Vakar, pēc krievu uzlidojuma Časovjarai, gājuši bojā jau 33 cilvēki. No ievainojumiem, zem māju drupām. Visu dienu strādā glābēji, taču var dzirdēt kā daudzi turpina klaudzināt un lūdz viņus izglābt. Līdzīgs krievu artilērijas uzbrukums noticis arī Harkovā, kur zem gruvešiem dzīvību zaudējuši 3 un ievainoti 28 cilvēki (CNN).
Ukrainas vice premjerministra Irina Vereščuka svētdien un pirmdien no jauna vērsās pie iedzīvotājiem ar lūgumu atstāt Hersonas reģionu jo ukraiņu spēki gatavojas apjomīgam uzbrukumam okupantiem. Hersona bija pirmais reģions, kuru krievi iekaroja un Maskavas medijos bieži tiek uzsvērts, ka tur tikšot rīkots referendums par pievienošanos Krievijai. Konkrēts Kremļa referenduma datums pagaidām nav zināms. Pirms kara Hersonā dzīvoja ap 300 000 iedzīvotāju. Tagad ukraiņi gatavojas šo teritoriju atkarot atpakaļ.
Vladimirs Putins tikko parakstījis dekrētu par Krievijas pilsonības piešķiršanas atvieglojumiem ukraiņiem (Reuters). Tas paredzēts krievu okupēto reģionu iedzīvotājiem Doņeckā un Luhanskā un nozīmē ukraiņu rusifikācijas paātrināšanu. Harkovas reģionā, piemēram, ar šodienu obligāti jāskatās krievu televīzija, ieviesti Krievijas kara likumi, ģerbonis un karogs. Jo kā norāda Kremļa TV, tad Harkovas rajons taga esot „neatņemama Krievijas sastāvdaļa“ (Study of War (ISW). Diezgan pārsteidzīga Maskavas aktivitāte, jo liela daļa šī reģiona ir ukraiņu kontrolē. Ieskaitot pašu Harkovas pilsētu.
Vienlaikus medijos pavīd ziņas, ka krievu armijai daudz problēmu kaujinieku atrašanai Ukrainas frontei. „Krievu armija ir gatava piedāvāt visu tiem, kas ir apņēmības pilni cīnīties par Putina lietu Ukrainas frontē”, – konstatē Krievijas eksperts Kamils Gaļejevs Vašingtonā avīzei NYT. Tā kā karotāju nepietiek, tad notiekot „šķietamā mobilizācija“ jeb leģionāru un krievu nacionālistu iekļaušana Krievijas armijas rindās. Kāpēc situācija ir šāda? Tāpēc, ka Putins un viņa domubiedri nevēlas krievu tautai atklāti pateikt, ka Krievija atrodas kara situācijā un cīnās pret Ukrainu, bet mobilizācija ir iespējama tikai kara apstākļos.
Putins visiem spēkiem slēpj no krieviem karu un sauc to par specoperāciju. Šādos apstākļos vispārējā mobilizācija nevar notikt. Kāpēc Putinam negribas šo asinsizliešanu nosaukt īstajā vārdā? Tāpēc, ka tad var celties krievu nepatika pret pastāvošo varu un Putina lēmumu sākt karot ar ukraiņiem. Jā, caurmēra krievam var nepatikt karot ar brāļu tautu. Cilvēki, iespējams, tad sāks kurnēt arī Tulā, Sahalina vai Tambovā. Tāpēc vara Krievijā savai tautai melo un izliekas, ka nekāda kara nav, tikai mazas „tīrīšanas akcijas“. Vārdu sakot – nekā nopietna. Lai sagrābstītu kaujiniekus, Kremlis tagad piedāvā lielas naudas summas karotgribētājiem, taču neapmierinātība ar esošo situāciju (krievu karotāju vidū) vairs nav noslēpums.
Kamēr ukraiņu bēg no mājām un meklē patvērumu pasaulē, Krievijas vidusslānis alkst atpūsties ārzemēs. Koferi ir sakrāmēti Maskavā, Pēterburgā, tikai ar galamērķiem tā pašvaki. „Lai viņi (eiropieši) mūs ierobežo kā vien vēlas, bet mēs vienalga visiem žogiem izlīdīsim cauri“, – konstatē Taņa no Pēterburgas. Sliktākajā gadījumā viņa braukšot uz Turciju un viss.
Pašlaik Taņa nonākusi līdz Igaunijas galvaspilsētai Tallinai. Tā kā viņas vīram krievam, ir „zelta vīza“ Kiprā, tad abi var ceļot neierobežoti. Ja Taņai nebūtu dokumenta, kas pierāda, ka tuvs ģimenes loceklis ir ES pilsonis vai pastāvīgi tur dzīvo, tad šādas izpriecas viņai un ģimenei būtu liegtas.
Pie kam viņu apturētu nevis igauņu robežsargi, bet pašmāju krievi. Ja krievu cilvēkam nav „būtiska iemelsa“ ceļot, tad jāsēž mājās un viss. Kādi ir būtiskie ceļojuma iemesli, kas atļauj krievu cilvēkam šķērsot Krievijas robežu? Tie ir : darbs, nekustāmais īpašums ārzemēs, tuvinieks ārzemēs vai ārstēšanās ES. Pēdējā iemelsa dēļ krievi no Pēterburgas mēdz „pasūtīt“ sev medicīnas pakalpojumus Igaunijā, lai būtu iespējams šķērsot savas valsts robežu. Tikt uz ārzemēm. Protams, ka krievu robežsargi zina par šo krāpšanos, taču atļauj šādi braukāt.
Igaunijā un Somijā ir atļauts klaiņot pa pasauli, jo pandēmijas ierobežojumi tagad atcelti. Taču Krievija tā nav. It kā pandēmijas dēļ – ceļošana joprojām tiek ierobežota. „Viņi“ (Krievijas valdība) mūs kontrolē visādos veidos. Uz Turciju un Dubaju braukt ir salīdzinoši viegli, bet uz ES – daudz grūtāk”, – secina Taņa. Tāpēc sākuši ļoti aktīvi kursēt autobusu reisi no Pēterburgas uz Helsinkiem un Tallinu. Šī iemelsa dēļ robežposteņi: Vaalimaa, Noijamaa un Imatra ir atvērti visu diennakti. Tas nozīmē, ka Somijas virziens ir vienīgās drošās durvis krieviem uz ārzemēm.
Taču var tagad enerģiskie ļaudis ceļot pa savu dižo Krievzemi. Tieši tāpat kā tas bija agrāk PSRS laikos, kad visas valsts robežas parastiem pilsoņiem bija slēgtas.
Šajā attēlā var redzēt ceļotājas no lielpilsētām izkāpjot Groznijā. Braukt gribas, bet durvis ir ciet. Ja nav nekā cita, kur papriecāties, tad noder pat Čečenija. Zeme, kuru arī kara rezultātā sagrāva Putins.
Attēls no laikraksta Dagens Nyheter