2011.gada 24. marts
Pēc komandējuma Sīrijā man palika pāri nedaudz naudas.
Atmiņu, protams, ir vairāk.
Tās ir saturīgākas, vērtīgākas, lieliskākas un labākas.
Rietumu žurnālistus Sīrijā uzrauga un ne mirkli neatstāj nepieskatītus, taču iespaidu netrūkst ikvienam vērotājam, arī ”smagi pieskatītiem” mediju pārstāvjiem.
Šodien, kad Sīrijas drošībnieki protestu laikā miljonu pilsētā Darā nogalinājuši apmēram 100 cilvēku (SR), pārņem nervozitāte par to, ka šūpošanās sākusies arī šajā – ārēji līdzsvarotajā valstī. Informācija ” uz āru” parādās dažāda. Vietējās slimnīcas oficiāli ziņo vienu, opozīcijas grupējumi pavisam citu informāciju. Taču viens ir skaidrs – Asada valstī arī vairs nav mierīgi.
Varas aparāta spiediens Sīrijā ir visaptverošs un neatkarīgu avotu faktiski nav.
Žurnālistus brīvi valstī neielaiž, jo kopš 1963. gada te pasludināts ārkārtas stāvoklis.
Cilvēktiesību aizstāvji ziņo, ka valstī pašlaik norisinās plašas apcietināšanas, Amnesty International informē, ka pēdējās dienās aizturēti 93 cilvēki. Arī Damaskā. To skaitā esot galvenokārt žurnālisti, studenti, blogeri vecumā no 14 līdz 45 gadiem.
Darā skolas šodien esot slēgtas. Veikali un bankas tāpat. Pa ielām staigā drošībnieki un likums aizliedz demonstrācijas.
Tas nozīmē, ka Sīrijas valdniekam Basharam Asadam nākas samierināties, ka viņa pravietojumi nepiepildās, jo pirms dažām dienām viņš apgalvoja, ka Sīrija ”ir imūna protestu jomā”. Tagad izskatās, ka ”arābu pavasaris” ir sasniedzis Sīriju.
Režīms izrēķinās nežēlīgi. 30 bērnu tikko arestēti tāpēc, ka uz mūra sienas bija uzšņāpuši tekstu ”Tauta grib, lai režīms krīt!”.
Sīrijas valsts televīzija šodien ziņo, ka varai ir jāiesaistās pret bruņotām bandām, kas esot nogalinājušas vienu medmāsu un ātrās palīdzības šoferi. Protams, ka valsts televīziju kontrolē varas aparāts (starp citu Damaskas televīzijā strādā lieliski kolēģi!), taču ziņas tiek cenzētas un šodienas ziņu izlaiduma apgalvojums, ka ”protestētāji izmanto mazus bērnus kā vairogus” izskatās pēc politisko birokrātu jaunrades.
Jasmīnu revolūcija ir pagaidām lielākais valsts vadītāja Bashara Asada pārbaudījums. Varu valstī jaunais ārsts mantoja no sava diktatora – tēva, pirms 11 gadiem.
Sīriešu liberāļi viņu faktiski ieredz un uzskata, ka ”Bashars nav tas ļaunākais variants”.
Pašreizējais prezidents ieradās dzimtenē pirms 11 gadiem no Londonas un bija spiests turpināt iesākto ”valdīšanas gaitu”, kuru bija iedibinājis viņa tēvs. Sīrijas tronis faktiski bija paredzēts mantojumā otram Hefeza Asada dēlam, kas gāja bojā autokatastrofā. Tā pie varas nāca rietumu liberālajā gaisotnē skolotais Bashars, kuram līdz šim nav izdevies būtiski reformēt valsti.
Sīrijas prezidents ir uzlabojis attiecības ar rietumiem. Protams. ☺
Viņš atbalsta palestīniešu pretošanās cīņu un tāpēc Hamaza sēdeklis joprojām atrodas Damaskā.
Taču teroru jūt. Ik uz soļa. Atgādinot vecos PSRS laikus, kad smaids un karogi liecināja par pakļaušanos nevis gavilēm.
Protesti Darā turpinās jau nedēļu. Izeju pagaidām neredz valstī, kuru apdzīvo bezgala simpātiski cilvēki. Sīriju apdzīvo dažādas etniskas un reliģiskas grupas. Tajā atrodas arī senas kristiešu baznīcas, kuru restaurācija pēc Asada iniciatīvas tika pabeigta pirms dažiem gadiem un draudžu eksistenci faktiski atbalsta musulmaņu valsts. Paradoksāli, taču fakts!
Asadam līdz šim izdevies veikt pāris ekonomiskas reformas, taču valsts joprojām ir atpalikusi un tautai jādzīvo tā kā varai vajag. ”Vecā politiskā gvarde” turpina valdīt ar varu.
Atliek cerēt, ka upuru skaits Sīrijā nepalielināsies un rietumos skolotais Asads spēs akceptēt pavasari un jasmīnu revolūcija prasības.
Cerība pastāv.
Gaidīsim, cerēsim un turpināsim vērot.