Vakar uzzinājām, ka Pentagona slepeno dokumentu publiskotājs ir 21 gadus vecs Trampa piekritējs (Jack Teixeira). Ar šo gribēja ieriebt savai valdībai. Bērnišķīgi un nožēlojami.
Noskaidrojies arī ka Vladimirs Putins pats personīgi apstiprinājis plānu amerikāņu žurnālista Evana Gerškoviča aizturēšanai un apcietināšanai. (Bloomberg) Idejas autori šim “pasākumam“ esot bijuši – Putinam vistuvākie cilvēki FSB un viņš pats.
Pašlaik amerikānis atrodas ieslodzījumā un Putina tiesa Krievijā var viņam piespriest pat 20 gadu cietumsodu. Evans ir Ļefortovā. Iespējams, ka baigākajā un riebīgākajā cietumā Eiropā. Tajā parasti ievieto politiskus ieslodzītos, īpašos krievu diktatūras ienaidniekus. Savulaik tur bija spiests pavadīt savu laiku Latvijas bijušais Ārlietu ministrs Ludvigs Sēja, vēlāk rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, diplomāts Rauls Valenbergs. Turpat kādu laiku bija spiests uzturēties Aleksejs Navaļnijs un tagad – amerikāņu The Wall Street žurnālists, kas tiek apsūdzēts spiegošanā.
Gerškovičs nedrīkst nevienu sastapt, nedz kolēģus, nedz vēstniecības darbiniekus nedz arī savas ģimenes locekļus. Taču apstākļus šajā cietumā visi zina tāpat: gaisma uzdegta visu nakti (lai ieslodzītie nespēj aizmigt), pastaigas ārā – 3 kvadrātmetru būrī, iet dušā atļauts reizi nedēļā.
Vai šis žurnālists spiegoja? Nē, kāpēc gan viņam to vajadzētu darīt? Taču, „ja suni grib sist, tad koks vienmēr atradīsies”. Tieši tāpat ir arī šajā gadījumā – lai pasvītrotu savu nepatiku pret ASV, krievi izdomāja pamocīt vienu „viņu cilvēku“. Zemiski? Protams.
Zināmā mērā var teikt, ka amerikāņu žurnālists Gerškovičs tagad maksā par to, ka amerikāņi palīdz Ukrainai ar ieročiem un traucē Kremlim uzvarēt šajā karā.
Jau rakstīju par to kā šo mediju darbinieku krievi aizturēja. Tas notika 29.martā Jekaterinburgā, Urālos. Viņš gatavoja intervijas un reportāžas no tālā Krievijas nostūra. Katru dienu viņam sekoja FSB cilvēki un viņš to zināja. Bija pieradis.
Franču fotomākslinieks un operators Patriks Vaks arī bija šajā ceļojumā kopā ar amerikāni. Viņi abi gatavoja reportāžu par to kā krievi provincē uztver Ukrainas karu. „Bijām jau nostrādājuši tur 4 dienas un viss gāja gludi. Nestrādājām inkognito, bet pilnīgi atklāti. Visi zināja ko mēs darām, ko filmējam vai aprakstām. Mēs nodarbojāmies ar žurnālistiku, nevis spiegojām“, – skaidro Patriks BBC.
Pēc kara sākuma Ukrainā, nebija viegli strādāt Krievijā. Lielai daļai žurnālistu nācās aizbraukt, jo Kremlis izdomāja visādus šķēršļus ārzemju žurnālistu darbam. Vienlaikus sākās arī krievu žurnālistu aresti, visus sodot par „dezinformācijas izplatīšanu par Krievijas bruņotajiem spēkiem“. Taču ārzemju žurnālistus krievu drošībnieki pagaidām cietumos nebāza. Līdz 29.martam…
Zīmīgi, ka šajā akcijā piedalījies Putins pats. Šis ir smags gadījums, jo būtiski pasliktinās jau tā vēsās attiecības starp Maskavu un Vašingtonu. Tātad Putina mēģinājums īpaši saspīlēt attiecības. Cenšoties atņemt dzīvību un veselību cilvēkam, kura darbs ir stāstīt patiesību.
Vakar Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs Kremļa televīzijā uzsvēra, ka esot jāsamazina amerikāņu žurnālistu skaits valstī. (CNN)
Lai gan ASV strādājošo Kremļa žurnālistu skaits palielinās.
Turpinās smaga skaujas Bahmutā, taču pienāk ziņas, ka ukraiņi organizēti atkāpjas. (Reuters)
Šis esot lielākais krievu panākums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Vāgnerieši uzbrūk centrā, bet viņu piesedz desantnieki no sāniem. Joakims Pāsikivi domā, ka šī uzvara vairāk vajadzīga krieviem propagandas nolūkiem. Stratēģiski svarīga šī vieta nav. Taču ukraiņi ilgstoši izvēlējās nelaist krievus tālāk. Nelaist uz priekšu, novārdzināt. „Ukraiņi varēja jau sen šeit atkāpties, taču izvēlējās šo nokausēšanas taktiku. Loģiski, ka nav vēlēšanās atdot ienaidniekam arī šo – izdedzināto teritoriju. Taču tagad vairs tam nav nekādas nozīmēs” – uzskata Pāsikivi. Pēc viņa domām galvenās kaujas vēl priekšā.
Attēlā krievu vāgnerietis Bahmutā