Ja siers lēkā uz pannas kā popkorns un visbeidzot “ņem uz aizdegas pats no sevis”, vai 5% biezpiens arī gatavs degt ar liesmu, tad kaut kas nav kārtībā ar tā sastāvu. Krievu (Fontanka.ru) jau publicējusi video ar biezpiena dedzināšanas ainām un liecina, ka pie metro stacijas “Starptautiskā” nopirktais biezpiens ir drīzāk derīgs kā iekurs ugunskuram, nevis kā ēdiens cilvēkam.
Pēc šīs publikācijas parādīšanās internetā, krievu atbildīgās institūcijas esot slēgušas šo “biezpiena fabriku”, kas ražo piena produktus bez piena. Taču sankciju rezultātā Krievijā joprojām veikali ir pārpildīti ar piena izstrādājumiem, kuru sastāvā piena nav.
Pēc sankciju ieviešanas, Krievijā katastrofāli trūkst piena izstrādājumu: piena, siera, kefīra, jogurta, biezpiena, sviesta un krējuma. Tas, kas mums paliek pāri – viņiem ļoti pietrūkst.
“Vainīgie nav uzņēmīgie ražotāji, kas ir gatavi piegādāt Krievijas tirgum visu ko tas pieprasa. Nē, vainīgs ir apstāklis, ka Krievijā nepietiek piena”, – konstatē somu Hufvudstadsbladet Fontankas redaktore Venera Galejeva.
Putina pavēlēs rezultāta Krievija vairs nedrīkst importēt piena izstrādājumus no Baltijas, Somijas un citām Rietumvalstīm. Sankcijas tika ieviestas 2014. gadā kā atbildes reakcija rietumu sankcijām pret Krieviju Ukrainas okupācijas sakarā. Jūlija sākumā Putins deklarēja, ka aizliegums ieviest rietumu preces Krievijā būs spēkā vēl līdz nākamā gada beigām.
Protams, ka vietējie ražotāji cenšas nopelnīt, strauji saražojot krieviem sierus un biezpienu no izejvielām, kuru viņiem nav.
Piena vietā tiek ņemta palmu eļļa. Kopš piena importa aizlieguma Krievijā, palmu eļļas imports Krievijas virzienā ir palielinājies par 25 -30%. Eļļa un ar “ūdeni kristīts piens” kļūst par grandiozu biznesa ideju un tiek pārdots Krievijas veikalā kā “biezpiens” vai “siers”.
Analīze liecina, ka fantāzija šajā virzienā darbojas neierobežoti un piena vietā sieros “bāž iekšā” cepamo pulveri, kaļķi, ziepes u.c. brīnumus (skat. Roskontrol). 60% no 46 Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta pārbaudītajiem piena izstrādājumiem Krievijas tirgū šogad ir saturējuši neatļautus piena aizstājējus. Gaļas izstrādājumu sastāvs ir vēl traģiskāks.
Krievija nekad nav spējusi pabarot savus pilsoņus. Tagad šī traģiskā aina atkārtojas.
Paši idejas autori -Krievijas vadītāji nenogurst uzsvērt, ka importa aizliegums paver lieliskas iespējas pašmāju piena izstrādājumu biznesa attīstīšanai. Taču aizmirst norādīt, ka piena rūpniecība nav iedibināma vienā rāvienā un Krievijai nav tradīciju šīs nozares attīstībā. Rezultātā cieš cilvēki, kuriem jāsamierinās ar piena surogātiem.
Interesanti, ka ēdot palmu eļļas sieru un degošo biezpienu, vairums krievu (40%) tomēr ir gatavi turpināt atbalstīt Putina politiku.
“Krievija nekad nav spējusi pabarot savus pilsoņus. ” – Nu gluži gan tā nevarētu teikt, deviņpadsmitā gadsimta beigās, līdz pat pirmajam pasaules karam – Krievijā zemniecība bija spēcīga, valsti pabarot spēja bez problēmām. Un domāti tieši krievu zemnieki, nemaz nerunājot ka arī mēs taču tolaik bijām Krievijas sastāvā. Bet protams, pēc “revolūcijas” visus atkulakoja…
Krievijas draugi pārdzīvo, ka vairs nav pieejami normāli biezpieni un krējumi, sviesti un kefīri. Baltija viņiem aizvērusies ciet. Par somu Valio nemaz nerunājot. Tagad Krievijai nav zemnieku, kas spētu savu valsti apgādāt. Tam nepieciešamas provinces, kas to prot.
Iesaku atcerēties, izmantojot bēdīgi “slaveno” 19.gs. statistiku, ka toreiz Krievijas impērija bija arī Somija, Polija, Baltijas valstis, Kaukāzs un Ukraina. Krievu etniskā teritorija nav ideāli piemērota zemkopībai (kontinentāls klimats, tālu uz ziemeļiem). Tāpēc tajā pat 19.gs. impērijas politika sāka masveidīgu nekrievu tautu padzīšanu no savas zemes un nometināšanu neauglīgajās un neiekoptajās zemēs. 19.gs. beigās arī Latvijā sākās desmitu tūkstošu krievu zemnieku nometināšana Latvijā, bet simti tūkstoši latviešu devās uz Pievolgu un Sibīriju. Spilgtākais piemērs bija Ziemeļkaukāza kolonizācija, no iekoptajām melnzemēm padzenot miljonu čerkesu, vietā nometinot krievus (Stavropoles novads). Zeme nav vienīgais arguments. Izglītības, darba tradīciju trūkums, politiskās dīvainības ir novedušas pie tā, ka salaupītais ir daudz zaudējis no sākotnējās vērtības. To, protams, varētu labot, jo klimata zona ir daudz būtiskāks faktors. Ieguldot daudz darba, zināšanu un naudas.
Patiesības labad būtu arī jānorāda, ka arī mūsu veikalos lētie sieri ir iegūti aptuveni tādā pat veidā.
Latvijā no vecās eiropas tiek ievesti sieri kuri izgatavoti no lētā Preiļu pusfabrikāta.lielās pakās aizceļo uz turieni pārfasē,samaisa un atgriežas zem visādiem nosaukumiem