Rietumu ieroči grauj Krievijas iespējas uzvarēt

Putins izkustējies no sava bunkura un apmeklējis okupēto Mariupoli. Kā norādīja krievu aģentūra TASS, tas esot noticis sestdien. Ar helikopteri aizlidojis un aprunājies ar saviem vēlētājiem. Šī ir pirmā krievu vadoņa vizīte okupētajā Ukrainas zonā. Ukraiņu puse ir sašutuši par šo vizīti, jo Mariupole ir simboliska pilsēta ukraiņu pretošanās kustības aktīvistiem. (CNN)

Pilsētā notikušas ļoti smagas kaujas, tāpēc lielākā pilsētas daļa (artilērijas uzbrukumu rezultātā), nolīdzināta līdz ar zemi. Pērnā gada maijā šo pilsētu iekaroja krievi. 

Lai attaisnotos no neglītās amerikāņu drona notriekšanas fakta Melnajā jūrā, Kremlis izdomājis jaunu propagandas pasaku. Rodas iespaids, ka Putinam štatā ir pasaku sacerētāju grupa, kuri pēc komandas izdomā visdīvainākos stāstus klausītāju samulsināšanai. Šajā gadījumā ir izdomāts apgalvojums, ka notriektais drons liecinot par amerikāņu iesaistīšanos Ukrainas karā. Šis drons esot ļoti bīstams „radījums“ un nepavisam neveicinot mieru Melnās jūras valstu reģionā. Tā apgalvo Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. (DN)

Divi cilvēki gājuši bojā krievu uzbrukuma rezultātā Kramatorskai. (AFP)

Turpinās kaujas Bahmutā (Reuters). Ukraiņi ziņo, ka sestdien izdeviens nogalināt 193 krievu karavīru. Ievanojot 199. Šos skaitļus nav iespējams apstiprināt ar neatkarīgu avotu palīdzību. (DN)

Maskavā ieradies Ķīnas prezidents Sji Dziņpins. Šī ir viņa pirmā vizīte Krievijā kopš kara sākuma. Šodien un rīt notiks sarunas ar Putinu. Abu valstu vadītājiem ir viens, kopīgs mērķis – pārtraukt Rietumu pasaules dominanci un ietekmi. Kuluāros runā, ka pēc sarunām ar Putinu, Sji Dziņpins zvanīšot arī Zeļenskim. Nav izslēgts, ka Ķīnas līderis vēlas iegūt sev prestižo kara pārtraukšanas organizētāja oreolu. Iespējams, ka viņš varētu Putinu pārliecināt, ka nav vērts turpināt šo nejēdzīgo asinsizliešanu, kas panākta šī kara rezultātā.

Vai Ukrainas kara rezultātā ir arī ieguvēji? Jā, tādi ir ieroču ražotāji. To skaitā Dienvidkorejas ieroču ražošanas industrija. Pēdējo piecu gadu laikā ieroču eksports palielinājies par 180%. Šobrīd Dienvidkoreja ir astotā lielāka ieroču eksportētāja pasaulē.  

Visvairāk pērk Polija. Varšava ir pasūtījusi simtiem šaujamieroču, ap 1000 tanku, dučiem kara lidmašīnu, kā arī neskaitāmas pretgaisa aizsradzības un artilērijas sistēmas. 

Liels klients ir ASV, kas pašlaik pasūtījis 100 000 granātu. 

Kur šie ieroči plūst? Protams, uz Ukrainu. Poļi diezgan daudz no savas ieroču noliktavas atdevuši ukraiņiem un tagad ir spiesti papildināt savas rezerves ar Dienvidkorejas modernajiem ieročiem.  

Kāpēc Dienvidkorejas ieroči pašlaik modē? 

Tāpēc, ka viņi spēj ražot labas kvalitātes ieročus par atbalsošu cenu (Sīmons Vīzmans, SvD). Tātad; a) kvalitāte, b) ražošanas intensitāte, c) saderība ar NATO esošajiem ieročiem, d) ātra pasūtījumu izpildīšana (3 mēneši).

Zīmīgi, ka Dienvidkoreja nav publiski atbalstījusi Ukrainas cīņu pret Krieviju. Atklāti tā neeksportē savus ieročus uz Ukrainu. Kāpēc? Ziemeļkorejas dēļ. „Putins ir atklāti paziņojis Dienvidkorejai, ka ja tiks sūtīti ieroči uz Ukrainu, tad Krievija pastiprinās savu sadarbību ar Ziemeļkoreju. Šīs ir Putina veids, ka paralizēt Dienvidkorejas  aktivitātes. “ (Niklas Sbvanštroms, SvD)

Nav noslēpums, ka Ziemeļkoreja ir nostājusies Krievijas pusē. Atbalsta Putinu un piegādā ieročus. Polija šajā spēlē ir starpnieks.  

Nelāga ziņa ir tā, ka samazinājies amerikāņu atbalsts Ukrainai. Pērnā gada maijā 60% amerikāņu uzskatīja, ka Ukrainai ir jāpalīdz. Tagad šādi domā 48% (The Associated Press-NORC Center for Public Affairs Research). 

Republikāņu vēlētāji mazāk atbalsta ukraiņu cīņu, demokrātu vēlētāji vairāk. Ja pie varas baltajā namā nonāks Donalds Tramps, tad ukraiņiem uz palīdzību no ASV vairs nav ko cerēt, jo Tramps ir Putina draugs.

Rietumu eksperti uzskata, ka aizvadītais kara gads Ukrainā ir uz pusi samazinājis Krievijas kaujas spējas. Gan no kvantitātes, gan kvalitātes viedokļa. Krieviem nepietiek karotāju un tehnikas. Taču pastāv arī bīstamā versija, ka Putins mēģinās izturēt līdz 2025.gadam, lai pēc tam “pievāktu sev Ukrainu“. (DN) 

Šāds scenārijs nav laba lieta, jo tas liktu visiem saprast, ka ikviens diktators var iekarot to ko vēlas un nekās tiesības vai cieņas pret kaimiņvalstīm var arī nebūt. To mums patiešām nevajag. 

Attēlā ukraiņi pie Harkivas (SvD)

Leave a Reply