”Kuģa karaļi” un saruna pie durvīm ”ar gulbi”

2014.gada 14.septembris

Tikt atpakaļ pie metāla durvīm ”ar gulbi” nebija viegli. Kuģa priekšgals un vajadzīgais stāvs izrādījās slikti orientieri.

Pie centrālajām kāpnēm blīvējās paģiraini šoferi, kas bakstīja cits citu ar nikniem skatieniem un oda pēc puvuma, šņabja un skumjām.

Man bija vajadzīgs cits veids kā tikt atpakaļ pie sava braucamā uz auto klāja. Intuīcija ir vienīgais kompass brīdī, kad loģika pārstāj eksistēt un uzrunāt. Tā arī darīju. Pārstāju koncentrēties un sāku improvizēt. Tobrīd manas kāpnes veda uz augšu un es atdūros pret novārtīta gulbja attēlu uz durvīm. Ceļa mērķis bija klāt.

  • Joprojām ciet”,  – jautājot uzrunāju divus šoferus
  • Ciet gan, – viņi atbildēja latviski un sāka sūdzēties par slikto iespēju atrast ”šo vietu”. Pamāju. Viens no šoferiem atkal mēģināja bakstīt slūžu ”pogu”, taču neveiksmīgi. Durvis neatvērās.

  • Vai tu viegli atradi šitās durvis? – jautāju zviedriski kungam, kas bija nostājies man līdzās un izskatījās pēc soma vai zviedra.

  • Nē, velns! Maldījos kā traks! – viņš atzinās un sāka lamāt ”šito veco grabažu”, kuru Tallinks ”liek uz Rīgas līnijas” un spiež cilvēkiem meklēt auto klāju kā vāverēm labirintā. Tieši šajā brīdī mums garām sāka spraukties ražīgi tēvaiņi. Viņiem bija jātiek mums cauri un jāuzgrūžas virsū durvīm personiski, lai pēc tam pārliecinātos, ka tās ir ciet. Iznāca nevajadzīga grūstīšanās.

  • Es esmu somu pensionārs, bet viņi ir kuģa karaļi, – smīkņāja mans sarunu biedrs. –

  • Kāpēc karaļi?-

  • Viņi ir lietuvieši.

  • Nu un tad?

  • Vai Tu zini kur viņi strādā un cik pelna?

  • Nē, nezinu.

  • Viņi šancē Norvēģija.

  • Ok, nu un tad?

  • Tas arī izskaidro viņu uzvedību!- nopūtās somu pensionārs un noplātīja rokas.

  • Kur tad viņi strādā?- prasīju.

  • Te ir pilns kuģis ar lietuviešiem, kas strādā Norvēģija uz naftas platformām.

  • Nu un?

  • Vai tu zini cik tur pelna uz tām platformām, melnstrādnieki?

  • Nezinu, droši vien daudz, bet man tas nav svarīgi.

  • Tev nav svarīgi, bet  viņiem ir, – somu pensionārs neatkāpās, – viņi tur pelna ap 80 – 90 000 norvēģu kronu mēnesī un tā ir baigā nauda!

  • Nu lai viņi pelna, man neskauž, – es teicu.

  • Labi, tev nezkauž, bet viņi paši domā citādi. Viņiem liekas, ka ir superbagātnieki un tāpēc atļaujas grūstīt mani un tevi šeit pie auto klāja durvīm….

  • Tas nav naudas, bet kultūras jautājums, – es nepiekritu un novērsos.

  • Labi, labi, – nopūtās soms, – man viņus vispār žēl. Viņi strādā dienu un nakti divas nedēļas un pēc tam brauc uz Lietuvu atpūsties trīs nedēļas.

  • Tā kā karā…

  • Jā, tā kā karā, – piekrita mans sarunas biedrs.

Tobrīd slūžas uz auto klāja atvērās un mēs zibenīgi metāmies katrs pie sava braucamā. Mana rinda ilgi nevarēja izkustēties. Izrādās, ka to bremzēja pirmā automašīna, kas bija saplīsusi. Pie beigtā braucamā stūres sēdēja ”supetrbagātnieks” no Lietuvas. Tas pats, kas grūstīja mani un somu pensionāru. Tas pats, kas pelna 80 000 vai 90 000 NOK mēnesī un tomēr nav laimīgs.

Dzīve nav mazais bērns.🙂

2 thoughts on “”Kuģa karaļi” un saruna pie durvīm ”ar gulbi”

  1. Sandra reklamē dabu Norvēģijā?😉
    Runā, ka cilvēku pārbauda ar naudu, varu un slavu. Šie lietuvieši vienkārši nav izturējuši jau pirmo pārbaudi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s