Ziema ir klāt. Sniegs klāj Kijivu un daudzās frontes vietās termometra stabiņš noslīdējis zem nulles. Taču Krievija turpina dauzīt kopā elektrolīnijas. Dmitrijs Peskovs Maskavā paziņoja, ka šāda kaujas taktika turpināsies visu ziemu. Kāpēc? Tāpēc, ka „ukraiņi nevēlas vienoties ar mums“, – konstatēja Putina runasvīrs. Amerikāņi, pēc Peskova domām, nespēj pareizi aicināt ukraiņus uz sarunām ar Kremli (DN).
Tai pat laikā ir jākonstatē, ka sācies Krievijas ekonomikas kritums un krīze ir klāt (Rosstat). Vainīgas esot rietumu sankcijas un karš ar Ukrainu (The Moscov Times, AFP).
Vakar no rīta sākās artilērijas uzbrukumi Odesai un Dņipro (Kyiv Independent). Divi cilvēki gājuši bojā Zaporižjā, trīs Harkivā un trīs Odesā (The Guardian). Atrast vēl 63 sakropļoti upuru ķermeņi Hersonā, kurus nogalinājuši krievu karavīri (Meduza).
Par sprādzieniem Krimā ziņo Censor.net. Tie notikuši krievu kara bāzē kurā izvietota krievu 39. kara helikopteru vienība.
Turpinās nelikumīga ukraiņu bērnu adoptācija Krievijā. Runa ir par 6000 – 8000 bērniem, kas aizvesti no Ukrainas, lai Krievijā „audzinātu par krieviem“. Citi avoti domā, ka šādu – varmācīgi aizvestu bērnu ir daudz vairāk ap 150000 (ISW).
Kas notiek frontē?
Pēc krievu armijas atkāpšanās no Hersonas, mērķa centrā atrodas Krima. Krieviem ir 20 samazināta sastāva grupējumi, kopā apm. 20 000 kaujiniekiem Dņepras kreisajā krastā. Tie izvietoti trijās aizsardzības līnijās. Kaujinieki ir atvesti, taču viņu profesionālās iemaņas apšaubāmas. Rodas iespaids, ka motivācija – nepietiekoša.
Pēc bēgšanas no Hersonas krievi zaudējuši daudz munīcijas un tehnikas, prestižu ieskaitot. Paši krievi apgalvo, ka zaudējumu neesot bijis. Ukraiņi domā pretēji un norāda, ka iznīcināta puse no 49.mehanizētās armijas. Atlikušie krievu bēdzēji saspridzināja tiltu un pilsētas elektropiegādi.
Pašlaik ukraiņi ir atguvuši pusi no krievu okupētās teritorijas, kas tika „iekarota“ karadarbības rezultātā (kopš 24.ferbruāra). Pašlaik nav militāru spēku, kas varētu uzbrukt Odesai. Pastāv reālas iespējas ukraiņiem turpināt kustību Krimas virzienā. Attālums no Hersonas līdz Krimai ir apm. 200 km.
Nupat ukraiņi veica viltīgu manevru uz rietumiem no Hersonas ar amfībijām pa upi. Pēc tam uzbruka austrumos no Hersonas, pie dambja. Ieņemot tilta daļas. Slikti bruņotie un vāji apmācītie krievu karavīri panikā metās bēgt uz dienvidiem. Lai izvairītos no ukraiņu artilērijas.
Ukraiņi, iespējams, sāks ar piegāžu nogriešanu Krimai. To nodrošina divas dzelzceļa līnijas pāri Perekopas zemes šaurumam, kas atrodas 70 km uz dienvidiem no Hersonas. Trešais ir vairāk uz austrumiem, pāri Kerčas tiltam. Kā arī ar kuģiem un prāmjiem no Novorosijskas Krievijā uz Krimu. Krievi kontrolē tikai ziemeļaustrumu līniju pie Melitopoles (uz dienvidiem no Zaporižjas) un pāri daļēji sagrautajam Kerčas tiltam. Attālums no frontes līdz dzelzceļam Melitopolē pašlaik ir 70 km. Tas tātad pakļauts ukraiņu artilērijas zalvēm.
Ja ukraiņi dosies uzbrukumā no Zaporižjas un Dņepras dienvidu krasta uz Mariopoli un tālāk uz Azovas jūru, tad izdosies nogriezt krieviem atkāpšanas ceļu. Tādā gadījumā sala ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju nonāks Hersonai līdzīgā stāvoklī.
Krimā ir 8 krievu kara bāzes, 2 raķešu un 2 karakuģu bāzes. Viena no tām – Sevastopolē un otra Balaklavā. Tās Krievijai ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu savu ietekmi Sīrijā, Eritrejā un Sudānā. (SvD).
Par prestiža un patētiskā stila zaudēšanu. Krima ir svarīga krievu paštēlam. Tas sastāv no 3 elementiem: Maskava, Pēterburga un Krima. Ja Krima tiks apdraudēta, tad saļodzīsies Putina stāvoklis krievu elitē un sabiedrība kopumā. Iespējams, ka valdošās aprindas Krievijā šim zaudējumam ir jau gatavas. Jo ātrāk un labāk rietumi apbruņos ukraiņus, jo straujāk šis karš beigsies.