Māksla un popularitāte: Džoanas Roulingas fenomens

Literatūra un māksla ir savādas lietas – visvairāk pārdotākie darbi nemēdz izdzīvot laikā uz priekšu. Tie nemēdz būt tie labākie sasniegumi. Nav pērles. Taču ir ļoti populāri un palīdz autoram labi nopelnīt savā laikā. 

Mākslas kvalitātes skala ir kā egles šķērsgriezums. Pie galotnes “dzīvojas” vērtīgākie un pie saknēm – populārākie un vislabāk pirktie mākslas darbi. Jo darbs ir populārāks savā laikā, jo saturā triviālāks un formā vienkāršotāks. Tas ļauj autoram labi nopelnīt, taču vēlāk aizslīd tālu no “mākslas kanona” kritērijiem. 

Pēc manām domām Džoanas Roulingas darbi demonstrē tieši šādu sava laika masu patikas uzplaiksnījumu. Pieminekļi savam laikam un tajā esošajām fantāzijām. Komerciāli izdevīgi. Tas arī viss.  

Starp citu, pāris dienas atpakaļ Roulinga kritizēja filmu sērijas “Harijs Poters” aktrises Emmas Vatsones publisko viedokli par abu attiecībām un nesaskaņām saistībā ar transpersonu tiesībām. Pievērsa sev uzmanību. Man šajā rakstā negribas pievērsties Roulingas viedoklim par to vai cilvēks sava mūža laikā var manīt dzimumu un vai šie jautājumi būtu publiski jādiskutē rakstniecei un aktrisei, kas pašas neko “tādu” nav piedzīvojušas un nav šajā tēma iedziļinājušās. Ir jau nācies vilties daudzos mākslas darbiniekos pandēmijas laikā. Skumstot par viņu neloģiskajiem un nekompetentajiem publiskajiem spriedumiem, kurus mediji uzknābāja kā zvirbuļi graudus. Tāpēc, lai paliek šis strīds X slejā. 

Mani vairāk interesē Sagānas doma par to, ka laimi nevar nopirkt. Taču tā faktiski nodrošina brīvību. 

Šodien saviem spēkiem (sava mūža laikā) vairs neesot iespējams tikt pie lielas naudas uz bagātības. Kā februārī (27.02.) norādīja žurnāls “The Economist”, mūsdienās gandrīz neviena liela bagātība nerodas pateicoties darbam. Nē, tas neesot iespējams. Bagātību var tikai mantot.

Protams, ka ir arī izņēmumi: parastie cilvēki, kas laimē loterijā vai dibina tehnoloģiju uzņēmumu. Jā, viņi atrodas īstajā vietā, īstajā laikā un apaug ar naudu. Viens no šādiem izņēmumiem ir arī rakstniece Roulinga. 

Dž. K. Roulingas panākumi sākās ar neveiksmēm: viņas māte nomira, draugs viņu pameta, tika atlaista no darba. Tad viņa pārcēlās uz Portugāli, kur apprecējās ar tik vardarbīgu vīrieti, ka vēlāk bija nepieciešams policijas eskorts, lai varētu aizbēgt no varmākas ar savu tikko piedzimušo meitu.

Dziļas nomāktības stāvokli un galīgi bankrotējusi viņa esot atgriezusies mājās Skotijā. Rakstīja romānus, kurus izdevniecības meta atpakaļ. Iztika ar gadījumu darbiem un stipendijām, pastāvīgi aizņemoties naudu no draugiem, lai “savilktu galus kopā”

Vīzija par Harija Poteru esot ieradusies pie viņas braucot vilcienā uz Londonu. Pēkšņi un negaidīti. Viņa sāka rakstīt grāmatu par šo savādo Potera pasauli. Teksts viņai pašai palīdzēja izkļūt no savām ciešanām, depresijas un pārvērta par slavenāko un pelnošāko “bestselleru” autori.

Ko dara bagāts cilvēks savā Skotijas pilī? Ēd kūkas vai ceļo apkārt pasaulei? Kā viņa dzīvo tagad, kad visi parādi ir atdoti un viņa savas dzīves laikā ir kļuvusi par miljardieri? 

Nevis raksta nākamo grāmatu, bet izplata žulti par transpersonām sievietēm, kuras, viņasprāt, zog sieviešu identitāti un izmanto to, lai iekļūtu sabiedriskajās tualetēs un ģērbtuvēs, kur viņas ļaunprātīgi izmanto un izvaro citas. Šādas personas esot drauds bioloģiskajām sievietēm.

Savādas idejas. Tad jau labāk būtu uzrakstījusi kādu jaunu fantāzijas romānu par šīm savām idejām, bet publicēt šos fantāzijas izpaudumus laikam neizdosies. Skotijā nesen tika kriminalizēti naida noziegumi pret transpersonām, tostarp naida kurināšana. Tāpēc rakstniece pirms pāris dienām X ziņoja, ka “ar nepacietību gaida arestu”.

Apsēstība? Laikam. Viņas aizrautība ir aizgājusi tik tālu, ka draugi kļuvuši par ienaidniekiem vai sākuši viņu žēlot kā slimnieci. Piemēram, aktrise Emma Vatsone publiski atzina, ka joprojām mīl Roulingu, pat ja nepiekrīt viņas kategoriskumam citos jautājumos. 

Ko atbild rakstniece? Viņa cērt ar cirvi, nesaudzīgi un skarbi iznīcinoši: “Tāpat kā citiem cilvēkiem, kuri nekad nav piedzīvojuši pieaugušo dzīvi bez bagātības un slavas papildinājuma, Emmai Vatsonei ir tik maza pieredze reālajā dzīvē, ka viņa nezina, cik nekompetenta viņa faktiski ir.”

Gudrību un kompetenci nevar nopirkt par naudu. Domāju, ka Roulinga to zina. “Slavas piepildījums” un “bagātība” nav vieduma rādītājs. To zinām mēs pārējie. 

Izrādās, ka statuss, kuru iegūst mākslinieki pēc savu darbu veiksmīgas pārdošanas, pēkšņi “pārvērš “viņus par viediem un kompetentiem visos jautājumus. Viņi sāk izteikties par to ko nesaprot, bet mediji to uzknābā un padod tālāk. Jā, arī  Raimonds Pauls pēkšņi mēdz izteikties medijos par Ukrainas kara stratēģiju, taču viņam pietiek prāta pašam neaktivizēties par tēmām, kas nav viņa kompetences lauciņš.  Taču Roulinga to dara.  

Skumji, ka dolāru miljardiere nevis raud klusiņām par šo dzīves problēmu savā violetajā Jaguārā, bet gan sēž milzīgā Skotijas savrupmājā un sēj naidu mikroblogā X. 

Skumji, taču paredzami. Tā kā es neesmu Harija Potera “fans” un pielūdzējs, tad man šis pagrieziens nav trauma. Ceru, ka jums arī ir tāpat. 

Ilustrācijas autors Stefans Lūks (TT)

Leave a Reply