Krievi ierokas zemē un gaida ukraiņu uzbrukumu. Okupējuši ukraiņu zemi, tur nocietinājušies un tagad „aizstāvēsies“. Attēlā var saskatīt krievu tranšejas un nocietinājumus Krimā. Rodas iespaids, ka viņiem uzbruks kosmiski spēki.
Maxar Technologies satelītu attēli liecina, ka krievu rakuši visu ziemu. Grāvjus un tranšejas.
Tās veidotas zig-zag formā un priekšā sastumtas prettanku „piramīdas“. Šajā vietā var izvietoties ap 400 krievu kaujinieku.
Sēž un gaida.
Kad ukraiņi uzbruks.
Pagaidām krievu galvenais kaujas lauks ir Melnā jūra.
Krievi nav jūras cilvēki, viņiem nav piekrastes, kas būtu apdzīvotas un piejūras tradīciju arī nav. Tālajos austrumos teritorijas ir okupētas, bet nedzīvas. Ziemeļu ledus okeāns neskaitās un mazā strēmele pie Melnās jūras (Soči) ir drīzāk pārpratums, nevis piekrastes norma. Tāpēc jūras zivis caurmēra krievu neuzrunā un Padomju Savienības laikā tika ieviests jēdziens „zivju diena“, kas nozīmēja sliktu un negaršīgu saldētu zivju ēšanu. Pavāri Krievijā (Padomju Savienībā) šo „draņķi“ nemācēja gatavot un lielai sabiedrības daļai tāpēc izveidojās priekšstats, ka viņi „zivis neēd“. Šis aizspriedums daudzviet saglabājies arī pie mums Latvijā. Kāpēc? Tāpēc, ka Krievijā nav jūras un zivju tradīcijas. Zivju ēdiens viņiem ir tikai zivju zupa no zivīm, kas noķertas ezerā vai upē. Latvijā (zināma daļa iedzīvotāju) šo nepatiku adoptējauši un saglabā joprojām.
Tagad Putins šo kļūdu likvidēs un iekaros krieviem kārtīgu jūras piekrasti. Ja Pēteris I nodarbojās ar Baltijas jūras „iegūšanu“ patriecot somus un izveidojot uz viņu zemes savu Pēterburgu (logu uz Eiropu), tad Putins ir ķēries klāt siltajai – Melnajai jūrai, jo viņam pašam tur „dāča“. Krima bija pirmais solis šajā virzienā un tagad sekos visa Ukrainas piekrastes pārkrievošana. Odesu ieskaitot.
Tāds ir Putina projekts. Lai to izdarītu, Ukraina ir jāsalauž un robežas jāpārsprauž.
Vai Melnā jūra ir Krievijas iekšējais ezers? Nē, nav.
Taču ambīcijas ir. Pirmais solis bija Abhāzijas atņemšana Gruzijai. Putins to panāca.
Esmu bijusi Sočos, Picundā un zinu kā tur izskatās. Lasot kā to iekaro Krievija un pārtaisa par savu piekrasti, paliek nelāgi ap sirdi. Jo Krievijas robeža te nekad nav stiepusies.
Tikai pirms 250 gadiem cars sāka bīdīties uz Melnās jūras pusi un tikai 1783.gadā krievi iekaroja Krimu un to atņēma to tatāru hanistei. Uzvarētāja bija Ščecinā dzimusī vāciete Sofija Frederika Auguste jeb krievu cariene – ķeizariene Katrīna II. Līdz tam Krima vienmēr bijusi turku zeme. Vēlāk sekoja Krimas karš un Pirmais pasaules karš, kad krievi no jauna ņēmās arī ap Krimu, mēģinot to pievākt no jauna.
Protams, ka galvenais spēks šajā jūrā ir Turcija. Tai pieder šaurumi, kas kontrolē iekļuvi Melnajā jūrā. Staļins savulaik mēģināja turkiem šo privilēģiju atņemt. 1945.gadā viņam bija pat ideja, ka šaurumu turpmāk varētu kontrolēt arī Padomju Savienība. Taču iecerētais neizdevās. Tieši krievu spiediens bija tas, kas lika Turcijai izšķirties par iestāju NATO (1952).
Bosfora svira kļuva aktuāla arī tagad – krieviem iebrūkot Ukrainā. Ukraiņi lūdza, lai turki nelaiž iekšā jūrā jaunus Krievijas kara kuģus no Vidusjūras. Tas arī tika izdarīts, izņemot tos kuģus, kas bija „pierakstīti“ Melnās jūras ostās.
Kam pieder Krima? To laika gaitā apdzīvojušas dažādas tautas – grieķus un itāliešus ieskaitot. Kopš 1783.gada krievu okupācijas, salā notikusi brutāla rusifikācija. Vissmagāk cietuši pamatiedzīvotāji Krimas tatāri, kurus Staļins lika izvest uz Uzbekiju. Bahčisaraju (Krimas hanistes galvaspilsētu) praktiski iznīcināja, tatāru grāmatas sadedzināja, mošejas sagrāva. Atbrīvojot salu krievu un padomju nomenklatūras atpūtniekiem: sanatorijām, Artekam un dāčām.
Vai Melnā jūra ir melna? Jā, es to pirmo reizi ieraudzīju naktī, bērnībā. Tāpēc man tā ir Melnā jūra.
Antīkajā pasaulē šo jūru raksturo kā „nelaipno“, jo navigācija tajā esot sarežģīta. Jūra nav dziļa. Tās dibens vietām melns un izmiris.
Taču Putinam to vajag un viss.
Pašlaik Kremlis ir nikns un gatavojas karot ar Ukrainu gadiem. Putins rekrūtē karavīrus it kā privātajām krievu armijām, bet pēc tam pārsviež tos uz „Sarkano armiju“. Kāpēc? Tāpēc, ka turpina tēlot specoperāciju kara vietā. Digitālā iesaukšana armijā arī liecina par Putina gatavošanos ilgstošam karam.
Ukrainas kara apstākļos īpaši liels upuru skaits ir tā saucamajiem desantniekiem. Ar saviem svītrainajiem krekliem un zilajām beretēm, šie karotāji ir ikoniski visiem krieviem. Viņi skaitās īpaši meistarīgi un drosmīgi, taču tieši šo bojā gājušo skaits pēdējos mēnešus ir īpaši liels.