Daži ziemeļvalstu militārie eksperti apšauba vakardienas informāciju par to, ka ukraiņiem būtu izdevies otrdien notriekt sešas krievu hipersoniskās raķetes pēc kārtas. Pret Kijivu tika mērķētas 18 dažāda ranga raķetes, ieskaitot Iskander un Kalibr. Visas notrieca pretgaisa aizsardzības sistēma. (Reuters). Kā jau vakar filozofējām, tad Kinzal raķetes tiek palaistas no lidmašīnas (Mig -31) un lido ar 10 Mach ātrumu, sasniedzot savu mērķi. („Mach“ ir tā saucamais Maha skaitlis aerodinamikā jeb ātruma relatīvā mērvienība. Cēlies no austriešu fiziķa un filozofa Ernsta Maha atklājuma. Tas rāda cik reižu ātrāk objekts kustas attiecībā pret skaņas ātrumu.)
„Šādas raķetes trieciena rezultātā rodas kinētisks efekts. Jo raķete sasniedz savu mērķi gigantiskā ātrumā. To mēdz izmantot, lai iznīcinātu pazemes noliktavas, bāzes vai degvielas krātuves“, – secina Aizsardzības augstskolas pedagogs Juhans Hoiveinens. Viņam šķiet, ka pamanīt un notriekt šo krievu ieroci ir gandrīz neiespējami. Putins to demonstrēja 2018. gadā kā unikālu un neuzvaramu.
„Lai šo raķeti likvidētu, tai jābūt frontāli konfrontētai ar Patriot sistēmu. No sāniem to izdarīt nav iespējams“, – uzskata Hoivinens. Tas, ka pagājušajā nedēļā ukraiņiem izdevās notriekt pirmo Kinzal raķeti, varētu būt taisnība. Taču krieviem šo raķešu neesot tik daudz, lai vienā rāvienā raidītu pret Kijivas veselas sešas pēc kārtas. Viņš pasvītro, ka Kinzal ir uzlabota Iskander raķete, kas paredzēta ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas sagraušanai. Kā arī uzbrukumiem ASV kuģiem. Laiks rādīs vai tā bija vai nebija.
Krievija runā pavisam ko citu un lielās ka visas raķetes esot trāpījušas mērķos. It kā esot iznīcināta viena Patriot sistēma un vairāki Himars. Ukraina šo apgalvojumu neapstiprina (TT) Vēlu naktī parādījās ziņas, ka viens no Patriot ir daļēji “ievainots“ un tikšot salabots. Par bojātiem Himars joprojām ziņu nav no neatkarīgiem avotiem.
Varšavā ieradies Ķīnas pilnvarotais, lai dotos tālāk uz Kijivu. Bijušais Ķīnas vēstnieks Krievijā Li Hui pēc Ukrainas apmeklēs arī Krieviju, Franciju un Vāciju. Viņa plānos ir realizēt tā saucamo ķīniešu miera plānu Ukrainai. Kā Krievijas sabiedrotais, Li Hui centīsies uzņemties vidutāja jomu Krievijas – Ukrainas konfliktā (TT). Ukraina šo projektu it kā nav pieņēmusi. Lai gan ķīniešu projekta nostādnes ir prokrieviskas, Zeļenskis klaji pret to neiebilst, jo vēlas saglabāt labas attiecības ar ķīniešiem, cerot, ka šis apstāklis var vēlāk palīdzēt ietekmēt Krieviju. (TT)
Līdzīgu misiju vēlas pievākt sev Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramaposa. Līdz šim viņš aktīvi sadarbojies ar krieviem un decembrī pat pārdevis Krievijai ieročus. Tagad pēkšņi vēlas kļūt par miera nodrošinātāju. Viņa vadībā esot izstrādāts miera plāns, kura darināšanā piedalījušās sekojošās valstis: Zambija, Kongo, Uganda, Dienvidāfrika un Ēģipte. „Kaut kad nākotnē“ viņš ieradīšoties Kijivā un pēc tam Maskavā. Pašlaik Ramaposa ir stresā, jo ASV viņu apsūdzējuši sankciju pārkāpšanā un ieroču pārdošanā Krievijai. (TT)
Amerikāņu spiegu centrs CIP (CIA) uzsācis vervēt ASV krievu spiegus. Šim nolūkam izveidots aģitācijas video, kas pašlaik tiek izplatīts forumos: Telegram, Twitter un Facebook. Krievus aicina sadarboties ar amerikāņiem un izstāstīt noslēpumus, pieņemot, ka daudzi krievi nav apmierināti ar esošo karu Ukrainā (CNN)
Krievijas ekonomika savelk jostas, jo lielākā budžeta līdzekļu daļa aiziet kara vajadzībām. Pie kam ienākumi no naftas un gāzes pārdošanas zūd. „Krievu naudas rezerves strauji samazinās“- konstatē Austrumeiropas institūta direktors Turbjorns Bekers. (DN)
Pēdējo dienu laikā ukraiņi atguvuši 20 kvadrātkilometrus Bahmutā. Taču kaujas ar krieviem šajā zonā turpinās (Reuters)
Indija pašlaik ir galvenais krievu naftas pircējs. Tā kā sankcijas neļauj Eiropas valstīm iegādāties krievu naftu pašām, tad Indija to mēģina izmantot savā labā. Tā iepērk krievu naftu un pārdod to tālāk Eiropai. Tātad šādi tiek nodrošināta sankciju apiešana. Pret to iebilst ES (Financial Times)
Attēlā krievu raķešu analīze Kijivā (DN)