“Gada vārds” Lielbritānijā šogad bijis “rage bait”. Ko tas nozīmē? Tas ir apzināti veidots jēdziens (dusmu ēsma) interneta manipulācijai. Lai izraisītu dusmas (uzkacinātu, sadusmotu lasītāju) un iesaistītu mūs visus organizētā kašķī. Apzīmē saturu, kuru kāds apzināti izstrādājis internetam, lai izraisītu lasītāja sašutumu. Mēdz būt nomācošs, provokatīvs vai aizskarošs. Tātad, ja internetā atrasts teksts jūs sakaitina, tad neesat viens. Kā to dara? Ļoti dažādi. Piemēram, ieliek internetā provokatīva satura tekstu, kura uzdevums ir nokaitināt un izraisīt dusmas. To paveic: meli, skarbi viedokļi, kaitinoši vēstījumi, provocējoši attēli. 

Var provocēt arī ar “neveiksmīgumu”, neglīto, stulbo, pretīgo utt. Piemēram, video internetā, kurā kāds uzvedas rupji pret apkalpojošo personālu, nejēdzīgi plosās, runā muļķības, pazemo citus un priecājas par savu izgāšanos. Šādi skati mūs sadusmo un mēs zibenīgi reaģējam. Taču autoram tieši tas ir vajadzīgs – Jūsu reakcija. Klikšķis. Algoritmiem šādas reakcijas patīk un informācijas autors par to labi nopelna. 

Taču var arī pielīmēt mūsu “dusmas” kādam cilvēkam, faktam vai procesam apzināti. Cerot šādi to iznīcināt. 

Propagandā to dara dažādi – cenšas apsmērēt ar meliem “ienaidniekus” jeb tos, kas “kādam” nepatīk. Tad “persona – mērķis” (žurnālists, jurists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks utt.) tiek aplīmēta ar nepatiesām īpašībām, mēģinot panāk sabiedrības nepatiku pret šo upuri. Idejas pamatā ir centieni (ar melu palīdzību) radīt situāciju, lai visas “upura” idejas jeb izteikumi nokaitinātu sabiedrību kā nepareizas. Tas bieži izdodas, ja tiek iesaistīti sociālie mediji un troļļu armijas. Otrs ceļš ir dēmonizēt nevis personu, bet likumu (Stambulas konvencija) vai procesu (vēja rotoru izvietošana Latvijā).   

Pēdējais būtu jāpamana, jo tuvojas vēlēšanas un ir vesela čupa partiju, kas vēja rotorus izmantos savās interesēs kā “dusmu ēsmu” vēlētāju piesaistei. 

 Paralēli karam Ukrainā turpinās  vēja rotoru karš Eiropā. “Elektrības dzirnavu” projekti tiek apturēti arī Zviedrijā. Saskaņā ar Green Power Sweden datiem, šogad pašvaldības apturējušas 26 no 29 projektiem. Tas ir ievērojams pieaugums (salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem), kad pašvaldības apstiprināja no 50 līdz 70 % projektu. Vienlaikus lielākā daļa analītiķu piekrīt, ka elektrības drīz nepietiks un tāpēc vajadzīga vēja enerģijas paplašināšana. Taču faktiski vēja izmantošana ir apstājusies un kļuvusi par politiķu priekšvēlēšanu kampaņas kara zirgu. To var redzēt arī pie mums Latvijā. 

Iemesls? Kritiķi uzskata, ka vēja enerģija negatīvi ietekmē ainavu, rada troksni, mirgojošas gaismas, kā arī riskē samazināt īpašumu vērtību. Cietīs vide. Apšauba arī vēja enerģijas efektivitāti. Tā esot neaizsargāta, jo ir jutīga pret laikapstākļiem.

Daļēji tā ir un daļēji – tā nav. Iespējams, ka jautājums nav par to vai vēja enerģija būtu jāpaplašina, bet gan par to, kur tā būtu jāizvieto, lai sniegtu vislielāko labumu un vismazāk kaitētu cilvēkiem un videi. Varbūt uz zemes kā Carnikavā vai pie Tukuma? Varbūt kā AES Latgalē? 

Šajā rakstā negrasos pētīt šo problēmu dziļāk. Mani interesē vienīgi fakts, ka šo tēmu jau tagad sākuši izmantot politiskie manipulatori. Lai tiktu nākamajās vēlēšanās pie varas, viņi apzināti aktivizē šo konfliktu ar mērķi – nostāties “tautas vadoņu” pozīcijās un vinnēt vēlēšanās. Pieslēdzot savām kampaņām “dusmu ēsmu” un provocējot lasītāju. Raudot par identitāti, piederību un vērtībām un sarūgtinot. Lai gan vieniem vēja enerģija simbolizē tehnoloģisko attīstību, ticību nākotnei, inovācijas un zaļo uzņēmējdarbību; citiem tā apzīmē centralizāciju, lauku ainavu ļaunprātīgu izmantošanu, dzīves kvalitātes zudumu un kontroli. Tiek veidota situācija, kurā dominē destruktīvas emocionālas izpausmes. Jautājums ir emocionāls, jo plānošanas sistēma nespēj pielāgoties vēja enerģijas izraisītajām emocijām. Cilvēkiem ir bērnības peldvieta, meža zemeņu nora, sēņu mežs vai pazīstamā horizonta līnija. Tas viss var izzust rotoru dēļ. Emocijas kļūst spēcīgas, jo uz spēles likta piederība un identitāte. 

Situācija ir nelāga: vietējie iedzīvotāji jūtas nomākti vai apklusināti. Savukārt uzņēmumi uzskata, ka ir netaisnīgi apsūdzēti finansiāla labuma gūšanā vai slēptu motīvu īstenošanā. Atļauju pārskatīšanas aizliegums nodrošina konfliktu un uz tā “jāj” negodīgi populisti, kas vēlas tikt pie varas mūsu valstī. Sējot pa labi un pa kreisi “dusmu ēsmu”. 

Vai “dusmu ēsma” varētu kļūt par gada vārdu arī pie mums? 

Ilustratīvs attēls, autors Jans Kopriva.