Pārdot savu sirdi var dažādi jeb medicīniskais tūrisms

2015.gada 20.februāris

organu transplantacijaSirds pazaudēšana mēdz saistīties ar mīlestību. Tā bija agrāk. Tiem, kas lasīja dzeju. Tagad šis jēdziens ieguvis daudz skaudrāku un naturālāku jēgu, jo no bruņoto konfliktu zonām un totalitāru valstu ”darba nometnēm” aizvien biežāk sāk sludināt iespēju iegādāties orgānus transplantācijai. Sirdi tagad var reāli nopirkt. Ja agrāk transplantācijas mums nozīmēja izcilu ķirurģijas=zinātnes sasniegumu, tad tagad orgānu pārstādīšana nereti saistās ar pagrīdes ķirurģiju, kad naudas dēļ tiek nogalināti cilvēki, lai iegūtu vajadzīgo orgānu turīgam klientam.

Šajā virzienā ir daudz melu, pieņēmumu, briesmu stāstu un minējumu. Neskaitāmas šausmu filmas un briesmu stāsti mums vēsta par nelietīgām orgānu iegūšanas metodēm, kas amorālās sabiedrībās izvērsušās gigantiskos apmēros.

Taču kā ir patiesībā? Suzanna Lundina (viena no starptautiski pazīstamajām orgānu tirdzniecības ekspertēm) atzīst, ka likumdošana un uzraudzība šajā jomā Eiropā un daudzās pasaules valstīs joprojām ir nepietiekama.

Ko pārdod visbiežāk? Nieres. Tirdzniecība ar nierēm turpina palielināties. Visplašāk šī tirdzniecība esot attīstīta Irānā, Pakistānā, Indijā un Nepālā. Pārtikušo rietumvalstu pacienti dodas uz turieni, lai iegādātos sev jaunus orgānus (nolietoto vietā) legālā un nelegālā ceļā. Medicīniskais tūrisms turpina izplatīties visā pasaulē, arī Latvijā.

Pieprasītākās jomas – orgānu pirkšana, surrogātmātes un cilmes šūnu procedūras. Pēdējais parasti saistīts ar viltus procedūrām, par kurām pacienti maksā dārgi un nepamatoti (pērkot pakalpojumus, kas nav zinātniski/klīniski pamatoti). ”Visdramatiskāk pieaug tirdzniecība ar nierēm un nieru izņemšanas procedūra visbiežāk tiek veikta nemākulīgi, radot lielas problēmas tieši donoriem”, – uzsver Lundīna.

Viņas pētījumi pierāda ka nieres melnajam tirgum piegādā galvenokārt no trūcīgajām valstīm, nesamaksājot donoriem honorāru un atstājot izoperētos cilvēkus necienīgā stāvoklī ar nedzīstošām rētām un pēcoperācijas komplikācijām. Otra joma ir frontes zonas un totalitāras valstis kurās piegādā nogalināto ieslodzīto un frontes upuru orgānus. Šādi fakti medijos parādās par tos apliecina izbēgušie ieslodzītie (Ķīnas gulāgs), taču zinātniski apstiprināt tos pētniekiem pagaidām nav izdevies. Zviedrijā tirgoties ar orgāniem ir aizliegts. Taču citās Eiropas valstīs tas ir atļauts un šo valstu starpā jāatzīmē trīs aktīvākās savu iedzīvotāju orgānu pārdevējas – Serbija, Rumānija un Latvija. Diemžēl. Nepatīkami, ka Latvijā esot ļoti izplatīta nelegāli iegūto orgānu eksporta industrija un pēc Lundīnas domām, šis biznesa veids būtu steigšus jāierobežo, jo no mūsu valsts pasaules melnajam tirgum joprojām piedāvā pa dempinga cenām: nieres, kaulu smadzenes un redzenes. Cilmes šūnu attīstība un jaunu orgānu mākslīga dizainēšana, iespējams, ar laiku apturēs nožēlojamo orgānu tirdzniecības uzplaukumu. Vai mūsu zinātne nevarētu prioritēt šo pētniecisko virzienu? Esošā nieru, redzenes un smadzeņu eksporta vietā?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s