Pēc zaudējuma sāksies pilsoņu karš Krievijā

Karš Ukrainā turpina savu ierasto gaitu. Krievija turpina stīvēties ap Zaporižji un piedāvā pasaulei jaunus viltus ziņu video par it kā krievu karavīru slepkavībām Ukrainā. Ukraiņi pierāda pretējo un izskatās, ka arī šajā „melu kaujā“ Krievija zaudē. (DN, The New York Times) 

Polija novietojusi uz robežas ar Ukrainu pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot (ASV). 

Ukraiņi atzīmē oranžās revolūcijas gadskārtu un Maidana pretošanos (2014). „Mēs iztiekam bez naudas. Varam izturēt arī bez degvielas un karstā ūdens. Taču nevaram un nespējam dzīvot bez brīvības un šis apstāklis nekad nemainīsies“, – konstatēja Volodimirs Zeļenskis. 

Slikti, ka Krievija atsākusi kaujas pie atomelektrostacijas. Nedēļas nogalē krievu lādiņi krita pāris metrus no reaktoru ēkas Zaporižjā. (TT)  

Kijevas iedzīvotāji gatavojas ziemai bez elektrības. Krievi panākuši, ka mēs tagad dzīvojam tā kā akmens laikmetā“- konstatē Anastasija Piroženko ziņu aģentūrai AP. Viņa ir viena no Kijivas 3 miljoniem iedzīvotāju, kas palikusi pilsētā. Nāksies atstāt dzīvokli, jo Anastasija kopā ar vīru līdz šim dzīvoja 26 stāvu ēkā. Pilsētas centrā. Šādās augstās ēkās dzīvot kara apstākļos esot bīstami, jo krievi augstceltnes bombardējot un sagraujot. Tāpēc viņa pārvākšoties pie vecākiem, priekšpilsētā.  

Krimas  liktenis tiek apspriests arī Krievu parlamentā. Ja ukraiņi uzdrošināšoties uzbrukt Krimai, tad ar viņiem „būšot cauri“, – vakar krievu TV uzsvēris Krimas pārstāvis valsts domē (Ria Novosti). 

Francija piegādājusi ukraiņiem divas pretgaisa aizsradzības sistēmas Crotale, kas palīdzēs aizsargāt apdzīvotas vietas pret lidmašīnām, raķetēm, helikopteriem un droniem. 

Interesanta lieta ir krievu rakstnieka Valerija Paņuškina jaunā grāmata par karu Ukrainā. Viņš ir bijis kara zonā un tagad dzīvo emigrācijā ārzemēs – Rīgā. Pēc Valerija domām Krievijai „sasprāgs gabalos“ uzreiz pēc šī kara. „Pēc tam, kad Putins būs zaudējis, sāksies Krievijā jauns pilsoņu karš“, – uzskata rakstnieks.

„Uzrakstīju šo grāmatu tāpēc, lai neveiktu pašnāvību. Man kauns, ka esmu krievs“, – saka rakstnieks un piebilst, ka viņa tēvs atbalstot Putina agresiju Ukrainā. To varot just visās telefona sarunās ar tēvu. Diemžēl.

Vai viņam bijis viegli Ukrainā, vācot notikumus grāmatai? Nē, neesot bijis viegli. Ukraiņi attiekušies sarunāties krievu valodā. Palīdzējusi sieva, kur aprot runāt ukrainiski. 

Krieviju pametuši daudzi, dodoties uz Izraēlu, Portugāli, Latviju vai Spāniju. To skaitā rakstniece Ludmila Ulitskajam, režisors Kirils Serebreņikovs un vokāliste Alla Pugačova. Pēc viņa domām, visiem krieviem nerūp impērija. 

Labi, ka tā.    

Attēlā – ukraiņi apskata krievu pamestos ierakumus