Ukraina ziņo par ievērojamiem kara panākumiem Hersonā.  Pāris stundu laikā atkaroti atpakaļ četri ciemi. Krievija šos imperatīvus noliedz. 

Hersona bija pirmā ukraiņu pilsēta Melnās jūras krastā, kuru krievi iekaroja kara sākumā. Tās atbrīvošana tika gatavota ilgstoši un pašlaik lietas sāk notikt. CNN informē, ka ukraiņu uzbrukums sācies ar intensīvu artilērijas ofensīvu, sagraujot krievu transporta līnijas. Ir izdevies izlauzties cauri frontes līnijai. Pats svarīgākais ukraiņiem ir Hersonas ziemeļu reģions. „Okupantiem jāzina, ka mēs viņus aizgrūdīsim tieši līdz robežai. Līdz mūsu robežai, jo robežlīnijas nav mainītas. Iebrucēji to ļoti labi zina. Ja viņi vēlas palikt dzīvi, tad iesakām krieviem mukt un bēgt projām. Mudīgi. Pēc iespējas ātrāk!“- teikts ukraiņu vēstījumā. Prezidents bija vēl lakoniskāks: „Brauciet mājās!“. 

Maskava turpina apgalvot, ka uzbrukums neesot nozīmīgs un ukraiņi cietuši milzīgus zaudējumus (RIA).  

Šo uzbrukumu ukraiņi sagatavoja jau mēnesi. Kautru dienu sistemātiski apšaudot krievu transporta tīklu ar Himars. Ir izmantotas arī citas ieroču sistēmas, kurus ukraiņi saņēma no visiem saviem draugiem un sabiedrotajiem, taču Himars pagaidām nodrošinājis vislielāko efektu. Protams, ka karu nevar uzvarēt ar noteiktu ieroču sistēmu, taču šajā gadījumā šim ierocim ir būtiska, ja ne izšķiroša nozīmē un ietekme. 

Kamēr frontē iet karsti, parastajiem iedzīvotajiem jārēķinās ar vienu no aukstākajām sava mūža ziemām. Valsts gāzes uzņēmums Neftogaz plāno piedāvāt ukraiņiem dzīvokļos gaisa temperatūru 17-18 grādu robežās, kas ir krietni vēsāks iekštelpu klimats nekā agrāk. (CNN). Bez ekonomiskas palīdzības no ārzemēm var iznākt pamatīga salšana dzīvokļos, kas joprojām tiek apgādāti ar siltumu pēc PSRS laika centrālapkures modeļa. 

2015.gadā Ukraina pārstāja importēt gāzi no Krievijas. Tagad to piegādā eiropieši, taču cenas nav ukraiņiem pa kabatai. Pašlaik noliktavās esot 12 miljardi kubikmetru gāzes rezervju. Taču vajadzētu 19. 

Tikmēr Krievijā jau atdzimusi padomju laikā tik populārā „ezopa valoda“. Proti – izteikties aplinkus, lai cenzori nepieķer. Par to pārliecinājās kolēģi, intervējot krievus Maskavā par notikumiem Ukrainā. 

• Kāpēc man būtu jājūtas vainīgam par to, ka krievi karo Ukrainā? Nekādu piedošanu es nevienam nelūgšu!“- ziņo Sergejs. Viņš nav kara fans. Drīzāk kaunas par šo karu.  Taču nesaprot kāpēc gan viņam būtu jājūtas vainīgam par šo karu. Nē, vainīgi krievi neesot. Drīzāk upuri jo esot ar varu ierauti šajā karā.

Sergejs dzīvo Maskavā un uz viņa ledusskapja drūzmējas magnētiņi no daudzām pasaules pilsētām.  Viņam ļoti patīk ceļot. Pirms pandēmijas viņš šo savu kaislību piekopa regulāri.  Nokārtoja sev četrus gadus ilgu Šengenas vīzu uz Čehiju vai Spāniju un braukāja cik gribējās. Tagad vairs nav tik patīkami, jo eiropiešu attieksme pret krieviem esot mainījusies. Tā viņš esot dzirdējis. Vai tā patiešām ir? Par to Sergejs nav īsti drošs. 

 „Vai eiropieši nevar nostāties pret karu un viss? Ko viņi jauc tur iekšā mūs?“- brīnās Sergejs.

-Tas tāpēc, ka Krievija uzsāka šo karu.

„Mēs to neuzsākām!“

Sergeja draudzene Līza netic, ka eiropieši būtu kļuvuši nelaipnāki pret krieviem. Nesen esot bijusi Itālijā un Vācijā, bet tur neviens neesot piekasījies vai kritizējis. 

Vai Līza palasīja avīzes vai paskatījās TV Itālijā vai Vācijā? Nē, tam neesot bijis laika. Taču pilsētas bijušas jaukas. Šo to arī nopirkuši veikalos. 

Līza visu laiku atkārto iemīļotu frāzi:„ Tauta nevēlas konfliktus. Vainīgie ir politiķi kas ķildojas“. 

Rodas iespaids, ka „tauta“ ir kāda atsevišķa planēta, kurai nav nekāda sakara ar politisko lēmumu pieņēmējiem. Tātad „tauta“ ir nevainīgs radījums, kas ne pie kā nav vainīgs. Tas, ka šī pati „tauta“ var veikt izvarošanas Irpinā, bombardēt civilos Viņņicā vai sagraut Mariopoli, viņiem šķiet neiespējama lieta.  

Tātad „tauta“ ir nevainīga, taču vairums krievu turpina atbalstīt Putina katru Ukrainā.  Levadas mērījumi rāda, ka 2022.gadā jūlijā 76% krievu atbalstīja krievu armijas uzbrukumus Ukrainai.  Martā tie bija 81%, tagad 76%. Tas vienalga ir daudz.

Līzai liekas, ka visa veida statistika ir meli. Lai gan man liekas, ka šī ir tipiska padomju cilvēkam raksturīga „dubultā domāšana“. Krieva patriotisms pieprasa atbalstīt savus vadītājus, vienalga vai tie ir tikumīgi vai netikumīgi. Taču vienlaikus nesaprast, ka šādā veidā šis „patriotisms“ padara krievus par kara noziedznieku atbalstītājiem. 

Kāpēc krievi šādi rīkojas? Viņiem šķiet, ka parastais cilvēks (78-80%) nekādi nevar ietekmēt varu. Tātad pilsonim nav nekādu tiesību vai iespēju ietekmēt tos, kas nosaka Krievijas politiku. Visi esot korumpēti un viss. 

Mums Rietumos nav šādas nostājas. Mēs varam ietekmēt. 

Rīt tupināsim apskatīt šo dubulto melu tēmu, jo arī mums tā ir svarīga. Īpaši pašlaik – vēlēšanu priekšvakarā. „Tauta“ un tauta var ietekmēt politiskos procesus valstī, ja nav pasīva un neieņem šādu – gļēvu pozīciju. Par to – „sestdienas skolā vēlētājiem“ jau pēc 3 dienām.    

Attēlā hersona pēc Krievijas uzbrukuma pavsarī, no DN