Eiropas izvēles labirints: vēlētāji vairs netic tradicionālajai politikai

2012. gada 8. maijs

Francijas, Grieķijas un Serbijas vēlēšanas ir garām.

To rezultāts ietekmēs ”Eiropas ēkas” tālo celtniecību.

Divas lielākās grieķu partijas Jaunā Demokrātija un Pasok palikušas ”aiz borta”, saņemot kopā tikai 32% balsu. Līdz šim tieši šīs bija lielākās grieķu partijas un pauda atbalstu ekonomiskas glābšanas un  ”jostu pievilkšanas” taktikai.

Jaunais,  grieķu ievēlēto partiju spektrs ir pretrunīgs un tikko jau izgāzusies pirmās koalīcijas dibināšana. Var gadīties, ka grieķiem neizdosies izveidot valdības arī otrajā, trešajā un ceturtajā piegājienā.

Jūnijā Grieķijai jāsāk nākamās sarunas ar Valūtas Fondu par 11 miljardu eiro kredītu valsts kasei. Citādi nekādu kredītu vairs nebūs un beigsies nauda, kuru izmaksāt pensijām, algām un pabalstiem.

Tas, ka līdzšinējā politiskā elite Grieķiju ir nevedusi līdz bankrotam, ir fakts. Vienlaikus, vadošā partijas valstī ir spiestas saņemt tautas dusmas arī par Eiropas ”uzspiesto taupības režīmu”.

Grieķu balsojums (tātad) ir simbolisks, Tā nav tikai protesta akcija pret saviem politiķiem, bet arī pret eiro (grib palikt eiro zonā, bet pieprasa manīt aizdevuma noteikumus sev labvēlīgākā izskatā).

Uzvarētāji Grieķijas 2012. gada vēlēšanās – populisti, nacisti un staļinisti pagaidām vienoties nespēj un nav izslēgts, ka Grieķiju gaida jau nākamās vēlēšanas.

Akacis turpina griezties.

Francija novākusi nīsto Nikolas Sarkozī. Viņš personificē arī ekonomisko krīzi. Fransuā Ollands sola daudz un apmēram to pašu ko grieķu uzvarētāji. Viņš paaugstināšot minimālo algu, reducēšot pensijas vecumu, pieņemšot darbā tūkstošiem skolotāju. Nāksies pacelt nodokļus, bet arī pie visoptimistiskākā iznākuma, var neizdoties tikt galā ar budžetu. Fiktīvais budžeta pieaugums vairs nefunkcionēs, jo sabiedriskā sektora izdevumi šodien sastāda 56% no Francijas nacionālā kopprodukta  un tas ir vairāk nekā, piemēram, zviedriem.

Ollands vēlas pievienot finanšu paketei un budžeta disciplīnai arī ekonomiskas pieauguma sektoru (aptuveni investīciju objekti), taču viss būs atkarīgs no tā kā viņam izdosies vienoties ar Eiropas ekonomisko motoru – Vāciju.

Tas, ka vairākas valdības un prezidenti svētdien krita finanšu krīzes iespaidā, ir zīme, ka vēlētāji vairs netic tradicionālajai politikai un ir gatavi uzticēties ekstrēmistiem.

Nesimpātisks rezultāts.

Taču – viegli prognozējams iznākums.

5 thoughts on “Eiropas izvēles labirints: vēlētāji vairs netic tradicionālajai politikai

  1. Kopš kura laika fanātisks neoliberālisms ir tradicionāla politika? Tieši atstādinot no varas Čikāgā skolotos Frīdmana pielūdzējus iespējams atgriezties pie tradicionalām vērtībām. Tradicionālai politikai būtu jārūpējas par savu tautu un valsti nevis starptautisko korporāciju un banku superpeļņu.

  2. ”Nesimpātisks rezultāts.
    Taču – viegli prognozējams iznākums.”
    ============================================================================
    Viegli prognozējams-? Kā tad, kad pulksteņa rādītāji jau ir ‘bez 5-ām minūtēm 12-it’, tad nu sākās:
    ‘mēs brīdinājām, mēs prognozējām utt.utml.’.
    Cik bija tādu politiķu, cik stratēgu, analītiķu, kas 1999.g.24.jūlijā lasot Francijas l/a Figaro rakstu-interviju ar sociologa un filosofa A.Zinovjeva prognozētu aizdomājās par sagaidāmajām katastrofām 21.gs. sākumā?
    Iesaku palasīt, jo krīze eirozonā palielinās – krīze ES nebeidzās…..

    http://www.lt90.org/reviews/ap_articles.php?article_id=48

      • ‘Nekonstruktīva loģika..’- ? ‘Akmentiņš’ politiķu un viņu padomdevēju – gudro ekspertu, stratēgu un plānotāju lauciņā. Vakardienas vēlēšanu rezultāti Vācijas lielākajā apgabalā/zemē vēlreiz apstiprina teicienu – ‘ Lieliem meistariem, lielas kļūdas gadās !’.
        Lieciet mierā masas, profesori – labāk ieskatieties spogulī, tur tāds ‘baļķis’ ….
        p.s.
        ‘ RietumEiropas filozofijā, kultūrā un sabiedrībā jau ilgāku laiku ļoti izteikts antiintelektuālisms, man žēl to atzīt, bet tās ir, tā es saprotu mūsu situāciju ‘ Svens Eriks Brods, Upsalas universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns ( Rīgas Laiks, 2004.g. februāris).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s