Krimas partizāni un pazudušie kuģi

Šaušana un spridzināšana nav patīkamas lietas. Attēlā redzamā aina no 9.augustā notikušā sprādziena Krimā Sakī karabāzē. Vakar sprādzis jau citā kara bāzē Krimā. Šoreiz Kremlis vairs nemeklē vainu „smēķētājos“, bet atzīst, ka vainīgie esot „sabotieri“.

Kas tie tādi? It kā partizāni, kas darbojas Krimā ukraiņu labā. Augusta mēnesī viņi jau paguvuši iedzīt šausmas krievu atpūtniekus vasaras atvaļinājumu paradīzē – Melnās jūras salā. Vai tas palīdz ukraiņiem?

Protams, ka palīdz. Krievija vairs nezina kur un kā „partizāni“ atkal kaut ko „uzspers gaisā“. Jēdziens „partizāni“ krievu cilvēkam ir pazīstams un izsauc saviļņojuma asaras acīs. Taču ja šie meža „robini hudi“ sāk uzbrukt Krimai, tad neviens tur vairs nejūtas drošs. Atpūtniekus un armijniekus ieskaitot. Vakar mediji bija pārpildīti ar projām bēgošiem krievu tūristiem no Krimas pludmalēm. Tas, ka Kremlis beidzot atzīst šos incidentus kā uzbrukumus liecina, ka pavisam drīz sekos atriebība. „Ko viņi darīs? Turpinās terorizēt ukraiņu pilsētas ar savu veco artilēriju. To viņi jau dara ik dienas“, – konstatē kara procesu eksperts Ilmars Keihko. 

Vai vakardienas uzbrukumam Krimai ir upuri? It kā neesot. Taču ir sabojāta elektropārvades līnija, dzelzceļa sliedes, dažas dzīvojamās ēkas. 2000 cilvēki jau evakuēti no sprādziena zonas.

Šis ir pirmais gadījums, kad Kremlis publiski atzīst to, ka bruņotas grupas (kas lojālas Ukrainai) darbojas krievu kontrolētā teritorijā. Pat krievu valsts TV rāda kadrus no ugunsgrēka elektropārvades apakšstacijā un postījumus dzelzceļam Džankojas rajonā. Krievi šo dzelzceļu līdz šim izmanto, lai nogādātu tehniku un munīciju uz Ukrainas centrālo daļu.  Izskatās, ka tagad (šo eksploziju rezultātā) vairs nav iespējama vilcienu satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu. Nevarēs vairs piegādāt munīciju krievu „lielgabaliem“. 

Kā viss noticis? No krievu medijiem var gūt nesakarīgu informāciju par it kā dronu uzbrukumu. Taču īstas skaidrības par šo lietu pagaidām nav. 

Pastāv versija par šo uzbrukumu krieviem (kā plānotu ukraiņu akciju), kā centienu neļaut Krievijai izvietot savas munīcijas noliktavas Krimā. Ar Himars palīdzību ukraiņi jau paguvuši saspridzināt kontinentālās noliktavas. Tāpēc krievi pārvieto savu munīciju tālāk.  Dziļāk Krimā. Taču arī tur „partizāni“ tiek visam klāt. 

„Kopš Ukraina sākusi izmantot Himars, krievi pret viņiem šauj mazāk, jo pietrūkst munīcijas“ (Ilmars Keihko).    

Vakar Sīrijā atradās pazudušais ukraiņu kuģis ar graudiem. Šis Sjerraleones transporta kuģis ar 26 500 tonnām graudu pameta Odesu augusta sākumā, lai realizētu ANO piegādes. Taču nesasniedza Libānas pircēja noliktavas. Kravu noraidīja. Vēlāk graudus it kā pārdeva Turcijā un atlikušo daudzumu Ēģiptē. Piektdien kuģis pēkšņi pazuda no radariem pie Kipras un turpināja ceļot neredzams. Šādi rīkoties aizliedz noteikumi (ar izslēgtu automātiskās identifikācijas sistēmu AIS) un bez ceļa galamērķa norādīšanas. Vakar kuģis pēkšņi parādījās un bija pietauvots krievu kontrolētajā kara flotes bāzē Tartā, Sīrijā (Financial Times, ESA). Rodas iespaids, ka kādi „ārkārtas apstākļi“ spieduši kuģi doties uz krievu kontrolēto zonu Sīrijā un pārdot labību tur. Jau agrāk Ukraina ir paudusi protestu Sīrijai par to, ka tur tiek pārdoti krievu nolaupītie ukraiņu graudi. Sīrija visu noliedz. Starp citu, Ukraina ir pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Sīriju kopš jūlija, kad Damaska atzina krievu okupētos Ukrainas reģionus Luhansku un Doņecku kā „neatkarīgas valstis“.

Graudu kuģa pazušana un uzrašanās krievu kontrolētā zonā rada aizdomas, ka ANO un Turcijas noslēgtais līgums tomēr nedarbojas. Pagaidām šī līguma ietvaros 16 kuģi piegādā graudus no Odesas uz ārzemēm. Galvenokārt uz Āfriku. Piegādes apmaksā ANO programma WFP.