Bailes ir loģiska un cilvēciska reakcija uz bīstamu situāciju. Bailes liek uzmanīties. Meklēt palīdzību, piesargāties. Bailēs cilvēks paceļ balsi. Aizvadīto dienu laikā Krievijas amatpersonas skarbi paceļ balsi un pat diplomāti sāk izrunāties tālāk, nekā pieklājība vai veselais saprāts to atļauj darīt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem ir bailes no katastrofāla Krievijas zaudējuma šajā karā. 

Nokdauns ir tuvu. Pavisam drīz Kremļa impērija gulēs boksa ringā augšpēdus un tiesnesis skaitīs līdz desmit. Nepiecelsies, jo nejaudās cīnīties ar Ukrainu tālāk. 

Saprotams, ka Krievijas vadītājiem tagad ir bail. Visu laiku krieviem Krievijā tiek melots par panākumiem, par slāvu „dižo misiju“ pasaules priekšā, bet faktiski no visiem Putina plāniem „čiks“ vien ir iznācis.  

Par to liecina Dmitrija Medvedeva retoriskā klaigāšana, Putina kārtējie draudi ar taktiskajiem kodolieročiem visai pasaulei, Ārlietu ministra Lavrova nesenā „filozofija“ TASS lentē un Krievijas vēstnieka Viktora Tatarinceva vakardienas publiskie izteikumi pret Zviedriju. Viņš draudēja ar militāru „atmaksu“ (sodu) zviedriem, ja viņi turpinās iet NATO virzienā. Proti, arī Zviedrija ir Krievijai tuva kaimiņvalsts un tās dzīves stilu tāpēc var noteikt tikai Krievija. Nevis zviedri paši. Ja Zviedrija neklausīs, tad krievi brukšot virsū. 

Par Zviedrijas vēlmi iestāties NATO, Kremlis ir sūkstījies visu laiku. Jau pierādījies, ka Turcijas un Ungārijas nevēlēšanos „ielaist“ zviedrus NATO, lielā mērā stūrē Kremļa režisori. Jo gan Erdogans, gan Orbans ir tuvu Putina sabiedrotie. Viņi ir nobremzējuši zviedru iestāju NATO. Somija aiziet alianses virzienā viena. Bez zviedru sabiedrības. 

Jau 2016.gadā Lavrovs draudēja šādi: „ Ja Zviedrija kļūs par NATO dalībvalsti, tad Krievija reaģēs ļoti skarbi. Kā tas notiks – to izlems armija“. Tagad – sešus gadus vēlāk tiek paziņots vēl skarbāk, ka Zviedrijai krievi uzbruks, un tā notiks. 

Kāpēc Kremlis forsē savu retoriku?

Neveiksmes Ukrainas frontē, starptautiskā izolācija un fakts par Hāgas tiesas lēmumu Putina aresta sakarā, liek Kremlim pacelt balsi. 

Ko viņi vēlas?

Zviedrijā, tieši tāpat kā Latvijā, ir viena sabiedrības daļa, kas turpina pūst Krievu propagandas tauri. Šo iedzīvotāju daļu kremlīni mēģina iebaidīt, iestāstot, ka neitralitātes politika bija labāka un drošāka. 

Vai šāda klaigāšana ko dos? 

Nē, neko konstruktīvu. Šis ir Kremļa jaunās propagandas līnijas paņēmiens – iztēlot Krieviju kā gūstekni Rietumu rokās. Kā upuri. Proti – samainīt akcentus vietām : agresora vietā iztēlot Krieviju kā cietēju. Ir viena sabiedrības daļa, kura arī pie mums Latvijā cītīgi lasa krievu medijus un domā, ka tur var izlobīt kādu patiesības drupaču. Viņiem nevar ieskaidrot, ka visa informācija krievu valodā ir ļoti bīstama zona. Krievu propaganda mēdz izmantot savā labā arī ārzemēs dzīvojošus krievus un par krietnām naudas summām publicēt savus propagandas ziņojumus arī ārzemju medijos. Īpaši piesārņota ar krievu uzpirktajiem medijiem ir vācu prese. Tāpēc lasīt vai klausīties par Ukrainas karu krieviski ir diezgan liela vieglprātība. Fakti var būt nepareizi un viedokļi, skaidrojumi sagrozīti. 

Tagad par notikumiem Ukrainas frontē.

Ukrainas prezidents Zeļenskis ielūdzis valsts vizītē Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. (AP)

Krievija vakar uzsākusi armijas manevrus ar atomieročiem Sibīrijā. Piedalās ap 3000 krievu karavīru. Mērķis – parādīt pasaulei, ka krieviem esot iespējas šādus ieročus izmantot. Manevru centrā bija sistēma „Jars“, kuru var izmantot starpkontinentālo raķešu palaišanai. (TT, AP)

Zeļenskis tikko atzinies kāpēc ukraiņi turpina cīņu pie Bahmutas, kuru vairākas reizes eksperti un padomdevēji mēģināja apturēt. „Ja krieviem izdotos ieņemt Bahmutum tad šis būtu pirmais solis piespiest Kijivu pie sienas un pieprasīt miera sarunas uz Kremļa noteikumiem“- uzskata Zeļenskis (AP). „Ja viņš (Putins) sajutīs asiņu smaku , tad tas nozīmē, ka mēs esam vāji un mūsu nekavējoties vajag salauzt. Spiest, spiest, spiest un salauzt, “- konstatē Zeļenskis intervijā AP. „Mūsu sabiedrība ir pārgurusi no šī kara. Ja mēs Bahmutu zaudēsim, tad arī mūsējie lūgs mani iet uz kompromisiem ar ienaidnieku“.  

Kaujas pie Bahmutas Doņeckas zonā notiek jau septiņus mēnešus. ISW uzskata, ka krievi kontrolē 65% šajā frontes zonā. Viņu zaudējumi ir gigantiski, bet krievi neatkāpjas. 

Kāpēc Zeļenskis tā runā?

Dažiem kara ekspertiem šķiet, ka viņš šādi gatavojoties Bahmutas krišanai. Citi tā nedomā.  Taču viens ir skaidrs, ka ir gaidāma ukraiņu kauja ar krieviem šajā pavasarī, kas var panākt šī kara iznākumu. Kaujas norises laiks esot atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem (ERR) un munīcijas piegādēm no rietumiem. (TT)