Krievu droni divas naktis pēc kārtas grauj Harkivu. Divi cilvēki tur gājuši bojā.Vissmagāk cietis Korotičas ciems, kas atrodas uz rietumiem no Harkivas. Tur bojātas 13 dzīvojamās ēkas, vienpadsmit ievainoti.

Krievi turpina demolēt arī Kijivu. Uzbrukumi notika dažas stundas pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja trīspusēju tikšanos starp viņu pašu, Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu. Pēc Oslo tikās ar ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu. (TT)

Ilons Masks atkal esot nolēmis ierobežot Ukrainas piekļuvi militārajai Starlink versijai. (The Wall Street Journal). Starlink ir izšķiroši svarīgs Ukrainas militārajai saziņai frontes līnijās un tiek izmantots arī dronu vadībai un karaspēka koordinēšanai. Šis Maska lēmums esot pieņemts bez brīdinājuma un nepatīkami pārsteidzis pat daļu Trampa administrācijas.

13. oktobrī Donalds Tramps paziņoja, ka ASV joprojām dalās ar izlūkošanas informāciju ar Ukrainu. Līdz 2026. gada 21. oktobrim publiski pieejamā informācija liecināja par militārā savienojuma ierobežošanu, nevis pilnīgu Starlink interneta atslēgšanu visā Ukrainā. Svarīgi atšķirt parasto Starlink no Starshield, kas ir militārajām vajadzībām paredzētās sistēmas. Pašlaik konstatēti tieši militāro sakaru ierobežojumi. (Reuters)

Uzskatu, ka būs atkal jāatsāk Teslu boikotēšana. Ja sabiedrībā nostiprināsies uzskats, ka Masks apdraud Ukrainasa rmijas spējas, daļa patērētāju atkal nevēlēties iegādāties viņa uzņēmuma ražotās automašīnas. Ja parādīsies pārliecinoši pierādījumi par apzinātu sakaru ierobežošanu kritiskā brīdī, tas var izraisīt daudz spēcīgāku reakciju visā pasaulē. Tesla nav Starlink. Tie ir atšķirīgi produkti, taču patērētāji tos var saistīt vienu un to pašu īpašnieku un viņa politiskajiem lēmumiem. Tādejādi Tesla atkal var saskarties ar jaunu reputācijas krīzi Eiropā. Īpaši spēcīgs signāls būtu nevis sociālo tīklu sašutums, bet gan ilgstošs jaunu Teslu reģistrāciju kritums. Tā kā to varēja novērot Ziemeļeiropā.

Donalds Tramps atkal apgalvo, ka Krievija varēja uzvarēt karā pret Ukrainu, ja kara pirmajā dienā kāds “stulbs ģenerālis” nebūtu pieļāvis būtisku kļūdu. Pēc Trampa domām, Krievijas tankiem toreiz vajadzēja turpināt ceļu pa šoseju Kijevas virzienā, nevis mocīties pa tīrumiem.  Uz šo nejēdzīgo apgalvojumu ir reaģējusi daudzi, ieskaitot bijušo Zviedrijas premjeru un ārlietu ministru Karlu Bildtu: “Viss notiek aizvien sliktāk – šķiet, ka Tramps sācis nožēlot to, ka krievi uzreiz neiekaroja Ukrainu. Tāpēc vaino neveiksmē kādu nekompetentu ģenerāli. Kas viņam piegādā šo dīvaino informāciju? Vai viņš to vienkārši izdomā, jo vēlas, lai tā būtu?”  – rakstīja Bilts vietnē X.

Kremļa sākotnējais plāns tiešām paredzēja ātru Kijivas ieņemšanu. Taču krievu – moskoviču karaspēks saskārās tur ar pretošanos un nopietnām loģistikas problēmām. Izskaidrot šo neveiksmi tikai ar viena ģenerāļa kļūdu, ir vulgāra vēstures vienkāršošana. Jā, pats Putins varēja šo sāgu Trampam izstāstīt. Tā tas varēja būt. Ir dokumentēts, ka pēc telefonsarunām ar Maskavu, Tramps ir pārņēmis vairākus Kremļa argumentus savā runas plūsmā un sācis šos stāstus izplatīt pats. Taču nav pierādīts, ka tieši Putins būtu Trampam šo pasaku par tankiem un dubļiem izstāstījis. Manuprāt,svarīgākais jautājums ir nevis kurš izstāsta, bet gan kāpēc Tramps šo informāciju pieņem tik nekritiski un  pēc tam publiski to izplata tālāk. Nepārbaudot, vai stāstītais atbilst faktiem. Tieši tas ļauj Kremļa vēstījumam ietekmētamerikāņu publiku un noskaņot to pret ukraiņu karu Ukrainā.

Vakardienas Vitkofa sarunas Maskavā ar Putinu panāca tālākus solījumus par it kā trīspusēju sarunu sākšanu, bet faktiski nodemonstrēja amerikāņu pielīšanas prasmi moskovītu diktatoram un gatavību saņemt par to divas dāvanas: a) tika atbrīvots ieslodzītais amerikānis – 74 gadus vecais Stīvens Habards, kas it kā esot karojis ukraiņu pusē. 2) Tramps tagad varēs tēlot amerikāņiem, ka ir panācis jaunas “miera sarunas”, kas faktiski nekādā mērā negarantē to ko Oslo projekts pieprasīja no Putina. Nē, nekas jauns nav noticis. Diemžēl. Šādu solīšanu Putins praktizē jau četrus garus un nav pamata priecāties, ka būtu noticis kas jauns.

Ilustrācija: frāze “kad brauc ar automašīnu, tu brauc ar Putinu” ir mūsdienīga interpretācija slavenajam 1943. gada Otrā pasaules kara propagandas plakātam, kas sludināja: “Ja tu brauc viens, tad tu brauc ar Hitleru!”