Kāda ukraiņu brīvprātīgo grupa, kas dēvē sevi „Melnās tulpes“ nodarbojas ar kritušo krievu karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu, atrašanu un apzināšanu. Ar mērķi apmainīt bojā gājušos pret ukraiņu nošautajiem kaujiniekiem. Ķermeņus esot ļoti grūti atpazīt. Tie sakropļoti, deguši un daļēji jau satrūdējuši. „Šis fināls ir svarīgs bojā gājušo tuviniekiem, kas var beidzot atvadīties no sev tuviem un mīļiem cilvēkiem“, –  uzskata Ahils Desprē no organizācijas „Sarkanais Krusts“ (The Guardian)

Līdz šim esot atrasti 311 mirušie karavīri (kopš februāra). Brīdī, kad žurnālisti tikās ar organizācijas biedriem, viņiem tika parādīti divu krievu karavīru ķermeņi. Tos uzglabāja aukstumā pagrabā un viņus bija iespējams atpazīt tikai pēc identitāti paliecinošiem dokumentiem. Viss tiek reģistrēts un mirstīgās atliekas marķē mediķi. 

„Melnās tulpes“ ir tikai viena organizācijām, kas nodarbojās ar šo problēmu – atrast bojā gājušos un nodrošināt tiem cilvēku cienīgu aiziešanu. Līdzīgs pienākums jāveic arī ukraiņu armijas karavīriem atbrīvotajos rajonos. Darbs nav nedz patīkams, nedz viegls. Atbrīvotās teritorijas ir mīnētas. Krieviem esot maniere pirmām kārtām mīnēt mirušus cilvēkus un pēc tam dzīvojamās ēkas. Tieši tāpēc šie bojā gājušie vispirms uzsprāgst no krievus mīnām un tikai pēc tam var mēģināt tos identificēt.

„Atradām piecus krievu karavīru līķus, kas ir dedzināti. Izskatās, ka šādā veidā tiek mēģināts tikt vaļā no bojā gājušajiem, lai tie nav jāsavāc, jāved sev līdz. To dara arī tāpēc, lai bojā gājušo skaitļi neizskatās tik lieli kādi tie patiesībā ir“, – konstatē viens no „Melno tulpju“ aktīvistiem Oleksijs Juikovs laikrakstam “The Guardian”.  

Idejas pamatā ir vajadzība apmainīt identificēto krievu karavīru mirstīgās atliekas pret bojā gājušajiem ukraiņiem, kas miruši frontes otrajā pusē. Karavīru neuzskata par mirušu, ja viņa ķermenis nav atrasts un identificēts. 

Līdz šim šāda kritušo karavīru apmaiņa starp Ukrainu un Krieviju ir notikusi vismaz 20 reizes. Kopš kara sākuma. Kā starpnieks šajā procesā piedalās „Sarkanais Krusts“. 

Tikmēr Kremļa līderis Putins vakar ir apmeklējis Krimu. Atzīmējot tur krievu okupācijas 9.gadadienu. (TT) Reizēm šķiet, ka viņam joprojām nav īsti zināms un skaidrs kas notiek Ukrainā. Rodas iespaids, ka viņš uztver kaujas pie Bahmutas kā „kariņu spēlēšanu“, neaptverot, ka tur bojā iet reāli cilvēki. Abās frontes pusēs. Katru dienu.   

Naktī turpinājās krievu dronu uzbrukumi Ukrainai. Īpaši aktīvi tika uzbrukts Ļvivai, Kijivai un Dņepropetrovskai. Šauts tika no Azovas jūras kuģiem. Ļvivā trīs no sešiem uzbrūkošajiem droniem tika notriekti. Atlikušie trīs nogāzās vietās, kur nav ēku. Upuru nav. Dņipropetrovska arī notrieca trīs no sešiem uzbrūkošajiem droniem. Atlikuši radīja postījumus industriālām ēkām. 
Dronu uzbrukums esot bijusi atbilde ICC aizvakardienas paziņojumam, ka ir publiskots aresta orderis Vladimiram Putinam. (TT)  

Pretīga ziņa ir tā, ka krievi ir uzsākuši aģitēt karam Ukrainā sievietes no Krievijas cietumiem. Pirmās esot sievietes no Doņeckas reģiona cietumiem, kuras tika nosūtītas vispirms uz mācībām Krievijā un pēc tam uz fronti Ukrainā. (Moscow Times). Putins nežēlo nekādus resursus savai uzvarai. Pagaidām zināms, ka tās ir 100 sievietes, kas piekritušas karot pret ukraiņiem, lai tiktu ārā no cietuma. (SvD)

Vāgnera grupa turpina meklēt karotājus ne tikai no cietumiem, bet arī izmantojot stadionus,  sporta centrus, ģimnāzijas un caur pornogrāfijas lapu Pornhub. Ja vīriešu nepietiek, tad krievi ķeras pie savām sievietēm un aģitē karot frontē. Šāda tradīucija tika iedibināta jau otrā pasaules kara laikā un turpinās šodien. Sieviešu iesaukums nav nekas neparasts citās valstīs. To aktīvi praktizē Izraēlā un citur. Taču cietumnieču rekrūtēšana karam ir kas jauns.

Attēlā Bahmuta 2023.gada 7. martā (SvD)