskuballes, teātra izrādes un dejas. Tolaik parks bijis norobežots no parasto apmeklētāju ziņkārīgajiem skatieniem ar augstu žogu. Taču XIX. gs. sākumā skaistais parks ticis izpostīts. Karls XIII uzskatīja, ka šajā vietā viņam vairāk nepieciešams armijas parādes laukums un tāpēc apstādījumi, dīķi un dārzs vienā rāvienā tika nolīdzināti līdz ar zemi. Parka teritoriju noklāja ar šķembām un tas pārvērtās tuksnešainā klajumā. “Dzīvas” palika vienīgi mākslinieku darbnīcas parka malās.

Kungsträdgården jeb “Karaļa dārzs”. Foto: Guntars Veinbergs

Nākamais varas iestāžu uzbrukums parkam reģistrēts 1971. gadā, kad pilsētas politiķu lēmuma rezultātā centrā bija paredzēts celt metro staciju. Tas nozīmēja seno gobu nozāģēšanu. Stokholmieši reaģēja nekavējoties un naktī no 11. uz 12. maiju parku okupēja “koku apskāvēji” uzsākot nopietnu kauju ar motorzāģiem bruņotajiem vīriem un policijas patruļām. Pilsētnieki tonakt uzvarēja politiķus atklātā kaujā un metro stacija tika izbūvēta mazu gabaliņu nostāk, t.i., Arsenāla ielā. Starp citu šo metro staciju ir vērts apskatīt, jo tās interjera autors ir mākslinieks Ulriks Samuelsons. Idejas pamatā – mākslinieka versija par to kāds varētu izskatīties “pazemes karaļa dārzs ar ūdenskritumu, apstādījumiem un senas pils drupām”. Tāpēc neskopojieties un nopērciet vislētāko metro biļeti (ar 2 marķējumiem) un apskatiet metro staciju “Kungsträdgården” zem Arsenāla ielas – Arsenalgatan.

Karaliskā opera. Foto: Guntars Veinbergs

Karaliskā opera pieslejas parkam. Stokholmas operas nams iegājis vēsturē ar leģendāro Zviedrijas karaļa Gustava III nogalināšanas traģēdiju masku balles laikā. Patiesības labad jāpiebilst, ka “teātru karalis” tika nogalināts vecajā operas nama ēkā, kas tika nojaukta 1890. gadā. Tieši šajā pašā vietā.

Operas priekšā, laikam ritot, notikušas arī vairākas asiņainas sadursmes. 1743. gadā Dālarnas zemnieki ieradās Stokholmas centrā un šeit demonstrēja savu neapmierinātību ar aristokrātu varu un karaļa uzsākto karu pret Krieviju. 22. jūnijā šeit sākās bruņota sadursme starp zemniekiem un armiju. Piecdesmit demonstrantu tika nogalināti, astoņdesmit ievainoti un seši – zemnieku līderi tika sodīti ar nāvi.

http://www.iconsofeurope.

Vēsture liecina, ka arī koncerti var kļūt par traģisku notikumi izraisītāju. Šāda situācija radās 1847. gada decembrī, kad Stokholmas operā bija paredzēta “ziemeļu lakstīgalas” zviedrietes Jenijas Lindas koncerti. Rindas pēc biļetēm izvērsās kautiņos, jo “melnajā tirgū” tās maksāja milzīgas summas(līdz pat 100 dālderiem!) un lai nomierinātu “iekarsušos un pēc mākslas izslāpušos” situācijā iesaistījās bruņotas armijas daļas.” Zaldātiem nācās likt lietā gan laides gan durkļus, lai atturētu masas no mēģinājumiem izlauzt operas nama durvis”, – rakstīja laikraksts “Daglig Allehanda” 1847. gada decembrī.

Asiņaini notikumi laukumā datējami arī ar 1917. gada jūniju, kad te varmācīgi tika izklīdināta demonstrācija. Demonstrantus izdzenāja ar zobenu cirtieniem un daudzus no tiem sabradāja armijas zirgu pakavi.

Operas nama ieņemšanai hipiju laikos bija sagatavojušies arī Stokholmas studenti, kas vēlējās šeit iekārtot studentu kopmītnes. Taču šī iecere neizdevās, jo operas sargi bija paguvuši laikus aizbultēt visas durvis un tāpēc studenti griezās atpakaļ – universitātes virzienā.

Karaliskā operas nama galvenā ieeja vērsta pret Gustava II Ādolfa laukumu. Laukuma vidū iespējams apskatīt karaļa pieminekli, kas datējams ar 1796. gadu. Karaļa Gustava Ādolfa vārdā laukums tika nodēvēts tikai 1805. gadā.

Kārļa Gustava Ādolfa laukums, parlamenta, pils un Ārlietu ministrijas ēkas. Foto: Guntars Veinbergs

Laukuma pretējā pusē atrodas Zviedrijas ārlietu departaments jeb ārlietu ministrija. Nama fasāde datējama ar XVII gs., lai gan pati ēka ir gadsimtu vecāka. Zem balustrādes (pie jumta) ir rakstīts SOPHIA ALBERTINA AEDIFICAVIT, kas nozīmē, ka šo namu likusi celt Sofija Albertīna (karaļa Gustava III māsa). Šajā rajonā ap ārlietu ministriju izvietotas Zviedrijas valdības iestādes un parlamenta darba ēkas. Piemēram, gaiši dzeltenā ēka ar fasādi uz krastmalu (aiz ārlietu ministrijas) ir Sagerska palatset jeb premjerminstra rezidence. Turpinot ceļu gar krastmalu, labajā pusē skatienam paveras Zviedrijas valdības nams – pazīstamā arhitekta Ferdinanda Būberga XIX gs. beigu veidotais “Rozenbāds”. Nosaukums (tulkojumā – “Rožu peldvieta”) esot cēlies no senas pirts ēkas, kas savulaik esot atradusies jaunuzceltā un F.Būberga projektētā nama vietā.

Riksdāga nams jeb parlamenta ēka celta mūsu gadsimta sākumā un ir atvērta arī tūristu apskatei. Īpaši piemērots laiks iekštelpu apskatei ir vasaras mēneši, kad parlamenta deputāti ir atvaļinājumā. Ekskursijas notiek vairākās valodās. Ieeja apmeklētājiem no Riksgatan 3A.

Netālu no parka atrodas Nacionālais muzejs, kas ir Zviedrijas lielākais tēlotājas mākslas muzejs ar eksponātiem no XV gs. līdz mūsdienām. Te var apskatīt gan ievērojamus zviedru gan arī ārzemju mākslas darbus (skat. sīkāk par to nodaļā muzeji).

Klāras barznīca – Klara kyrka ir vairākkārt pārbūvēta un tās mūri liecina par XVI un XVII celtniecības ietekmi. Baznīcas priekšā atrodas slavenā zviedru skalda un dziesminieka Karla Mikaela Belmana kapa vieta. Viduslaikos šeit atradās arī klosteris.

Centrālās stacijas ēka 1871. gadā esot bijusi pati lielākā Stokholmas celtne (neskaitot karaļa pili). Vilcienu satiksme savulaik tika uzskatīta par lielu notikumu pilsētas dzīvē un tādēļ arī stacijas ēkai tika veidota kā nozīmīga, valsts nozīmes celtne. Te interesanti pavērot vecās apbūves sakļaušanos ar modernajiem arhitektoniskajiem vaibstiem un satiksmes mezgla risinājuma veidus. No šīs dzelceļa stacijas kursē neskaitāmi piepilsētas vilcieni visos virzienos, kas ir ērts un patīkams pārvietošanās veids, lai nokļūtu galvaspilsētas priekšpilsētās. Ja izmantojat SI mēnešbiļeti, tad varat droši lietot to arī braucieniem piepilsētas elektrisko vilcienu tīklā, kas sākas tieši šajā – Centrālstacijas mezglā.

No Centrālās stacijas kursē arī vilceni uz citām Zviedrijas pilsētām un arī ārzemēm.

Centrālā dzelceļa stacija ar pazemes tuneli ir savienota ar metro centrālo mezglu – “T Centrāli”.

Normalmes laukums. Foto: Sandra Veinberga

Norrmalmstorg jeb Normalmes laukumu ieskauj veikali un kafejnīcas. Agrāk, viduslaikos šajā laukumā mēdza sodīt noziedzniekus, pārsaiņot pa ūdens ceļu atvestās preces un veikt citus, nepieciešamus darbus. Taču, laikam ritot, Normalmes laukums pārvērties centra skvērā, kas ir iecienīta stokholmiešu tikšanās un uzturēšanās vietā. Te izvietoti vairāki patīkami itāliešu restorāni, kas nedēļas nogalēs ir apmeklētāju pārpildīti. Starp citu. pēdējā laikā laukums izpelnījies uzmanību ar kādreiz tik slavenajām “Pirmdienas demonstrācijām” t..i, zviedru solidaritātes mītiņiem Baltijas valstu neatkarības centienu atbalstam. Kā dokumentāla atmiņa Baltijas valstu “trešajai atmodai” un šo notikumu liecinieks laukuma centrā tika uzcelta skulptūra – strūklaka ar nosaukumu “Brīvības avots”, kas veltīta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanai.

Hotel.slipgate.se

Uz ziemeļiem no Normalmes laukuma, stiepjas Bibliotekas iela, kas noslēdzas pie Karaliskās bibliotekas ēkas, kuras restaurācija nesen ir nobeigta. Bibliotekas ēku var apskatīt arī tūristi, taču tad bibliotekas garderobē iepriekš jāatstāj virsdrēbes un skapīšos jāieslēdz somas (skapīša iekšpuses atverē jāiemet viena krona un aizverot durvis atslēga automātiski aizkrīt. Pēc bibliotekas apskates skapīša durvis ar atslēdziņu jāatslēdz, atslēga jāatstāj atvērtajās durvis un iepriekš iemaksāto 1 kronas monētu varat sanemt atpakaļ).

Karaliskā ir Zviedrijas nacionālā biblioteka, tajā tiek uzglabātas visas grāmatas, kas izdotas zviedru valodā. Pirmo reizi grāmatas šeit tika nogādātas 1697. gadā, karalienes Kristīnes laikā, pēc “Trīs kroņu” pils ugunsgrēka.

Starp citu, te atrodas arī vērtīga latviešu grāmatu kolekcija (Manceļa bībeli ieskaitot). Šajā bibliotekā pirms 1917. revolūcijas ilgstoši strādājis arī Vladimirs Ļeņins un līdz 1991. gadam bibliotekas galvenās lasītavas kreisajā stūrī (pie loga) atradās arī Ļeņina darba galds uz kura vienmēr bija vāzes ar sarkanām neļķēm. Pēc PSRS izjukšanas arī Ļeņina piemiņas “stūrītis” Zviedrijas Karaliskajā bibliotekā tika likvidēts.

Kamenes dārzs. Visit Stockholm.se

Biblioteka atrodas parka (Humlegården) malā. Te var apskatīt ievērojamu vēsturisku personu pieminekļus, to skaitā: botāniķis Karls fon Linnejs (1707.-1778.), rakstniece Frederika fon Brēmera (1801.-1865.), kā arī vēsturnieks Anders Friksels, ķīmiķis Karls Vilhelms Šile u.c.

Iepretī Normalmes laukumam atrodas Berzeli parks. Parka vidū novietota zinātnieka un ķīmiķa Jona Jakoba Berzeliusa skulptūra. 1863. gadā šeit atvēra slaveno Bernsa salonu – vienu no Stokholmas joprojām elegantākajiem restorāniem (šobrīd arī koncertzāle un diskoteka). Vasarā restorāns izvietojas arī nama priekšā ar skatu uz parku.

Berzeli parks. Stockholms Stad.

Stokholmas sinagoga atrodas uz Wahrendorffsgatan. Uz ēkas fasādes, ap logiem labi redzami uzraksti ēbreju valodā. Ēka tika pabeigta 1870. gadā un tajā atrodas liberāla sinagoga, kurai ir arī ērģeles (kas parasti nav konservatīvajās sinagogās). Te darbojas ēbreju draudze, atrodas arī biblioteka. Draudze bieži aicina uz dievkalpojumiem citu ticību pārstāvjus, te mēdz viesoties noteiktu piemiņas brīžu sakarā arī Zviedrijas valdības un politisko partiju pārstāvji.

Stureplan jeb “Lielais plāns”. Sveriges Radio.

Stureplan jeb “Lielais laukums” pie “sēnes” ir tradicionālā stokholmiešu satikšanās vieta. Gājēju laukuma centrā te vienmēr atradusies betona sēne, kas lieliski noder lietus laikā, ja uz norunāto randiņu jāgaida ilgāk nekā paredzēts. Te daudz restorānu un kafejnīcu, samerā dārgu veikalu ar ekskluzīvu preču piedāvājumu. Birgera Jarla iela (Birger Jarlsgatan) ir robežķirtne starp Normalmi un Ostermalmi.

Veikalu galerija MOOD

Foto: G. Veinbergs

Šajā Stokholmas rajonā atrodas vairākas veikalu galerijas no kurām jaunākā un modernākā ir MOOD.

https://www.google.lv/maps/place/MOOD+Stockholm/@59.3342247,18.0659544,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x465f9d5c61695f99:0xd1ac0214e53015c3!8m2!3d59.334222!4d18.0681431

Brunkeberga turnelis (Brunkebergstunneln) savieno pazemē Davida Cepēja ielu (David Bagares gata) ar Ulofa Palmes ielu. Šis pazemes gājēju tunelis bija pabeigts 1886. gadā un tas ir sava laika lielisks būvinženieru sasniegums. Tuneļa galā, pie Sveavägen uz ietves apskatāma 1986. gadā nogalinātā Zviedrijas premjerministra Ulofa Palmes piemiņas plāksne. Tā novietota tieši tajā pašā vietā, kur 1986. gada februārī Ulofs Palme tika nošauts atceļā no kinoteātra apmeklējuma. Ulofs Palme – bijušais Zviedrijas premjērministrs ir apglabāts pavisam netālu, t.i., Adolfa Fredrika baznīcas kapos, kas atrodas Sveavägen otrajā pusē.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

https://www.google.lv/maps/place/Vasastan,+Normalme,+Stokholma,+Zviedrija/@59.3457228,18.0270373,14z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x465f9d0cdbb6655f:0x81ebe258ca6a27f6!8m2!3d59.3442327!4d18.0456211

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

Översättningsbyrå Baltic Media Translations .jpeg

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Vasastan

Ziedošās magnolijas priecē stokholmiešus un pilsētas viesus. Foto: Sandra Veinberga

Šis Stokholmas rajons atrodas nedaudz uz ziemeļrietumiem no centrālās ass. Divi galvenie laukumi, kuriem atbilst arī pazemes metro staciju nosaukumi, t.i., “Odenplan” un “S:t Eriksplan“.

Odenplāna (Odenplan) laukums 3xN Architects.

Te atrodas populārā Stokholmas pilsētas biblioteka un Gustava Vāsas baznīca. Vasastan ir samērā liela pulsējoša galvaspilsētas daļa. Te atrodas gan biroji un iestādes gan arī dzīvokļi. Savulaik šī pilsētas puse tika uzskatīta par samērā nomaļu priekšpilsētu. Par to liecina kāds Vasastan dzīvojamo namu kvartāla nosaukums – “Sibīrija”. Taču tagad dzīvokļi “Sibīrija” vairs neatrodas nomalē. Ir dārgi un pieprasīti. Te “apgrozās” vairāk jauniešu, jo šeit izvietotas vairākas augstskolas un studentu kopmītnes nekā citur Stokholmā.

Stokholmas pilsētas biblioteka. Stadsbiblioteket.se

Stokholmas pilsētas biblioteka ir populāra un iecienīta celtne. Tās autors ir gadsimta sākuma pazīstamais zviedru arhitekts Gunars Asplunds. Ēkas apsrisēs jūtama Ēģiptes un antīkas Grieķijas stilu ietekme. Celtnes pamatā ir kubs kas ietilpināts cilindrā, t.i., korekta, klasiska simetrija. Iekštelpas ir apmeklējuma vērtas, t..i, mēbeles, apgaismes ķermeņi un arī visas pārējās interjera detaļas ir rūpīgi izstrādātas un savstarpēji saskaņotas.

Lasītāju zāle. Stadsbiblioteket.se

Observatorijas muzejs atrodas XVIII gs ēkā. Tas saglabājis atmiņas par zviedru zinātnes vēsturi. Savulaik šeit pulcējušies zviedru zinātnieki, Linneja, Celsija skolnieki, astrologi, metereologi un visi citi dabas zinātņu bruņinieki. Šeit, savulaik, tika uzsākta arī slaveno kalendāru izdošana. Toreiz zinātņu akadēmijai bija tiesības izdot kalendārus, kas bija ietekmīgs tautas izglītošanas līdzeklis. Senos kalendārus var uzskatīt par zinātnes atklājumu popularizētājiem tautā.

Spoku pils. https://commons.wikimedia.org/wiki/User:Holger.Ellgaard

Spoku pils atrodas Karalienes ielā (Drottninggatan 116), netālu no Observatorijas. Par “spoku pili” ēka saucas tāpēc, ka 1840. gadā dārzā tika atrakts dīvains šķirsts un ar šo brīdi pilsētā izplatījās baumas par “apraktu mantu” un “nedabīgā nāvē bojā gājušajiem”. Saprotams, ka šādā pilī jābūt arī spokiem.

Strindberga muzejs. Stockholm.turist.se

Strindberga muzejs un Zilais tornis arī atrodas Karalienes ielā – Drottninggatan 85. Šajā namā slavenais zviedru rakstnieks Augusts Strindbergs pavadīja sava mūža pēdējos četrus gadus. Zilajā tornī viņš turpināja rakstīt lugas un savus publicistiskos rakstus. Te var apskatīt ekspozīciju, kas iepazīstina ar Augusta Stindberga darbību ne tikai rakstniecībā bet arī glezniecībā, fotogrāfijā un teātra dzīvē. Sestajā stāvā var iepazīties ar rakstnieka biblioteku (plašāk ar to lasiet nodaļā “muzeji”).

Ostermalme (Östermalm)

Ostermalmes Jūras ceļš. Iela uz kuras tarodas dārgākie dzīvokļi pilsētā. Foto: Guntars Veinbergs

Šajā austrumstokholmas reģionā visizteiktāk sajūtama XIX gs.Parīzes ietekme. Bulvāru un esplanāžu modes laikā, Stokholmas centru vairs nebija iespējams pārveidot, tāpēc jaunievedumus ieviesa centra rietumu reģionā – Ostermalmē. Jūrmalas ceļš (Strandvägen), Kārļa ceļš (Karlavägen) un Valhallas ceļš (Vallhallavägen) kļuva par Stokholmas esplanādēm, t.i., par platām ielām ar alejām pa vidu. Diemžēl te neizdevās pilnīgi konsekventi realizēt “Parīzes ieceres”, jo ielu malās neizveidojās krodziņi un kafejnīcas “pietiekami lielā skaitā”. Tāpat arī bulvārus un esplanādes šeit, diemžēl, nenoslēdza triumfa arkas, baznīcas vai kādas citas gigantiskas celtnes, kas šādos gadījumos ir raksturīgas Parīzei. Vienīgais Stokholmas izņēmums šajā jomā ir strūklakām rotātais Kārļa laukums (Karlaplan), kas loģiski noslēdz Kārļa ceļu (Karlavägen) .

Ostermalme ir samērā dārgu dzīvokļu rajons, te atrodas liela daļa valsts kultūras institūciju, teātrus, mākslas augstskolas, radio un TV ieskaitot. Šajā Stokholmas rajonā atrodas arī “Diplomātu pilsētiņa”, kurā izvietotas ārvalstu vēstniecības.

Kuģīšu piestātnes Jūras ceļa stāvvietās. Foto: Guntars Veinbergs

Ostermalmes laukums (Östermalmstorg) ir šī reģiona ass. Laukumu ieskauj veikali, teātri (Folkan), tirgus halle (Östermalmshallen) un tam pieslejas arī greznā Hedvigas Eleonoras baznīca.

Ostermalmes laukums. https://commons.wikimedia.org/wiki/User:Holger.Ellgaard

Ostermanlmes laukma centrā vasarā izvietojas atklātās kafejnīcas, tiek pārdoti ziedi un suvenīri. Līdzās izvietotajā slēgtajā tirgus paviljonā izvietoti daudzi augstas kvalitātes, taču samērā dārgi pārtikas stendi, kuru vidū īpaši izceļas svaigo zivju stends. Paviljona iekšienē ir vairāki, ļoti labi zivju restorāni.

Karaliskais Dramatiskais teātris. https://commons.wikimedia.org/wiki/User:Holger.Ellgaard

Dramatiskais teātris jeb “Dramaten” ir iespaidīga – jūgendstila ēka ar vairākām skatuvēm. Šajā teātrī kā režisors un arī kā teātra vadītājs zināmu laiku ir darbojies arī pazīstamais zviedru kinorežisors Ingmārs Bergmanis. Ēkas arhitekts ir Fredriks Liljekvists, tā pabeigta 1907. gadā un ir vērts apskatīt arī teātra iekštelpas. Interjērs rotāts ar pazīstamu zviedru mākslinieku darbiem, to skaitā: Oskara Bjorka, Karla Larsona, Georga Pauli un pinča Ežēna gleznām.

Berwaldhallen, foto: Peter Smith, Vistit Stockholm.se

Bervalda koncertzāle –Berwaldhallen ir viens no jaunākajiem un modernākajiem Stokholmas koncertnamiem (Strandvägen 69). Pie šīs, klintī iekļautās koncertzāles ieejas, novietota Karla Elda skulptūra, kas attēlo pazīstamo zviedru komponistu Franci Bervaldu (1798.-1868.). Koncertzāli ļoti ieteicams iekļaut jūsu apskatei paredzēto objektu skaitā.

Stokholmas vecais olimpiskais stadions. YouTube.

Stokholmas vecais olimpiskais stadions atrodas uz Valhallas ceļa un Līdinges ceļa stūra, pie metro stacija “Stadion“. Tas tika būvēts 1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu vajadzībām. Arhitekts Tūrbens Gruts vēlējās, lai stadiona ēkas atgādinātu senu zviedru klosteru un pilsētas aizsargmūru motīvus. Stadions tagad tiek izmantots sporta sacensībām un koncertiem, mītiņiem un aktivitātēm.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Översättningsbyrå Baltic Media Translations .jpeg

Sēdermalme (Södermalm)

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Skats uz Stokholmas dienvidu priekšpilsētu. Foto: Guntars Veinbergs

Pilsētas dienvidu rajons – Soder (Söder) ir mutuļojošs un dzīvīgs. Te daudz sīku veikaliņu un kafejnīcu, kuros valda bohēma un pilsētas “radošie” darbinieki uzskata par savu pienākumu apmesties uz dzīvi “tikai un vienīgi” šajā pilsētas daļā. Labākie restorāni un krodziņi atrodas tā sauktajā “Soho” rajonā ap Götagatan un Restiernas gata. Te daudz mākslinieku darbnīcu, ateljē, teātru, džeza klubu.

Dienvidu priekšpilsētās kafejnīcas un restorāni. Foto: Guntars Veinbergs

Šim reģionam ir vairāki vietējie centri, to skaitā vispirms jāmin:

“Södermalmstorg” pie Slūžu metro stracijas (Slussen). Te atrodas Stokholmas pilsētas muzejs. Ēkas autori ir Tesīni, vispirms Nikodemus Tesīns, pēc ugunsgrēka šo pašu celtni vēlreiz projektējis viņa dēls. Muzejs uzsāka darbu 1939. gadā, līdz tam šī ēka tika izmantota rajona rātsnama, tiesas un aresta telpu vajadzībām.

Skats uz metro Slūžas un restorānu Gondola. Foto: Guntars Veinbergs

Starp citu reiz, tieši šajā ēkā 1675. gadā astoņas sievietes tika notiesātas sadedzināšanai kā raganas.

PIlsoņu laukums Stokholmā. Foto: Guntars Veinbergs

Medborgarplatsen jeb Pilsoņu laukums dibināts un ierīkots 1939. gadā. Te atrodas biblioteka, peldbaseins, liels, moderns tirdzniecības centrs ar veikaliem un kafejnīcām.

Katrīnas baznīca. Svenskakyrkan.se

Katarīnas baznīca – Katarina kyrka no jauna atjaunota savā pirmatnējā daiļumā. Diemžēl 1990. gadā baznīcas ēka ugunsgrēkā tika izpostīta, taču pateicoties ziedojumiem, tagad tā atjaunota no jauna. Ēka datējama ar laiku, kad Stokholma no viduslaiku miestiņa pārtapa lielvalsts galvaspilsētā. Celtnes arhitekts ir Īans Delavalē (XVII gs.).

Skats uz Fjellu ielu un Stokholmas centra dienvidiem. Foto: Guntars Veinbergs

Fjellu iela (Fjällgatan) ir Stokholmas iecienītākais skatu laukums. Nostājoties uz šīs klinšu kraujas, paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu. Pēc tam, kad Stokholmas panorāma iemūžināta atmiņā un fotoaparātā filmā, ieteicams aplūkot arī pašu, nelielo, senlaicīgo Fjellu XVIII gs. ieliņu un apbūvi ap to.

Te sastopamas daudzas mazas, koka ēciņas, kuras stokholmieši saglabā ar lielu rūpību un lepnumu. Ēciņu pagalmi ir košiem lauku ziediem nosēti un daudzās vietās var redzēt rūpīgi saglabātas vecu žogu detaļas.

Tas, ka vecā apbūve tiek saglabāta izskaidrojams ar Annas Lindhāgenas (1870-19410), kādreizējās pilsētas valdes locekles iniciatīvu. Viņa panāca, ka pilsētas senās koka celtnes tiek nodotas īres lietošanā māksliniekiem un rakstniekiem, kas uzņemas arī atbildību par senās apbūves autentiskuma saglabāšanu. Tā arī notika. Tagad šajos namos mitinās zviedru radošā inteliģence, kas prot un spēj saglabāt šos arhitektūras pieminekļus neizpostītus nākamajām paaudzēm.

Ieliņas 23. namā patlaban izvietota iecienītā veģetāriešu ēdnīca jeb “Zaļā Hermaņa kafejnīca” no kura logiem paveras vislabākais skats uz pilsētas centru.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Jūrgordena sala (Djurgården)

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Djurgården sala

Djurgården sala, lieliska pastaigu un atpūtas vieta. Foto: Guntars Veinbergs

Lieliska atpūtas vieta gan pilsētniekiem gan arī pilsētas viesiem. Salas virzienā kursē vairākas autobusu līnijas kā arī vēsturiskā tramvaja līnija no Normalmstorg. Turp var doties arī pastaigājoties gar jūras krastu pa Strandvägen vai arī ar kuģīti no Gamla Stan, pie “Slussen” uz kura sāniem uzrakstīts:”DJURGÅRDEN“.

https://www.google.lv/maps/place/J%C5%ABrgordena/@59.3251926,18.0867383,13z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x465f82a5d9b7164f:0x5abd0eac4c5ed217!8m2!3d59.326284!4d18.1132151

Kādreiz šī sala bija karaliskais medību parks. Tikai XVIII gs. laikā parks pārvērtās par pilsētnieku atpūtas zonu.Ceļš uz salu ved pāri pompozajam tiltam, kas celts 1894. gadā uz rotāts ar ziemeļu mitoloģijas varoņu skulptūrām. Pie šī tilta, krastmalā vasaras mēnešos var noīrēt smailīti, airu laivu, ūdens riteni, velosipēdu vai arī skrituļslidas.

Ziemeļu muzejs. Foto: Guntars Veinbergs

Ziemeļu muzejs jeb Nordiska museet atrodas aiz tilta. Tas celts XIX gs. beigās un pabeigts 1897. gadā kā toreizējo mākslas un industriālo sasniegumu izstāžu zāle. Muzejā eksponēti dažādi Zviedrijas un Ziemeļeiropas ikdienas norišu “dokumenti”. Idejas autors un dibinātājs “Skansena” Artūrs Hazelius.

Vāsas muzejs. Foto: Guntars Veinbergs

Vāsas muzejs (Vasamusset) ir viena no galvenajām salas atrakcijām. Te izvietots 1628. gada nogrimušā kuģa vraks, kas no jauna izcelts no jūras dzīlēm 1961. Vraks arī kļuvis par muzeja ekspozīcijas bāzi. Pati celtne ir apskates vērta, tāpat arī ievērības cienīgas ir daudzās izsmeļošās ekspozīcijas ap kuģa vraku iekštelpās.

Izstāžu zāle – Liljevalchs (Djurgårdsvägen 60). Foto Mattias Lindbäck

Izstāžu zāle – Liljevalchs (Djurgårdsvägen 60) regulāri demonstrē jaunas un interesantas ekspozīcijas. Izstāžu zāles priekšā apskatāma Karla Milesa skulptūra “Loka šāvējs” (1919) un iekšējā pagalmā izvietojies patīkamai restorāns ” Blå Porten” jeb “Zilie vārti” (sīkāk par to lasiet nodaļā “muzeji” un “kafejnīcas”).

Skansenā var apskatīt brīvdabas muzeju ar senām ēkām, zvēru dārzu un nosvinēt Līgo svētkus. Foto: Marie Andersson. Skansen.se

Skansens ir brīvdabas muzejs, kas atvērts apmeklētājiem cauru gadu (izņemot Ziemassvētku vakaru). Idejas autors ir Arturs Hazelius, kuram radās doma izveidot muzeju – kā Zviedriju miniatūrā. Te vienkopus savāktas un saglabātas dažāda tipa celtnes no atšķirīgiem Zviedrijas reģioniem. Sākot no trūcīgām zaldātu mājiņām un beidzot ar muižas pilīm. Skansenā ir arī zvēru dārzs, kurā apskatāmi visi valsts teritorijā mītošie dzīvnieki. Atsevišķā ēkā ierīkots arī tropisko dzīvnieku ekspozīcija, kas nosaukta par “Skansena Akvāriju”. Skansens ir ļoti iecienīta stokholmiešu atpūtas vieta. Te visu vecuma ļaudis var atrast sev piemērotu atpūtas vietu un veidu. Dodoties uz Skansenu ieteicams paņemt līdzi mugursomā sviestmaizes, termosā kafiju un apaut ērtus apavus, jo pastaigājoties pa Skansenu laiks skrien ātri un tur atrodamas brīnišķīgas atpūtas vietas uz soliņiem, no kuriem paveras lielisks skats uz pilsētas jumtiem.

Zviedrijas karoga dienā Skansenu apmeklē karaliskā ģimene, no šejienes Zviedrijas televīzija tradicionāli translē jaungada sagaidīšanas procesu, te tauta tradicionāli sagaida un svin arī vasaras saulgriežu svētkus Līgo vakarā.

Prinča un gleznotāja Ežēna pils –(Waldemarsudde) ir lieliska izstāžu zāle un patīkama atpūtas vieta. Foto: Waldemarsudde.se.

Šo, nelielai pilij līdzīgo ēku, projektējis Ferdinands Būbergs un tā bijusi pabeigta 1905. gadā. Dārzā var apskatīt lielisku skulptūru kolekciju, t.i., Milesa, Rodēna, Haselberga un Eriksona darbus. “Ežēna pils” plaši pazäistama ar savu jūgendstila “balto krūku” kolekciju, kuru skices veidojis pats pils kādreizējais saimnieks. Šīs krūkas var iegādāties muzeja veikaliņā. Princis bija ne tikai lieliski gleznoja bet arī kā mecenāts atbalstīja savus laikabiedrus- zviedru māksliniekus. Telpām ir lielisks interjērs un ir vērts iepriekš iepazīties tuvāk ar prinča un gleznotāja Ežēna biogrāfiju, lai labāk saprastu viņa māksliniecisko ceļu. Ēku, pēc savas nāves, viņš novēlējis valstij, kas tagad ir muzejs.

Pils dārzs un kafejnīca tajā ir populārs stokholmiešu atpūtas objekts. Šeit brīvdienās mēdz pulcēties pazīstami zviedru un ārzemju mākslinieki, dziedātāji un žurnālisti. Foto: Lena Granfeldt.

Rožu ielejas pils (Rosendalsslott) ir vairāku ēku komplekss. Rozendāles pils ir karaļa Karla XIV vasaras rezidence, kas celta XIX gs. trīsdesmitajos gados. Vasarā to var apskatīt arī apmeklētāji. Līdzās pilij ir dārzi un siltumnīcu komplekss, par to sīkāk lasiet nodaļā “Krodziņi un kafejnīcas”.

Tīla galerija – (Thielska galeriet) ir mākslas galerija, kuru pazīstamais baņķieris tika pēc savas nāves novēlējis valstij un tagad šī, ar kupolu greznotā ēka, demonstrē apmeklētājiem interesanto, banķiera zviedru klasiskās glezniecības privātkolekciju (K.Larsons, B.Liljefors, A.Corns). Arī šo celtni ir projektējis Ferdinands Būbergs.

Astrīdas Lindgrēnas skulptūra pie bērnu izklaides muzeja. Foto: Guntars Veinbergs

“Muzeju sala”, bez iepriekš uzskaitītā, piedāvā apmeklētājiem veselu virkni citu muzeju, izstāžu zāļu, piemiņas uz izklaides vietu. To skaitā: Bioloģijas muzeju, ostas parku, “Junibacken” – bērniem paredzēto Astrīdas Lindgrēnes literāro varoņu pasaku pasauli, seno “Cirka” ēku izklaides parku “Gröna Lund” u.c. (sīkāk lasiet par to nodaļā “Muzeji”)

Pazīstamās zviedru popgrupas ABBA muzejs. Sīkāk par to nodaļā: Muzeji.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Stokholmas muzeji

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Stokholmas muzeji

Stokholmā ir ļoti daudz interesantu muzeju, kurus ir vērts apmeklēt visos gadalaikos.

Liela daļa šo muzeju atrodas pilsētas centrā, taču daļa izvietoti arī pie pilsētas centra robežām. Tāpēc turpinājumā piedāvātā muzeju apmeklējumu shēma izveidota tā, lai iespējami īsā laikā tūristi pagūtu apmeklēt maksimāli daudz muzeju, caur to gūstot iespējami plašāku ieskatu zviedru kultūras, zinātnes, mākslas un sadzīves plašajā un krāsainajā spektrā.

Jau iepriekš norādīts, ka dodoties ekskursijā pa Stokholmu, ieteicams investēt tā saucamajā Stokholmas kartē (stockholmspass.se).

Šīs kartes mēdz būt dažādas. Ar šo karti tūrists bez maksas var pārvietoties Stokholmas sabiedriskajā transportā (ar atlaidu iegādājoties SL karti) kā arī apmeklēt lielāko daļu Stokholmas muzeju. Kartes īpašnieks drīkst arī apiet apmeklētāju rindas, kas ir ļoti svarīgi tūristu sezonas laikā.

“Stokholmas pasi” var iegādāties Zviedrijas namā jeb Sverige Huset, kas piedāvā pilsētas viesiem kartes, suvenīrus un plašu informāciju par notiekošo Stokholmā. Te izvietots arī Forex filiālē, kurā var apmainīt latus pret zviedru kronām. Zviedrijas nams atrodas tieši pretī lielveikalam NK uz Hamngatan, pašā Stokholams centrā.

Tapat to var iegādāties arī daudzos muzejos, kasēs kurās pārdod biļetes apmeklētājiem. Brīdī, ka esat iegādājušies šo karti un pirmo reizi dodieties iekšā muzejā, uz jūsu kartes tiek uzrakstīts pirmā apmeklējuma laiks.

No šī brīža tiek rēķināts kartes izmantojuma laiks. Tātad – ja jums ir “vienas dienas Stokholmas karte”, tad kopš šī – pirmā muzeja apmeklējuma jums jāpagūst apmeklēt vairāki muzeji, lai investētais atmaksātos. Tas pats attiecas arī uz “divu dienu” un “vairāku dienu” karti.

Starp citu, iegādājoties karti ievērojiet, ka pirmdienā daudzi Stokholmas muzeji ir slēgti. Tāpēc nav ieteicams ierēķināt pirmdienu šajā “Stokholmas kartes” apmeklējumu laikā.

Lai enerģiskajiem un zinātkārajiem Latvijas tūristiem būtu iespējams plašāk iepazīt Zviedrijas galvaspilsētas muzeju klāstu (netērējot laiku garos pārbraucienos pa pilsētu), esmu sagrupējusi muzejus, ņemot vērā to ātru aizsniedzamību.

Zviedrija joprojām ir karaliste, tāpēc daudziem pilsētas viesiem šķiet interesanti visprims apmeklēt karaļa pili. Starp citu šī ir vienīgā karaļpils pasaulē, kura joprojām funkcionē kā pils (karaļa un karalienes darba un svinīgo, oficiālo mielastu vieta) un to atļauts apmeklēt arī tūristiem.

Karaļpils

Zviedrijas karaļa pils. Foto: Guntars Veinbergs

Tūristu apskatei tiek piedāvāti: reprezentācijas telpas, dārglietu velve pazemē, Gustava III antīkās mākslas kolekcija, muzejs “Tre kronor“, pils baznīca, Bruņinieku pakalna baznīca (Riddarholsmkyrkan). Atvērts – katru dienu, (izņemot īpašus gadījumus, kad pils nepieciešama galma pasākumiem). Ekskursijas zviedru un angļu valodā. Pils ēka atrodas vecpilsētas (Gamla Stan) centrā. Tepat līdzās izvietojušās arī abas baznīcas. Tiem Stokholmas apmeklētājiem, kurus īpaši interesē pilis un nav jārēķinās ar laika ierobežojumiem, ieteicam apmeklēt arī pārējās, Stokholmas tuvumā izvietotās, nelielās karaļpilis.

Drotningholmas pils (Drottningholms Slott). Stockholm-turist.se

Drotningholmas pils (Drottningholms Slott) atrodas Stokholmas priekšpilsētā. Tā atrodas uz salas Mēlaren ezerā. Nosaukums cēlies no fakta, ka šajā pilī ilgstoši dzīvojušas karalienes. Tātad – karalieņu pils. Uz turieni ietiecams braukt ar automašīnu vai ar metro un pēc tam ar autobusu. Šajā pilī patlaban dzīvo Zviedrijas karaļpāris ar ģimeni, taču viens pils spārns ir atvērts apmeklētāju apskatei. Atvērts – katru dienu. Pils ēku ieskauj liels, patīkams parks, kas izmantojams pastaigām. Pie pils ir arī kuģīša piestātne.

Gripsholmas pils (Gripsholms Slott).

Atrodas Mariefrēdā (Mariefred). Var nokļūt ar privāto automašīnu, vilcienu vai vislabāk ar kuģīti pa Mēlarena ezeru. Atvērts – katru dienu. Pastāvīgā ekspozīcija un aktuālās izstādes.

Stromsholmas pils (Strömsholms Slott). Atvērts ik dienas. Foto: Kungahuset.se

Ķīnas pils (Kina Slott)

Atrodas Drotningholmas salā, netālu no karaļpāra pastāvīgās rezidences. Pastaigu parka viņā galā. Atvērts katru dienu.

Ulriksdāles pils (Ulriksdals Slott). Foto: Kungahuset.se

Atrodas samērā tuvu Stokholmas centram. Turp var nokļūt ar metro vai autobusu. Pie pils ir interesanta oranžērija un to ieskauj pastaigu parks. Atvērts – katru dienu.

Rozendāles pils un Gustava III pāviljons (Rosendals Slott, Gustav III Paviljong). Atvērts ekskursijām gida vadībā ik dienas 11.00, 12.00, 13.00, un 14.00

Roserbergas pils un Tulgranas pils (Roserbergs Slott, Tullgrans Slott). Foto: Kungahuset.se

Pilis var apskatīt gida vadībā, iepriekš pa telefonu uzzinot apmeklējuma laikus. Abas pilis atrodas ārpus Stokholmas.

Centra muzeji

Vistuvāk Stokholmas pilij atrodas trīs interesanti muzeji: Vidussjūras kultūras muzejs, Viduslaiku muzejs un Dejas muzejs.

Vidusjūras valstu kultūras muzejs (Medelhavsmuseet). Foto: Varldskulturmuseerna.se

iepazīstina savus apmeklētājus ar faraonu Ēģiptes, antīkās Grieķijas, Romas un Kipras, kā arī islama mākslu. Atvērts ik dienas. Adrese: Fredsgatan 2, iepretī Gustava Ādolfa laukumam (Gustav Adolfs torg).

Dejas muzejs (Dansmusset) atrodas gandrīz līdzās. Foto: Dansmuseet.se

Tas iepazīstina ar dejas, teātra mākslas un mūzikas attīstību dažādās valstīs un kontinentos. Atvērts ik dienas. Adrese: Dansmuseet
Drottninggatan 17

Viduslaiku muzejs (atrodas zem Norrbro tilta), kuru var sasniegt dodoties no Gustava Adolfa laukuma pa Norrbro tiltu uz karaļpili. Pa ceļam uzraksts “Medeltidsmuseum” norādīs viduslaika muzeja ieejas virzienu, zem tilta. Adrese: Strömparterren 3, Norrbro. Atvērts ik dienas. Vasaras mēnešos muzeja priekšā tieši pie straumes izvietojas patīkama kafejnīca no kuras paveras skaists skats uz pilsētas centru.

No šejienes iespējams turpināt ceļu vairākos virzienos.

Piemēram – uz ziemeļiem. Atgriežoties pilsētas transporta mezgla centrā “T-centralen“, nāksies ievērot stikla fasādē tērpto

Kultūras namu (Kulturhuset), kurā izvietojušies vairākas pilsētas teātra (Stadsteater) skatuves, izstāžu zāles un kafejnīcas. Foto: Kulturhusetstadsteater.se

Ekspozīcija regulāri tiek manīta, tāpēc aktuālā informācija par notiekošajām aktivitātēm, iegūstama uz vietas biļešu kasē vai informācijas stendā. Tieši gar Kultūras namu stiepjas tūristiem pazīstamā, karogiem greznotā gājēju Karalienes iela (Drottningatan), kas stiepjas no vecpilsētas Parlamenta ēkas uz ziemeļiem. Dodoties pa šo ielu “uz augšu”, t..i, pretēji vecpilsētas virzienam, var sasniegt vairākas interesantas pieturas.

Piemēram, Drottningatan nr. 85 izvietots pazīstamā zviedru rakstnieka Augusta Strindberga muzejs. Tas atrodas “Zilajā tornī”. Te savukārt atradās rakstnieka pēdējais dzīvoklis un biblioteka. Atvērts ik dienas no apm. plkst 12.00.

Iepriekš uz šīs pašas ielas var apskatīt slaveno Centrālo peldbaseinu jeb Centralbadet, kas ir romantiska jūgendstila celtne. Ēkai pieslejas romantisks dārzs un terase. Adrese: Drottninggatan 888, metro pietura “Hötorget“.

Taču, ja tūrists ir iecerējis tupināt ceļu no Gustava Adolfa laukuma pretējā virzienā, uz dienvidiem, tad vecpilsēta spēj piedāvāt saviem apmeklējumiem daudz patīkamu pārsteigumu un no šejienes iespējams turpināt ceļu tālāk – uz dienvidu priekšpilsētu jeb Söder.

Vecpilsētā, netālu no metro pieturas Gamla Stan izvietojies Pasta muzejs (Postmuseum). Foto: Postmuseet.se. Tas atrodas Lilla Nygatan 6 un tajā izvietota ekspozīcija, kas vēsta par pasta vēsturi. Muzejā ir arī bērniem paredzēta darbnīca, kurā daudz aizraujošu nodarbību un sacensību.

No Pasta muzeja iespējams turpināt ceļu dienvidu virzienā un, šķērsojot pa tiltu Slūžas (Slussen), kas savieno Baltijas jūru ar Mēlarena ezeru, doties Stokholmas pilsētas muzeja vizrienā. Foto: Stockholmsstad.se Tas atvērts ir dienas un adrese – Ryssgården, Slussen.

Turpinot ceļu metro stacijas “Mariatorget” vizrienā, iespējams apmeklēt Rotaļlietu muzeju, kas atrodas Tegelviksgatan 22. Te aplūkojamas tūkstošiem rotaļlietu piecos stāvos. Sākot ar lellēm un mūzikas lādītēm un beidzot ar bērnu dzelzceļiem. Muzejā ir kafejnīca un bērnu teātris, burvju mākslinieku stūrītis un veikaliņš.

Muzejs atvērts ik dienas, vasaras mēnešos arī pirmdienās.

No centra var doties arī austrumu virzienā. Izejot cauri karaļa dārzam jeb parkam ar nosaukumu Kungsträdgården, nonāksiet uz Stokholmas “brodveja” jeb Strandvägen. Foto: Sandra Veinberga.

Turpinot ceļu jūras virzienā (uz austrumiem), pretēji “T centralen” iepretī Berzelī parkam, sasniegsiet Hallwylska museet.

(Hallwylska museet).Stockholm-turist.se

Aizraujoša ēka, kas savulaik bija kādas turīgas zviedru ģimenes privātīpašums, bet tagad pārtapis muzejā. Ēkas iekšienē ir privāta mākslas darbu un mēbeļu kolekcija. Ēka celta 1898 gadā speciāli grāfiem Valteram un Vilhelmīnai fon Halviliem. Ekskursijas notiek katru stundu. Gida pavadībā. Vasaras mēnešos muzeja pagalmā notiek operešu uzvedumi. Adrese: Hamngatan 4.

Tālāk uz austrumiem, aiz greznā un pazīstamā karaliskā Dramatiskā teātra, atrodas Mūzikas muzejs (Musikmuseet).Te iespējams ne tikai skatīties un klausīties bet arī pašiem izmēģināt dažādus mūzikas instrumentus. Atvērts ik dienas. Adrese: Sybillegatan 2. Tuvākā metro stacija Östermlamlmstorg.

Turpinot ceļu tajā pašā virzienā var apmeklēt Armijas muzeju (Armemuseum). Tas vēsta par civilo iedzīvotāju un armijas attiecībām vairāku gadsimteņu laikā. Ekskursijas notiek katru dienu plkst. 13.00 zviedru un plkst. 14.00 angļu valodā. Atvērts ik dienas. Adrese: Riddargatan 13. Foto: Armemuseum.se

Visbiedzot ceļš atduras pie Vēstures muzeja (Historiska museet). Te aplūkojama stacionārā ekspozīcija un izstādes. Muzejā ir bērnu rotaļu zāle un spēles. Patīkama kafejnīca (tāpat kā visos pārējos zviedru muzejos) un neliels veikaliņš ar oriģinālām rotaslietām, stikla izstrādājumiem, un, saprotams, literatūru. Atvērts ik dienas. Adrese: Narvavägen 13-17.

Tālāk ceļu var turpināt divos virzienos, t.i. vai nu tehnisko muzeju virzienā vai arī uz bijušajiem karaļu medību laukiem – salu Djurgården.

Sāksim ar pirmo. Jādodas tālāk pa Strandvägen uz austrumiem, Diplomātu pilsētiņas virzienā. paejot garām klintī “iespridzinātajai” koncertzālei Bervaldhallen, anglikāņu baznīcai, ASV, Anglijas un Norvēģijas vēstniecībām. Taču šurp iespējams nokļūt arī tieši no centra ar 69 autobusu, kas pietur pie “T –Centralen” uz Hamngatan, iepretī lielveikalam “Åhlens“, nakamā pietura ir pie Zviedrijas nama (iepretī universālveikalam “NK”) un visbeidzot pie Norrmalmstorg vai iepretī Karaliskajam Dramatiskajam teātrim. Tātad, ja šurp vēlaties nokļūt no centra, brauciet ar 69 autobusu līdz muzejiem. Te izvietojušies vairāki muzeji, to skaitā – Tehnikas muzejs (Tekniska Museet), Jūrniecības vēstures muzejs (Sjöhistoriska museet), Ekrānšāviņš: Statens Maritima Museer.se. Etnogrāfiskais muzejs (Folkens Museum Etnografiska) u.c.

Muzeju nosaukumi liecina par tur notiekošajām aktivitātēm. Ieinteresētie vecāki un bērni šeit lieliski pavadīs laiku. Muzeji ir atvērti ik dienas.

Tiem, kuriem interesē tēlotāja māksla ieteicams no centra doties tieši muzeju salas Šepsholmenas (Skeppsholmen) vizrienā. Vispirms apmeklējot Nacionālo muzeju (Nationalmuseum) un pēc tam Modernās mākslas muzeju, Arhitektūras muzeju un Austrumāzijas mākslas muzeju. Visi šie četri muzeji atrodas vienkopus.

Nacionālais muzejs (Nationalmuseum) atrodas iepretī karaļpilij un ir saskatāms no vecpilsētas jau pa gabalu. Foto: Nationalmuseum.se.

Adrese ir S.Blasieholmshamnen, atvērts katru dienu (izņemot pirmdienas). Muzejā ir pastāvīgā ekspozīcija ar Zviedrijas un ārzemju glezniecības klasiķu darbiem, kā arī īslaicīgas ekspozīcijas. Līdz sešpadsmit gadiem ieeja bezmaksas.

Turpinot ceļu no nacionālā muzeja Šepsholmas virzienā pa šauro tiltiņu, pavisam ātri sasniedzams Modernās mākslas muzejs (Modernamuseet). Foto: Modernamuseet.se; Henri Matisse, Apollon, 1953 © Succession H Matisse. Tajā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija un izstādēs. Muzejā ir īpaši pievilcīga kafejnīca, kas izvietota stikla piebūvē, ar skatu uz jūru. Ieteicams apmeklēt arī muzeja grāmatu veikaliņu un fotogrāfiju muzeju un Fotogrāfijas muzeju , Stadsgårdshamnen 22. Līdzās atrodas Arhitektūras muzejs (Arkitekturmuseet) ar interesantu ekspozīciju pieaugošajiem un aizrautīgām rotaļām bērniem. Atvērts ik dienas.

Netālu no abiem atrodas arī Austrumāzijas mākslas muzejs (Östasiatiska museet). Te apskatāmas interesantas ekspozīcijas un iespējams arī iegādāties informāciju un priekšmetus par šī reģiona kultūru un mākslu. Uz muzeju salu iespējams atbraukt arī ar 65 autobusu no centra. Foto: varldskulturmuseerna.se

Nākamais muzeju pastaigas maršruts ir Djūrgārdenas sala, kas ir sens zviedru karaļu medību mežs un ar laiku pārvērties lieliskā pastaigu parkā.

Ziemeļu muzejs. Foto: Guntars Veinbergs

Pēc tiltiņa pirmā uzkrītošā ēka, kas pavērsies jūsu skatienam būs tornīšiem rotātais ir Ziemeļu muzejs (Nordiska museet). Tas atvērts ik dienas un piedāvā ļoti dažādus zviedru kultūrvētsures aspektus ekspozīciju veidā. Aiz muzeja, uz jūras pusi ievietots viens no pašiem apmeklētākajiem Stokholmas muzejs, t..i, Vāsa muzejs (Vasa museet), kas veltīts 17. gs. nogrimušā, greznā Vāsa kuģa vrakam. Muzejs stāsta par kuģniecību sensenos laikos un ir interesanta apmeklējuma vieta gan pieaugušajiem gan arī bērniem.

Музей Июньского склона (Junibacken). Foto: Guntars Veinbergs

Līdzās Vāsa muzejam jūras krastā atrodas samērā nesen izvedotais Jūnija nogāzes muzejs (Junibacken), kuru tautā sauc par Astrīdas Lindgrēnas varoņu muzeju, jo šeit var iepazīties ar visiem mums pazīstamajiem slavenās zviedru rakstnieces literārajiem tēliem. Bērniem paredzētas arī romantiskas izklaides alas, salas un džungļi, kā arī ir iespēja nopirkt suvenīrus ar iemīļoto grāmatu varoņiem un arī pašas grāmatas.

Turpinot ceļu salas iekšienē gar jūrmalu, nevar paiet garām Akvārijam jeb Ūdens muzejam (Aquaria, Vattenmuseum). Te var novērot dažādas Baltijas un tropisko reģionu zivis, haizivis un pirajas ieskaitot.

Izklaides parks Gröna Lund. Foto: Guntars Veinbergs

Turpinot ceļu gar jūru, tas atduras izklaides parkā Gröna Lund. Te jāiegādājas ieejas biļete un pēc tam arī atsevišķas biļetes karuseļiem un atrakcijām. Ja vēlaties kārtīgi izšūpoties šūpolēs, apreibt karuseļos un šausmās drebināties kalnu dzelzceļā vai sēžot “brīvā kritiena” krēslā, tad ieteicams iegādāties “aproci”, kas sākumā, šķiet, it kā maksā daudz, taču jau pēc vairākām atrakcijām būs sevi attaisnojusi un izrādījusies rentabls investējums. Aproce nodrošina visu parka atrakciju izmantošanu vairākas reizes.

Līdzās izklaides un karuseļu parkam atrodas izstāžu galerija “Liljevalchs“, kuras interesantajās ekspozīcijās aplūkojama modernā māksla. Muzeja pagalmā ir patīkama kafejnīca.

Turpinot ceļu jūs nonāksiet pie pasaulē lielākā brīvdabas muzeja ar nosaukumu Skansens. (Skansen). Dibināts 1891. gadā nacionālās romantikas gaisotnē ar mērķi apkopot un parādīt tautai kāda savulaik izskatījās “zemnieku Zviedrija”. Tāpēc uz muzeju no dažādām Zviedrijas vietām ir atvestas apmēram 150 kultūrvēsturiskas ēkas. Tās demonstrē dažādus laikus, sociālos slāņus un atšķirīgus Zviedrijas reģionus. No viduslaikiem līdz 20. gadsimta sākumam. Muzejā regulāri darbojas arī amatnieki un apmeklētājiem ir iespēja novērot podnieka, stikla pūtēja, grāmatu iespiedēja, cepēja, siera sējēja un citus darbus.

Starp citu, Skansena ideja savukārt līdzīgam projekta iedvesmoja arī bijušo Latvijas kultūras ministru Jāni Raini, kura iniciatīvas rezultātā netālu no Rīgas arī tika dibināts Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs Latvijā.

Taču Skansenā, atšķirībā no Latvijas, muzejam ir daudz plašāks piedāvājums un tajā mīt arī dzīvnieki. Pirmām kārtām vietējos mežos sastopamie lāči, vilki, lapsas, lūši u.c. kā arī roņi, zivis un mājlopi. Pēdējos gados Skansena ietvaros atklāts arī ekzotisko dzīvnieku nams, kurā sastopami lemūri, pērtiķi, krokodili, tropiskās zivis, rāpuļi un putni.

Šo ēku sauc par Skansena akvāriju un Pērtiķu pasauli (Skansen-Akvariet/Apornas Värld) un to apmeklējot jāpērk atsevišķa ieejas biļete. taču, ja jūsu rīcībā ir “Stokholmas karte”, tad bez liekiem izdevumiem varēsiet apmeklēt arī šo Skansena atrakciju.

Skansenā zviedri atzīmē visas nācijai nozīmīgākās svētku dienas, to skaitā – karaļa un karalienes klātbūtnē ik gadus šeit tiek svinēta Nacionālā karoga diena 6. jūnijā, te atzīmē Līgo svētkus jeb Vasaras vidus svētkus, šeit tiek kronēta Lucija 13. decembrī un no Skansena lielās skatuves Zviedrijas televīzija translē pirmās, katra nākamā Jaungada minūtes.

Skansenā regulāri notiek tirdziņi, gadatirgi, zaļumballes visādiem vecumiem, koncerti, kopdziedāšanas pasākumi vasarā un tautas deju koncerti.

Muzejs atvērts katru dienu, izņemot Ziemassvētku vakaru.

Prinča Ežēna Valdemāra zemesrags

Zviedrijas karaliskās ģimenes atvases prinča Ežēna nams, kurā kādreiz atradusies viņa mītne un darbnīcas, bet tagad īpašums pārgājis valsts pārziņā un ir ļoti iecienīts muzejs un izstāžu zāle. Valdemāra zemesrags atrodas 15 minūšu pastaigas attālumā no Skansena galvenās ieejas vai arī ar 47. autobusu no centra.

Nesen Atvērtais ABBA muzejs interesēs popmūzikas cienītājus.

Image processed by CodeCarvings Piczard ### FREE Community Edition ### on 2015-06-01 12:53:18Z | http://piczard.com | http://codecarvings.com

Mākslas draugiem var būt interesanti arī apmeklēt zviedra tēlnieka Milesa dārzu (Millesgården), kas faktiski ir skulptūru dārzs, kuru no visām pusēm vasarā ieskauj ziedi. Līdzās tēlnieka Karla Milesa darbnīcai, antīko skulptūru kolekcijai un orģināldarbu izstādei dārzā, apmeklētāji var iepazīties ar galerijas izstādēm, kas iepazīstina ar modernās mākslas tendencēm. Nokļūšana ar metro līdz pieturai “Ropsten“, tad vai nu pastaiga pāri Līdinges tiltam pa šauro, gājējiem paredzēto tiltiņu vai arī brauciens ar Līdinges autobusiem līdz Milesa dārzam (viena pietura). Muzejā ir patīkama kafejnīca un mākslas grāmatu veikals.

Unikālu skandināvu glezniecības šedevru kolekciju piedāvā banķiera Tīla galerija (Thielska Galleriet). Banķieris Tīls savulaik iegādājäas svaā īpašumā šo namu un finansēja daudzu zviedru glezniecības klasiķu darbus. Tāpēc bijušā banķiera namā – tagad mākslas muzejā var apskatīt Edvarda Munka, Aandersa Corna, Bruno Liljeforsa un Karla Larsona darbus. Muzejs ir atvērts ik dienas no plkst. 12.00 un turpu iespējams nokļūt vai nu ar 69. autobusu no pilsētas centra (braucot līdz galapunktam) vai arī ar automašīnu. Adrese: Sjötullsbacken 6, Djurgården. Foto: thielskagalleriet.se

Karla Elda atlejē (Carl Eldhs atelje) ir viena no visnoslēpumāinākajām Stokholmas atrakcijām. Namu projektējis ievērojamais zviedru arhitekts Gunnars Asplunds. Ateljē atvērts ik dienas no plkst. 12.00. Apskate kopā ar grupām katru stundu, ekskursija angļu valodā ik dienas plkst. 13.30. Nokļūšana no centra ar 46. vai 52. autobusu līdz pieturai “Sveaplan“. Adrese: Lögebodavägen 10

Tiem, kam interesē daba un dabas zinātnes, ieteicams apmeklēt vairākus muzejus, kas atrodas Stokholmas universiātes tuvumā.

Valsts dabas un vēstures muzejs (Natur historiska riksmuseet) piedāvā apjomīgu ekspozīciju un izstādes visām gaumēm. Ieteicams iegādāties ieejas kombinēto biļeti, kas noderēs ne tikai muzeja apmeklējumam bet arī panorāmas kinozālei Kosmonova (Cosmonova), kurā izvietots 760 kvadrātmetru ekrāns un tiek rādītas zinātniski populāras filmas par kosmosu, planētu zemi un dabas norisēm. Seansi notiek katru stundu un ir patīkams piedzīvojums pieaugušajiem un bērniem. Adrese Frescativägen 40. Visērtākais transporta līdzeklis metro, līdz pieturai “Universitetet”, vai arī ar 40. autobusu no centra.

Automaģistrāles E18 pretējā pusē izvietojies interesants botāniskais dārzs ar nosaukumu Bergiusa dārzs (Bergianska trädgården). Foto: Bergianska.se

Līdzās dārzam ir lielas siltumnīcas ar tropiskajiem augiem un “Dabas nams”, kurā skolēni apgūst dabas zinības. Dārzs atvērts ik dienas. Vasarā un ziemas mēnešos iespējams regulāri apmeklēt tropisko augu siltumnīcas. Tā pati metro stacija “Universitetet” vai arī no centra ar 40 autobusu līdz pieturai “Bergiusvägen“.

Eiropas lielākais tauriņu nams meklējams zviedru karaliskaja Hāgas parkā, kurā atrodas tropisko reģionu putnu un tauriņu kolekcija (Fjärils- och Fågelshuset). Foto: fjarilshuset.se

Eksponāti ir dzīvi un tos papildina mākslīgie ūdenskritumi, kuros plunčājas karpas un ūdens bruņurupuči. Patīkams pārsteigums būs nesen izremontētais Āzijas ziemas dārzs, suvenīru veikaliņš un dārza kafejnīca. Turpu doties ieteicams vispirms ar metro līdz pieturai “Odenplan“, tālāk ar 515 autobusu līdz pieturai “Haga Norra“. Darbdienās arī ar 69. autobusu.

Tiem, kas ir gatavi mērot garāku ceļu, ieteicams apmeklēt seno vikingu apmetni Birkas salā (Birka Vikingastaden). Te iespējams iepazīties ar arheoloģiskajiem izrakumiem, uzzināt vairāk par vikingu laiku, viņu dzīvi, ierašām. Nokļūšana ar kuģīti no ostas pie pilsētas nama, t..i, Stadshuskajen plkst.10.00. Vairāk reisu no Ekero salas. Ieteicams paņemt līdzi pusdienu saini, kas patīkami būs notiesājams vasaras mēnešos svaigā gaisā uz salas, kur stokholmieši mēdz rīkot savus piknikus. Foto: BirkaVIkingastaden.se

Tūrešjo pils un parks (Tyresjö slott & park). Marķīza Lagergrēna bijušais miteklis atrodas apmēram 20 minūšu brauciena attālumā no centra. Pagājušā gadsimta kultūras un mākslas piemineklis, kuru iekļauj romantisks parks. Pils celta XVII gadsimtā valsts padomnieka Gabriela Oksenšernas uzdevumā. Tas piederējis Oskaram II un marķīzam Lagergrēnam. Galvenajā ēkā ir bibliotēka, salons, darba telpas. Vienā pils spārnā ir restorāns un kafejnīca, grāmatu un suvenīru veikaliņš. Ekskursijas katru stundu, no plkst. 12.00. Nokļūšana turp ar 805 autobusu no metro stacijas un autobusu centrāles “Gullmarsplan”. Foto: Wikipedia.

Ideāli saglabāts XVIII gs. mākslas piemineklis Svindersvīka (Svindersvik), kas tiek demonstrēts apmeklētājiem vasaras mēnešos Stokholmas priekšpilsētā Nakā. Nams celts 1740. gadā un lielākā daļa mēbeļu ir saglabājušas no šī laika. Ekskursijas katru stundu, no plkst. 12.00. Autobus nr. 404,409-432 no metro stacijas “Slussen” līdz pieturai “Nacka station“. Foto: Peter Segemark, © Nordiska museet

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Nacionālie parki

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Pilsētas teritorijā iekļaujas vairākas dabas aizsargājamās zonas jeb Nacionālie parki. 1994. gadā parlaments izlēma, ka noteiktas Stokholmas pilsētas parku teritorijas tiek iekļautas aizsargājamā zonā. To skaitā: Hāgas parks (Hagaparken), Bergiusa botāniskais dārzs (Bergianska botaniska trädgården), salas Fjäderholmarna, Djurgården, Grinda u.c.

Ja Stokholmu apmeklējat pavasarī, tad patiešām vērts apmeklēt parkus un pastaigu vietas. Apskatot ūdens un apstādījumu ieskauto dabu un baudot svaigu gaisu.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis