Pirmdienas naktī ukraiņi uz Maskavas apgabalu “palaida” vairāk nekā 400 dronus. (Kyiv Independent) Desmit cilvēki ievainoti, izcēlušies vairāki ugunsgrēki. 

Uzbrukums esot atbilde Krievijas uzbrukumam svētdienas vakarā, kad raķetes sagrāva piecstāvu un deviņstāvu dzīvojamās ēkas Zaporižjē. Tur gāja bojā divi un 42 tika ievainoti. (The Kyiv Independen).

Krievijas raķešu triecieni trāpījuši graudu kravas kuģim. Pieci apkalpes locekļi miruši, bet pieci ir pazuduši bez vēsts. Kuģis pieder Turcijas uzņēmumam, kas kuģo zem Gvinejas-Bisavas karoga. Apkalpē bija 18 cilvēki. No tiem 17 Sīrijas un Indijas pilsoņi, bet kapteinis bijis ukrainis. (AFP)

Katru nakti turpinās krievu uzbrukumi Kijivai. (Kyiv Independent) Šonakt astoņi cilvēki tur atkal ievainoti. Krievija atkal šāvusi ar raķetēm. Galvaspilsētā notikuši sprādzieni, vairākās dzīvojamās ēkās sagrautas, izcēlušies ugunsgrēki.(TT)

Krievu liberālais politiķis Boriss Nadeždins tomēr nekandidēs rudens Valsts domes vēlēšanās. Iemesls esot vajāšana. Nadeždins ir viens no nedaudzajiem politiķiem Krievijā, kas atklāti un publiski kritizējis Putinu par karu Ukrainā. Pagājušajā nedēļā Krievijas varas iestādes viņu nosauca par “ārvalstu aģentu”. Tāpēc piektdien viņš tika notiesāts par “ekstrēmistu simbolu demonstrēšanu”, jo 2023. gadā bija publicējis īsu video sižetu ar tagad jau mirušo disidentu Alekseju Navaļniju. Tāpēc Krievijas Augstākā tiesa pirms diviem gadiem aizliedza Nadeždinam kandidēt prezidenta vēlēšanās. (TT)

Karš Ukrainā turpina ražot upurus. Kijivas nomalē izveidotas baltu krustu rindas nezināmajiem karavīriem. Krusta centrā var lasīt tekstu:  “Nezināmais Ukrainas aizstāvis” + neliela piezīme, ka turpinās kara upuru noskaidrošana. Kopš kara sākuma neskaitāmas mirstīgās atliekas tika glabātas aukstuma, noliktavā. Gaidot identifikāciju. Taču daudzus nav izdevies noskaidrot morga darbinieku trūkuma dēļ. Tāpēc kapsētā,  netālu no Kijevas, pirms sešiem mēnešiem tika atvērti nezināmo karavīru kapi ar 300 krustiem. 

Kara sākumā ukraiņiem nebija DNS procedūru paraugu ņemšanai no kritušajiem. Tikai pēc vairākiem gadiem tika izveidota datubāze. Izstrādātas arī rutīnas DNS paraugu vākšanai, kas atvieglo identifikāciju. (AP) Diemžēl daudziem nav paraugu datu bāzē, nevar atrast tuviniekus, kas paši atrodas okupētajā teritorijā. 

Piemēram, Oleksandras un Staņislava Jaļiņiču tēvs Ihors kara sākumā tika nosūtīts uz fronti un divus mēnešus vēlāk gāja bojā. Tika identificēts tikai četrus gadus vēlāk  pēc tam kad dēls bija iesniedzis DNS paraugu. “ Veselus četrus gadus es par viņu domāju katru dienu. Gribēju aiziet pie viņa, pasēdēt, parunāties. Smagi pārdzīvoju viņa pazušanu. Tagad esmu priecīga, ka mēs viņu beidzot atradām,” – secina 21 gadu vecā Oleksandra. (AP)

Tiesu medicīnas patologs Maksims Pažurs  ir pārliecināts, ka identificēšana kara apstākļos ir sarežģīts process. Mirstīgās atliekas tiek sajauktas kopā, un ķermeņi atrodas vēlīnā sadalīšanās stadijā. Noskaidrot vārdus un uzvārdus ir neciešami grūti. “Pat ja karš tagad beigtos, mums joprojām būtu daudz darba. Identifikācija ir grūts un ilgs process. Tas nebeigsies arī pēc kauju noslēguma,”  – saka Pažurs.

Ilustrācija: Ukrainas galvaspilsētā Kijivā atklāta nezināmo karavīru kapsēta. Foto: Jevgeņijs Maloletka/AP/TT