Pāris dienas atpakaļ kolēģe Anna Lena atkal šķērsoja Krievijas robežu Valimā, lai dotos no darba uz mājām pie vecākiem Somijā. Viņa mēdz traukties ātri un jau pēc pusstundas pabrauca zem gājēju tilta. Uz tā bija izvietojušies trīs bērni – divi puikas un viena maza meitenīte ar saviem velosipēdiem. Parasti autobraucēji nemēdz noskatīties uz gājēju tiltiem, kas stiepjas pa augšu. Virs brauktuves. Taču šoreiz Anna skaitījās vairākas reizes pēc kārtas un neticēja savām acīm. Visi trīs bērni viņai no tilta draudēja ar mazajām dūrītēm, kas nozīmēja: „nenāc par tuvu“ jeb „dabūsi pa tauri!“.
Vai somu bērni tā mēdz darīt? Nē, nemēdz.
Annas automašīna ir pirkta par redakcijas naudu Pēterburgā un tai ir Krievijas reģistrācijas numura zīme. Tāpēc, šķērsojot Krievijas robežu, viņai bieži nākas rēķināties ar somu vai zviedru nepatiku pret sevi. Agrāk tā nebija, bet pēc 24.februāra aina mainījusies. Ārzemnieki vaino krievus pie tā kas notiek Ukrainā.
„Ir ļoti savāda sajūta atgriezties dzimtenē un redzēt kā pat bērni draud ar kūlakiem“, – viņa saka un nopūšas. Protams, ka bērni nezināja, ka automašīna brauc tautiete. Tā pati, kas regulāri ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Sūta uz redakciju lieliskas reportāžas no Ukrainas. Skaidrs, ka šādus pazemojumus nevajag uztvert personīgi.
Runa šajā gadījumā nav par Krievijas automašīnu, bet par pavisam ko citu. Acīmredzot vecāki mājās runā par šo pretīgi karu, kurā krievi uzbrūk kaimiņvalstij. Šauj ukraiņu cilvēkus, izvaro sievietes, vandalizē zemi un pilsētas. Tāpēc seši miljoni ukraiņu vairs nevar dzīvot savās mājās un ir bēgļi. Jā, pat bērni uz tilta saprot, ka tas nav labi.
Tagad pacēlies nākamais jautājums par durvju aizvēršanu uz Eiropu visiem krieviem. Viena daļa Annas paziņu Pēterburgā reaģē saprotoši un uzskata, ka krieviem nevajag dot tūristu vīzas uz Somiju, ja tautas vairākums nespēj atšķirt karu no „specoperācijas“. Lielākā daļa nekur nebrauc un par vīzu anulēšanu neuztraucas. Taču mūžīgie ceļotāji ir pārskaitušies divu iemelsu pēc: a) kara dēļ nedrīkstot sodīt visus krievus un b) tagad ceļš uz Rietumiem būšot slēgts arī disidentiem un Putina režīma kritiķiem. Tagad krievi visur esot persona non grata – vajāti Krievijā un patriekti no Rietumiem.
Arī man nepatīk sodīt visus. Visi nekad nav vainīgi pie tā ko „savārījis“ vairākums. Taču doma par to, ka mēs varētu dot priekšroku „labajiem krieviem“, bet sliktos atstāt aiz durvīm, nav reāli realizējama.
Rodas iespaids, ka Eiropas durvju slēgšana tūristiem no Krievijas ir beidzot likusi aktīvajai krievu ceļotāju daļai beidzot saprast, ka arī viņi ir vainojami pie tā, kas notiek Ukrainā. Ja Ksenijai Sobčakai Putins ir liela autoritāte un viņa pat negrasās Kremļa tirānu kritizēt tikai tāpēc, ka savulaik viņš ir palīdzējis Ksenijas tēvam, tad ar šo ir pateikt viss. Viņas privātās ērtības tiek prioritētas uz citu cilvēku ciešanu rēķina. Iespējams, ka tūristu vīzu aizliegums ir vislabākais veids kā piespiest krievus paskatīties spogulī? Tos pašus, kur domā tikai par sevi un „nospļaujas“ uz ukraiņu ciešanām?
Arī tos, kas šomēnes defilē pa Majoru pludmali?
Ko tālāk? Vai Putina dēļ visi krievi 3 mazajiem somu bērniem skaitās nelieši?
Iespējams, ka mums visiem jāsagatavo bērni viedoklim par to, ka „visi nekad nav vainīgi“ par kādas konkrētas neliešu grupas izdarīto.
Taču mani šajā norisē pārsteidz kas cits – atlika tikai aizliegt ceļot uz Rietumiem, lai pārtikusī krievu vidusšķira beidzot sāktu protestēt. Lai justos sodīta par Putina grēkiem. Galu galā informācija par kara norisēm šodien ir pieejama visiem, kas šīs problēmas vēlas noskaidrot. Cits jautājums – kāpēc vairums krievu neko nevēlas noskaidrot? Taču ir sašutuši, ja viņu nolaidības dēļ, turpinās ukraiņu slaktiņi frontē.
Jā, es uzskatu, ka tūrisma vīzu izsniegšana agresorvalsts pilsoņiem būtu jāpārtrauc.
Man tas šķiet pamatoti un taisnīgi.