Speciāli TVNET
Krievu leģions ar nosaukumu Vagnera grupa (Группа Вагнера) ir privāta, militāra kompānija. Kaut kas līdzīgs krievu „gestapo“, kas piederot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajām oligarham Jevgēņijam Prigožinam. Tā darbojusies Krimā, Donbasā, Luhanskā, Bosnijā, Kosovā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā, Madagaskarā, Mozambikā, Lesoto, Botsvānā, Sīrijā u.c.
Viedokļi dalās par nosaukuma izcelsmi, kas esot vai nu šefa, čečenu kara veterāna, GRU darbinieka Dmitrija Utkina „kļička“ (iesauka), vai simbolisks apzīmējums krievu neopagānisma rituāliem. Dokumentu vai oficiālu liecību par šīs slepenās armijas dibināšanu nekur nav.
Starptautiskajos medijos var sastapt ziņas, ka tas esot karaspēks tiešā Kremļa pakļautībā un izvērš savas kaujas darbības Putina uzdevumā: gan kaujoties Sīrijas frontē, gan veicot dimantu raktuvju apsardzi Centrālāfrikas Republikā u.c. Šis grupējums ir gūti pārbaudāms un apskatāms, taču novērojumi pierāda, ka tas saistīts ar nopietniem kara noziegumiem. Krievijas vadība sistemātiski atsakās apstiprināt savu saikni ar šo privāto armiju vai krievu leģionāriem. Taču pamazām noplūst arī reāla informācija par šo „vienību“ gan no aizmirstiem dokumentiem un viedierīcēm, gan no faktiem aculiecinieku liecībās un liek saprast, ka Vagnera grupas rindās ir vairāki tūkstoši kaujinieku, kas iestājas šajā darbā Krasnodarā un cer ar karošanu ārzemēs labi nopelnīt. Daudziem ir krimināla pagātne un iepriekšēja sodāmība. Zināms, ka Vagnera grupai nav disciplīnas reglamenta, un tas nozīmē, ka algotņi var frontē „brīvi izpausties“, kas nereti nozīmē īpašu nežēlību pret tiem, kuriem viņi uzbrūk.
Pašlaik vagnerieši aktīvi izpaužas Āfrikā. Krievijas algotņu klātbūtnes dēļ Eiropas Savienība ir apturējusi operācijas Centrālāfrikas Republikā, jo krievu privātās armijas akcijas esot saistītas ar starptautisko tiesību pārkāpumiem. Vagnera grupa atrodas Centrālāfrikas Republikā kopš 2018.gada un strādā ciešā sadarbībā ar vietējo armiju. ANO eksperti informējuši, ka Vagnera armijas algotņi veikuši vairākus cilvēktiesību pārkāpumus, ieskaitot vietējo iedzīvotāju spīdzināšanu, patvaļīgu aizturēšanu, nāvessodu izpildi. Formāli Vagnera grupa piedāvā savus pakalpojumus vairākām Āfrikas valstīm, kas cīnās ar teroristiskajām organizācijām Alkaida (Al Qaeda) un Islāma valsts. Reāli aina izskatās citādi.
Kāds ir krievu algotņu „palīdzības“ mērķis vairākām Āfrikas valstu valdībām vienlaicīgi? Cīņa pret terorismu? Ne tikai. Tā ir cīņa par politisku varu šajā kontinentā, cenšoties palielināt savu ietekmi, tirgot ieročus, izmantot derīgos izrakteņus un nosakot kodolenerģijas objektu izbūvēšanu. Konkurējot ar Ķīnu.
Vēl? Pirmkārt, traucēt bijušajai koloniālajai lielvarai Francijai saglabāt savu ietekmes zonu frankofoniskajā kontinenta daļā. Tātad – iznīcināt šo ietekmi, pierādot savu pārsvaru. Otrkārt, atjaunot Krievijas ietekmi tajā Āfrikas valstu daļā, kurām bija ciešas saites ar bijušo Padomju Savienību un kuru vadītāji un politiskā elite ir studējuši Patrisa Lumumbas tautu draudzības universitātē (šodien – Krievijas tautu draudzības universitāte) Maskavā, kas savulaik tika dibināta 1960. gadā ar mērķi palīdzēt izglītot tā saucamo jaunattīstības valstu politisko eliti sovjetiskā garā.
Kādā veidā tas notiek? Izmantojot pārbaudītu shēmu: Āfrikas valstu valdības “lūdz vagneriešus palīgā“ karot ar ieročiem, un tie neatsaka. Protams, vairumā gadījumu tas notiek pēc valsts apvērsuma. Tieši tāpat kā tas norisinājās 1940.gadā Latvijā, kad pie varas valstī varmācīgā ceļā nonāca „spēki“, kas redzēja izeju no krīzes vienīgi sadarbībā ar Maskavu. Lai apskatītu šo ietekmes izveidošanās modeli, apskatīsim Mali.
Nestabilās Āfrikas valstis un Krievija
Kopš 2012.gada Mali jau notikuši trīs militāri apvērsumi. Situācija arī šobrīd tur ļoti nestabila, un pie varas pašlaik militārā hunta. Francija, Vācija un Zviedrija ir izvietojušas savus karavīrus Mali, lai cīnītos pret ārējo ienaidnieku – terorismu, un veic šo operāciju EUTM un ANO miera uzturēšanas spēku MINUSMA ietvaros.
Starp citu, lielākā daļa Āfrikas valstu neizceļas ar politisko vai ekonomisko stabilitāti. Pirms dažām nedēļām līdzīga militārā hunta varmācīgi atstādināja no amata ievēlēto Burkinafaso prezidentu Roku Kaborē un pārņēma varu valstī. ANO pauda nožēlu par notikušo un pieprasīja nekavējoties atbrīvot prezidentu un citas aizturētās amatpersonas, taču pagaidām nekāda atkāpšanās nav notikusi. Apvērsumu nosodīja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, jo Burkinafaso ir bijusī Francijas kolonija un tāpēc Francijas karaspēks palīdz vietējiem spēkiem cīnīties pret džihādistu nemierniekiem. Apvērsumu nosodīja vairākas rietumvalstis, pieprasot vēlētās valsts varas atgriešanos. Līdzīga varmācīga politiskās varas maiņa septembrī bija novērojama arī Gvinejā. Tur politisko varu arī sagrāba bruņotas vienības, kas aizturēja Gvinejas prezidentu Alfu Kondē, izsludināja komandantstundu un slēdza gaisa un sauszemes robežas. Šis apvērsums arī izpelnījās starptautisku nosodījumu, jo pie varas arī šeit nonākusi militāra hunta. Gvineja ir pazīstama ar bagātīgiem dabas resursiem, un šajā valstī atrodas 1/3 no pašlaik pieejamā boksīta (viela, no kuras tiek ražots alumīnijs). Neraugoties uz šīm bagātīgajām iegulām, Gvinejas iedzīvotāju dzīves standarts ir ļoti zems. Šo valsts apvērsumu nosodīja Amerikas Savienotās Valstis, ANO un Āfrikas savienības līderi. Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena draud Gvinejai ar ekonomiskām sankcijām, ja valstīs netiks atjaunota konstitucionāla iekārta. Pagaidām tas nav noticis. Zviedrijas radio politiskie apskatnieki trešdien pauda bažas par to, ka „apvērsumu slimība“ Āfrikas valstīs pašlaik iet plašumā un var novest pie situācijas, ka uzsprāgs pat tik stabilas valstis kā Senegāla u.c. Nav izslēgts, ka ir kādi militāri „padomnieki“, kas palīdz šos militāros apvērsumus realizēt, jo reliģisko ekstrēmistu radītā stresa situācija reģionā rada priekšnosacījumus šādiem varas maiņas mehānismiem visā kontinentā.
Mali un vagnerieši
Pirms dažām nedēļām Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Leridans apsūdzēja Mali armijas kontrolēto pagaidu valdību, ka tā nolīgusi un apmaksā Krievijas vagneriešus. Pārvēršot krievus par huntas drošības armiju. Krievijas privātais karaspēks tur atrodas, lai atbalstītu militāro huntu, kas ir gāzusi ievēlēto valdību un valsts prezidentu, taču izliekas, ka palīdz cīnīties pret teroristiem. Šādu viedokli pauda Leridans, un līdzīgu pozīciju attiecībā pret Mali deklarē arī Amerikas Savienotās Valstis, kas paudušas satraukumu par vagneriešu aktivitātēm Mali. Ko dara vagnerieši Mali un vai tie ir piedalījušies arī valsts apvērsuma organizēšanā, par to Kremlis mūs neinformē. Taču Eiropas Savienības pārstāvji jau decembrī piemēroja sankcijas Vagner kaujas vienībām, apsūdzot tos spriedzes organizēšanā un nemiera forsēšanā Āfrikā.
Pēc tam Mali pagaidu valdība beidzot atzina, ka sadarbojas ar Krievijas armijas padomniekiem, kas atrodoties valstī. Tiem esot piešķirts tāds pats mandāts kā Eiropas Apmācības misijai. Ar šo skaidrojumu nebija mierā Francijas un Zviedrijas valdība, kas uzskata krievu algotņu klātbūtni par drošības risku visam reģionam. Turpretī Mali varas iestādes ir atteikušās paust plašu komentāru. Uzskatot, ka tām ir tiesības sadarboties ar jebkuru drošības partneri, ar kuru vēlas, Krieviju ieskaitot.
Atslēgu atdošana
Vietējo iedzīvotāju situācija Mali nav apskaužama, jo valsti sistemātiski plosa militāri apvērsumi un noteiktus reģionus kontrolē musulmaņu teroristi. Kopš 2013. gada uzvarām pagājis krietns laiks un atbrīvotās zonas no jauna kritušas džihādistu rokās. Rudenī Francija pameta Mali, nododot atslēgas vietējās armijas kaujiniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka karš maksā naudu un Parīzē neviens nevēloties turpināt piedalīties “šajā bezcerīgajā karā“. Kā intervijā norādīja vietējais eksperts Ivans Gičuā (Yvan Guichaoua), „Francija pamet valsti, bet problēmas atstāj citiem“. Viņam šķiet, ka būs vēl sliktāk, jo džihādisti darbojas aizvien plašākā zonā un jau kontrolē lielāko daļu teritorijas Nigērā, Bukinafaso un tuvojas Senegālai. Tas, ka Francijas armijai izdevās nogalināt pāris teroristu vadoņu, neko nemaina. Viņu vietā nāk jauni. Būtisks spēks ir protestu eksplozija pret bijušo koloniālo lielvaru Franciju. Īpaši plaši un negaidīti strauji šie protesti izpaužas galvaspilsētā Bamako, kurā regulāri tiek rīkotas ielu demonstrācijas ar lozungiem: „Nost ar Franciju!“ Vienlaikus visur sāk vīdēt „Vagnera grupas“ kaujinieki. Gan kaujās, gan Bamako demonstrācijās. Protams, ka šādā situācijā lielākā sabiedrības daļa vēlas mieru un maizi uz galda. Pat vietējā studenta Salamana Keita viedoklis par Krievijas iejaukšanos Mali iekšējās lietās ir izvairīgs. Viņam šķiet, ka Francijai ir jāpazūd, ja tā neko nespēj panākt. Tad lai vietā nāk cita lielvalsts, kas ierodas ar ieročiem. Kāpēc Mali studentiem liekas, ka Krievija atrisinās viņu valsts problēmas?
Krievija iespiežas Āfrikā
Asimetriskie kari pieprasot asimetriskus risinājumus. Ja reiz krieviem izdevās „nokārtot lietas“ Centrālāfrikas Republikā, tad „laipni lūdzam Mali!“ – konstatē Ivans.
Putins nekad nav slēpis savu vēlmi ietekmēt procesus Āfrikā. Aukstā kara laikā Padomju Savienība aktīvi atbalstīja sev labvēlīgās Āfrikas valstis militāri un ekonomiski. 1991.gadā šī ietekme tika zaudēta, un tagad notiek atgriešanās. Lielu lomu šajā procesā spēlēja Krievijas samīts Sočos 2019.gadā, kura rezultātā Krievija ir parakstījusi vismaz 19 vienošanās par militāro sadarbību ar Āfrikas valstīm. Pēc Rietumu sankciju ieviešanas pret Maskavu Krimas agresijas dēļ. Apmēram 20% Krievijas bruņojuma eksporta tagad regulāri nonāk pie klientiem Āfrikā. To skaitā Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Burkinafaso, Mali, Nigērija, Čada, Mauritānija u.c. Paralēli Krievija izvērš tur arī kodolenerģētikas projektus.
Vienlaikus darbojas Vagnera grupa, kas formāli skaitās tikai un vienīgi „apmācību instruktori“, taču reāli veic bruņotas akcijas. Lai interpretētu „Vagnera grupas“ kaujinieku klātbūtni Āfrikā, Prigožins pasūtīja un finansēja pat krievu propagandas filmas, kurā vagnerieši parādīti kā brīvības cīnītāji, vietējo draugi un, protams, atbrīvotāji. Viena no šādām filmām saucas „Tūrists“, bet otra „Granīts“.
Tajās vagnerieši netiek pieminēti, taču filmu naratīvs ir tieši par viņiem un daži no reālajiem Vagnera grupas kaujiniekiem ir pat filmējušies kauju epizodēs. Tātad – labie krievu glābēji, sliktie uzbrucēji un pateicīgie afrikāņi. Jāuzsver, ka filmas ar lieliem panākumiem tika demonstrētas arī Āfrikā un noderēja kā lielisks PR Vladimira Putina politiski ekonomiskajai aneksijai melnajā kontinentā.
Tātad – uz papīra Vagnera grupa neeksistē, filmās to var nojaust kā bruņiniekus un atbrīvotājus, taču ir pierādījumi ka tā ir asiņaina komanda un izrēķinās ar vietējiem iedzīvotājiem Mali un Centrālāfrikas Republikā. Notiek civilistu vajāšanas, spīdzināšanas, izvarošanas un nogalināšanas. „Krievu instruktori nevienu neizglīto, viņi reāli karo un uzbrūk vietējiem,“ konstatē ANO eksperte Jelena Aparako. Rietumi nevēlas karot līdzās šādiem vagneriešiem. Zviedrijas parlaments tikko pieprasīja zviedru armijas iziešanu no Mali vagneriešu dēļ. „No vienas puses, tas ir pareizi, taču, no otras puses, – mēs atstājam krieviem visu telpu,“ konstatē zviedru militārais eksperts Anders Lofbergs. Viņam liekas, ka to nevajag darīt. Iespējams, ka šāds slēdziens ir vieds.