Pēc atkārtotiem Ukrainas uzbrukumiem Maskavai, Krievija ir pastiprinājusi savu pretgaisa aizsardzību. Svarīgākie ļaudis tur tagad tiek īpaši aizsargāti. Pat prezidenta Putina meitas vadītajā pētniecības institūtā Maskavā tagad nodrošināta īpaša drošība – labāka nekā pārējiem maskaviešiem. Savējie ir drošībā,  bet pārējie – var pagaidīt vai meklēt pagrabu paši. 

Pavasarī ukraiņu drons ietriecās kādā debesskrāpī Maskavā, kas bija diezgan draudīgs marķējums visiem krievu metropoles iedzīvotājiem. Proti – ukraiņi ir tuvu un arī galvaspilsētas krieviem tuvojas Putina karš. Kopš tā laika Ukrainas spēkiem ir vairākkārt izdevies uzbrukt dažādiem objektiem Maskavas reģionā.

Piemēram, 18. jūnija naktī vairāki tālas darbības rādiusa FP-1 droni nelielā augstumā pārlidoja Maskavas nomali un pēc tam ietriecās lielajā naftas pārstrādes rūpnīcā. Bez pretgaisa aizsardzības sistēmu traucēšanas mēģinājumiem, kas varēja ukraiņu dronus apturēt. Maskavas “logi un durvis” ir vaļā visiem vējiem un ukraiņi to izmanto. 

Loģiski, ka maskaviešiem tagad bail. Uzvaras dienas svinības šogad notika “samazinātā formātā” un nedrošība krievu galvaspilsēta aug augumā.  

Pēc uzbrukuma debesskrāpim, Krievijas mediji ziņoja, ka Kremlis esot sācis uzstādīt “Pantsir” pretgaisa aizsardzības sistēmas uz dažām pilsētas augstceltnēm. 

Piemēram, pētniecības institūta Innopraktika Foundation galvenajā mītnē (kuru vada Putina jaunākā meita Katerina Tičonova) ir uzstādīta īpaša pretraķešu aizsardzības sistēma. Lai meitai tur droši. 

S-400 Triumf krievi izmanto kopš 2004. gada. Tā spējot izsekot mērķus vairāku simtu kilometru attālumā un esot viena no modernākajām pretgaisa aizsardzības sistēmām pasaulē. Tātad Krievijas atbilde uz ASV Patriot. Kas lai zina vai tā ir patiesībā? Krievi prot lielīties arī ar mēslu kaudzēm, tāpēc ticēt šiem apgalvojumiem nebūtu jēgas. Uzbrukt viņi māk, bet aizstāvēties – neprot.  

Pēdējo nedēļu laikā Ukraina uzbrūk krieviem ar tāla darbības rādiusa raķeti Flamingo, kuru izstrādājusi vietējā kompānija Fire Point.  Taču ir arī jaunumi. Fire Point jaunās ballistiskās raķetes FP7/FP9 darbības rādiuss ir 800 kilometri un tā spēj nest vienu tonnu smagu kaujas galviņu. “Kad visas sastāvdaļas darbosies, tad raķete tiks “pārbaudīta pret Maskavu”, – medijiem norādīja uzņēmuma īpašnieks Denis Štiliermans. Tad krieviem būs vēl lielāks iemesls ļoti baidīties. 

Krievijas militārajā taktikā (līdz šim) tieši ballistiskās raķetes izraisa uzbrukuma trieciena pastiprinājumu. “Iskander”, “Orešņik” tiek izmantotas gan kā taktiski, gan operatīvi stratēģiski ieroči, pildot Putina kara stratēģijas galveno uzdevumu – īstenot teroru pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, graut infrastruktūru, padarīt Ukrainu neapdzīvojamu un tukšu no cilvēkiem. Izdarot politisku spiedienu uz ukraiņu tautu. Iznīcinot to. 

Atšķirībā no spārnotajām raķetēm, ballistiskās raķetes tiek vadītas sākotnējā šaušanas fāzē, kamēr vēl degviela deg. Pēc tam tās pārvietojas pa trajektoriju mērķa virzienā. Lidot augstās orbītās, tās var izmantot gravitācijas spēku, lai sasniegtu ātrumu, kas vairākas reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Trajektorija, pa kuru tās lido, un lielais ātrums, ar kādu tās pārvietojas, padara ballistiskās raķetes īpaši grūti notriecamas to milzīgā ātruma un stāvās trajektorijas dēļ. Tātad ballistiskā raķete ir ierocis, kura lidojuma trajektorija atgādina parabolu. Kā jau norādīju, tās dzinējs darbojas tikai lidojuma sākumā, paceļot raķeti augstu atmosfērā, pēc tam dzinējs izslēdzas, un tā turpina kustību kā brīvi krītošs ķermenis, līdz ar gravitācijas spēku triecoties mērķī. Tās mēdz būt dažādas: : taktiskās (līdz 300 km), maza darbības rādiusa (300 līdz 1000 km), vidēja darbības rādiusa (1000 līdz 5500 km), starpkontinentālās: (5500 km, sasniedzot mērķus citos kontinentos).

Jaunā ukraiņu ukraiņu “Flamingo” nav ballistiskā raķete – tā ir tālās darbības spārnotā raķete (nereti dēvēta par Ukrainas analogo versiju amerikāņu Tomahawk tipa raķetēm). Taču viņiem jau ir arī savējās ballistiskās. Tas ir svarīgi. Iespējams, ka izšķiroši. 

Pavasarī krievu  pretgaisa aizsardzības nodrošinājums tika paplašināts arī Putina rezidencē Valdajā, starp Maskavu un Sanktpēterburgu. Aprīlī Krievijas mediji ziņoja, ka prezidenta īpašumā esot izvietotas vismaz 27 pretgaisa aizsardzības sistēmas: 26 “Pancir” sistēmas un viena “S-400 Triumf”. Arī Putinam ir bail. 

Tikmēr dronu karš turpinās. No abām pusēm. 

Ilustrācija: krievu kravas automašīna, kas nodegusi ukraiņu drona uzbrukuma rezultātā uz ceļa Doņecka — Mariupole, 2026. gada 19. jūnijā

Dmitrijs Jagodkins / TASS / Profimedia