Šodien daudz runājām par melošanu publiskajā līmenī. Par to kā „slaveni cilvēki“ Latvijā pasūta kādam citam uzrakstīt slavinošu grāmatu par sevi. Viņi apmaksā grāmatas tekstu (piesaistītam autoram), lai pasūtītājs grāmatā parādītos kā lielisks cilvēks, labs, gādīgs, talantīgs un ģeniāls latviešu varonis. Pēc tam paši šādus cenzētus savārstījumus izdod grāmatas formā un pārdot naiviem lasītājiem. Tā dara izbijuši un esošie politiķi, pavārs, diriģents, uzņēmuma vadītājs u.c. Pēc tam var doties uz velēšanām un cerēt, ka lasītāji = vēlētāji būs izlasījuši grāmatu un balsos par tekstā daiļi notēloto „brīnišķo varoni“, kā vispiemērotāko personu Saeimas vai valdības vadītāja postenim. Kā patīkamu, cienījamu laikabiedru.
Man šāda grāmatu izdošana uz savām „jubilejām“ vai priekšvēlēšanu kampaņām liekas klaji zemiska, pretīga lieta. Proti – lasītājam tiek piedāvāts mušpapīrs un kuru uzķerties un apbrīnot „lielisko cilvēku“ par kuru uzrakstīta atkal grāmata. Vai šajos tekstos vīd patiesība? Nē. Dominē izdomāts „tēls“ kuru pasūtītājs pats ir apmaksājis. Kas mani pārsteidz? Tas, ka mūsu cilvēki šādas grāmatas “ņem par pilnu“, tās pērk un notic visam, kas tekstā uzrakstīts.
Kā lai atradina ticēt meliem? Kā lai pierunā domāt loģiski gan par šādām PR pasūtījuma grāmatām, vakcīnām vai Ukrainas karu?
Ukrainas izlūkdienests pēdējā laikā sācis izplatīt un publiskot krievu melu mašīnas izdomājumu atspēkojumus. Piemēram, nav taisnība, ka ukraiņi paši bombardētu savu atomelektrostaciju Zaporižjē (AP). Krievi izdomā masīvus melus, izdala tos saviem medijiem un piedāvā uzknābāt lasītājiem, TV skatītājiem. Šajā gadījumā krievi apšauda ukraiņu AES , bet melo, ka to darot ukraiņi paši. Sestdienas uzrunā tautai Zeļenskis jau informēja, ka Kremlis izmanto šo ukraiņu AES „nukleārai šantāžai“, biedējot pasauli ar jaunas Černobiļas traģēdijas izraisīšanu.
Ja mūsu vidū nebūtu lētticīgu un nekritisku avīžu un grāmatu tekstu lasītāju, tad Putinam un visai Kremļa „melotāju komandai“ nebūtu šo faktu uzknābātāju. Diemžēl, nezinu kā pret šiem naivajiem un nekritiskajiem cilvēkiem izturēties. Tieši viņu dēļ pasauli var apmuļķot gan par vakcīnām gan par karu Ukrainā vai Latvijas Saeimas vēlēšanām.
Viņiem var „iebarot“ 100% sagrozītu un melīgu informāciju kā saldu kūku. Viņi apēd tekstu, nolaiza lūpas un notic tam, ko izlasījuši.
Neraugoties uz Krievijas meliem par Zarorižjes AES, 42 valstis šobrīd pieprasa, lai Krievija atgriež atpakaļ kontroli pār šo atomelektrostaciju Ukrainai.
Interesants notikums ir ukraiņu militāro vienību uzbrukums Vāgnera grupas centram Ukrainas austrumos (BBC). Popasnas pilsētā, Luhanskas reģionā. Pagaidām ir visai maz informācijas par šo uzbrukumu. Vienīgā ziņa ir domes vadītāja Serhija Hajdaja intervija un krievu ziņojumi. Ukraiņi esot uzzinājuši par vagneriešu bāzi pateicoties kāda pļāpīga krievu žurnālista lielībai aplikācijā Telegram. Tur viņš esot publicējis attēlus un adresi. Pēc tam bildes aizvāktas, taču kopijas saglabājas un ukraiņi šo informācijas iespēju veiksmīgi izmantojuši.
Vladimirs Putins neslēpj savu vēlmi tuvāk sadarboties ar Ziemeļkorejas diktatoru (Sky News, KCNA). Putins ir rakstījis vēstuli Kimam Čenunam un aicinājis „attīstīt apjomīgas un konstruktīvas bilaterālās attiecības kopīgu mērķu vārdā“. Kims, protams, atbildējis un atcerējies, ka krievu – ziemeļkorejiešu draudzība esot sena un sirsnīga kopš uzvaras pār Japānu otrā pasaules kara laikā. Viņam šķiet, ka krievus ar ziemeļkorejiešiem vieno cīņa pret ārvalstu provokācijām un naidīgu militāru lielvalstu spiedienu. Starp citu, jūlijā Ziemeļkoreja atzina krievu okupētās teritorijas Ukrainā kā neatkarīgas valstis – Doņecku un Luhansku.
Tiek runāts, ka krievu atomieročiem neesot nesējraķešu un Putins ļoti cer šo iztrūkstošo „vienību“ iegūt no Kima Čenuna. Ja agrāk šāda „tuvināšanās“ starp diviem diktatoriem šķita smieklīga un uzjautrinoša lieta, tad tagad ir skaidrs, ka Putins ir gatavs lūgt palīdzību otram masu slepkavām, lai uzvarētu par katru cenu.