Vakar un aizvakar apšaudīta Zaporižjas AES. Šī teritorija pašlaik ir viena no bīstamākajam vietām uz zemeslodes. (DN) Taču tas viss neliedz dziedāt Hersonā. Pilsēta ir atbrīvota no krievu okupācijas. Bez elektrības, bez siltuma un interneta. Centrālais laukums pilns ar priecīgiem un laimīgiem cilvēkiem. Tie stāv rindās pēc vistas gaļas, ūdens pudelēm, bērnu autiņiem un griķiem. Pie apgāzta ļeņinekļa dzied divas meičas angļu valodā Alanis Morisette dziesmu. Aiz stūra Anna Timofejeva (14 gadus veca) ietinusies Ukrainas karogā un nacionālās krāsās manikirētiem nagiem. „Sēdējām pagrabā astoņus mēnešus. Iet pa ielu bija bīstami. Tad nu dziedam tagad!“- viņa saka. Mamma  neļāva iet ārā astoņus mēnešus. Mammas neļāva, jo saprata, ka var izvarot, pazemot, evakuēt uz Krieviju vai nolaupīt.  

Sestdienas rītu – 12. novembri mamma neaizmirsīs. „Paskatījos pa logu un …ieraudzīju mūsu karavīrus!“, – viņa saka. Neesot ticējusi acīm. “Naši!“, – Olena  iesaucās un izspurdza uz ielas. Meitas – Anna un Dana drāzās augšā no pagraba. Pa taisno – uz ielas. Pidžamās un čībās. Pēc tam sākās svētki, kas joprojām nav beigušies. 

Tikai nedomājiet, ka iebraukšana Hersonā ir vienkārša. Jā, vilciens it kā kursē no Kijivas, taču apmeklējumam vajadzīga Ukrainas Aizsardzības ministrijas atļauja. Visas degvielas stacijas sabombardētas, telefonu uzlādēt iespējams tikai pieslēdzot pie strāvas ģeneratora. Veikalu nav. Naudas arī nevienam nav.   

Autentiska laime. 

Prieks par pašām svarīgākajam lietām – dzīvību, mīlestību un taisnīgu iznākumu.    

Taču pāris kilometru tālāk sēž ierakumos okupanti un turpina ārprātu.

Ukraiņi viņiem neļauj stabilizēt frontes līniju. „Lēniem soļiem ejot, viņi pārņem savā kontrolē nelielus ciemus uz ziemeļrietumiem no Luhanskas. Ja šī taktika izdosies, tad krievu aizsardzības plāns izgāzīsies. Ukraiņi neizbēgami apdraudēs viņu pozīcijas no sāniem un aizmugures“ – komentē kara eksperts Joakims Pasikivī. Viņš arī Somijas prezidenta Pāsikivi mazdēls un viens no visiecienītākajiem militāro procesu ekspertiem Ziemeļvalstīs. 

Pēc Joakima domām, krievi pašlaik mēģina izveidot stabilu frontes līniju starp Bahmutu un Vuhledaru. „Vispirms bliež ar artilēriju un pēc tam sūta pāri mīnētajām līnijām karavīrus. Krieviem upuru ir ļoti daudz un rodas iespaids, ka apzināti tiek sūtīt cilvēki pāri mīnām kā „dzīvais valnis“ ukraiņu virzienā. Viņi uzsprāgst un tad nāk virsū jau „nākamais dzīvais vilnis. Tā tas turpinās no krievu puses jau trīs mēnešus pēc kārtas“, – klāsta Pasikivi. Pēc viņa domām, šī ir neparasti nežēlīga taktika pret savējiem. 

Kas ir šie cilvēki, kurus sūta “pa taisno“ nāvē? Ukraiņu mediji apgalvo, ka šajās pirmajās līnijās ejot bijušie ieslodzītie. „Viņu loģika ir tāda – pirmajā vilnī iet šie cietumnieki, kuri visi uzreiz iet bojā, tad seko nesen iesauktie karavīri, bet tikai trešajā vilnī dodas uzbrukuma „vāgnerieši.“ (DN)  

Tā kā krieviem ir milzīgi zaudējumi šajā karā, tad Putins gatavojas jaunai masu mobilizācijai janvārī. (ISW).

Tas, ka krievu artilērija katru dienu grauj elektropārvades līnijas un ūdensvadus ir tāpēc, ka šos objektus viņi zina. Taču Kremlim nav zinās kur atrodas ukraiņu karotāji. Šajā karā ukraiņiem ir daudz labāka spiegošanas (izlūkinformācija) nekā krieviem, jo viņi saņem katru dienu jaunus faktus no sabiedrotajiem rietumos. Pa šo līniju atkal izgāzušiem Štirlica un spiega Putina audzēkņi. Ne tikai karo slikti, bet arī spiegot nemāk. 

Saprotams, ka pati galvenā krievu kauja pašlaik ir nevis ar ukraiņu karavīriem, bet ar civilajiem iedzīvotājiem. Tas ir nehumāni, bet tā viņi dara. Plāns ir radīt Ukrainā neciešamus apstākļus, lai neviens cilvēks tur izdzīvot aukstos ziemas apstākļos nespētu. 

Viens no ceļiem – piegādāt elektrību ukraiņiem no mūsu sistēmas, taču tad elektrības cenas Eiropā atkal celsies un visi būs nikni. Tad nu paliek otrs variants – atkal jauns bēgļu straumes. 

Vai situācija pašlaik ir labāk nekā pavasarī?

„No militārā viedokļa, situācija ir daudz labāka. Ir atkaroti atpakaļ 50% krievu okupētās teritorijas. Tas ir pat vairāk nekā cerējām. Ukraiņi ir lieli malači. Taču ekonomika un politika ir smagākas tēmas“ (Ilmari Keihko).

Krievija un Irāna vienojušās par irāņu kaujas dronu ražošanu Krievijā (The Washington Post). Noplūdusi informācija, ka rietumi vēlas pierunāt Zeļenski vienoties ar Putinu. (DN)

Cerams, ka tas neizdosies. 

Attēlā Anna (DN)