Krievija izraidījusi no valsts Itālijas militāro atašeju. Ārlietu ministrs Antonio Tajāni vietnē X raksta, ka Krievijas rīcība esot “klaja atriebības izpausme”. Iepriekš Itālija bija izraidījusi divus Krievijas militāros atašejus, kuri bija iesaistīti spiegošanā pret Itāliju. (DN)

Pieci gājuši bojā pēc ukraiņu dronu uzbrukuma Krievijai, Belgorodas apgabalā. (Telegram) 

Turpinās arī Ukrainas uzbrukumi Maskavai. Mērķis joprojām naftas ieguves objekti un interneta veikalu noliktavas. Caur tām tiek piegādātas detaļas krievu kaujas droniem. Wildberries angāros krievu uzņēmēji glabāja savu produkciju, kas paredzēta Krievijas armijai. To skaitā bija arī dronu  komponenti. (SVT)

Liela daļa ukraiņu ir sašutuši par Zelenska lēmumu atlaist Mihailu Fjodorovu no aizsardzības ministra amata. Tāpēc ir notikušas demonstrācijas, pieprasot viņa atjaunošanu amatā. Šī būs jau ceturtā valdības pārkārtošana kopš 2022. gada iebrukuma. Izskatās, ka Ukrainas valdību vadītāji mainās tik pat strauji kā Lielbritānijā. Tas nozīmē, ka valsts enerģētikas uzņēmuma Nafogaz vadītājs Serhijs Koreckis nomainīs Jūliju Sviridenko.

35 gadus vecais Mihails Fjodorovs savā amatā noturējās tikai sešus mēnešus. Viņš deva priekšroku tehnoloģiskajai attīstībai, jo iepriekš bija valsts digitalizācijas ministrs un premjerministra vietnieks. Tāpēc tik liela vērība tika piegriezta modernu dronu izmantošanai karadarbībā. 

Fjodorovs esot autors projektam, kas realizē sistemātisku uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, loģistikai un naftas eksportam. Viņš bija arī tas, kurš panāca, lai Īlons Masks slēdza krievu armijai pieeju Starlink, kas deva ukraiņiem daudz priekšrocību kaujas laukā. Jaunā ministra atlaišanas pamatā esot viņa konflikts ar virspavēlnieku Sirski. 

Zelenskis neslēpj, ka nožēlo notikušo. “Godīgi sakot, es vēlos redzēt vienotību. Diemžēl abas puses to nav atradušas. Tā ir ne tikai viņu problēma, bet arī mana”, – viņš atzinās. Vakar vakarā Sirskis tika alaists no amata. Cerams, ka tas ir uz labu.

FIB direktors Kašs Patels plāno apmeklēt Krieviju. (Politico) Vizīte notikšot oktobra vidū. Nav skaidrs, vai Patels tiksies ar Putinu un kāds ir šī brauciena mērķis. Pēdējo reizi Federālā izmeklēšanas biroja direktors Krieviju apmeklēja 2013. gadā.

Patels ir kaismīgs Trampa apdziedātājs un atbalstītājs. Savulaik iesaistījās izmeklēšanā par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās. Pirms viņa Krievijas iesaistīšanos un sakarus ar Donalda Trampa 2016. gada vēlēšanu kampaņu, izmeklēja FIB direktors Džeimss Komijs. Vēlāk lietu pārņēma īpašais prokurors Roberts Millers. Tika apstiprināts, ka Krievijas valdība un ar to saistītas organizācijas, ir īstenojušas sistemātiskus uzbrukumus un propagandas kampaņas, lai iejauktos vēlēšanās par labu Donaldam Trampam. Vairākas ar Trampu saistītas personas (tostarp Pols Manaforts, Maikls Flinns un citi) tika apsūdzētas un notiesātas par noziegumiem, kas atklājās šīs izmeklēšanas gaitā. Ieskaitot nepatiesu liecību sniegšanu FIB. Lai gan izmeklēšana dokumentēja daudzus kontaktus starp kampaņas pārstāvjiem un Krievijas amatpersonām, tomēr prokurora ziņojumā secināts, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu noziedzīgu sazvērestību vai koordināciju starp Trampa kampaņu un Krievijas valdību. 

Protams, ka tāpēc Tramps pats nomainīja FIB direktoru un Patels  darīja visu, lai vājinātu šīs izmeklēšanas leģitimitāti.

Interesanti, ka Patela vizīti Maskavā organizē Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Lai gan precīzs Patela brauciena iemesls nav zināms, eksperti pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar specifiskiem drošības jautājumiem: kiberdrošību vai slepeniem diplomātiskiem kanāliem starp abu valstu drošības dienestiem. (Politico)

Ilustrācija: Tramps piedalās preses konferencē ar FIB direktoru Kašu Patelu, un ģenerālprokurora vietnieku Todu Blanšu. 2025. gada 15. oktobrī, Ovālajā kabinetā. (Oficiālā Baltā nama fotogrāfija: Mollija Railija)