Kādā no krievu propagandas filmām tiek rādīti kā trofejas – ukraiņu ieroči. To skaitā arī leģendārais zviedru „Karls Gustavs“. Lielāko daļu propagandas materiāla Kremlis pašlaik publicē interneta medijos, īpaši savā Telegram. Tur tiek rādīti šaujamie un stāstīts, ka starp trofejām esot šaujamie no ASV, Polijas, Zviedrijas un īpašie ieroči, kurus esot radījuši „ukraiņu nacionālisti“.

Vai tā varētu būt taisnība? Daļēji, tā var būt, jo arī ukraiņi ir ieguvuši ieročus, kurus izmanto krievi. Tas nav nekas neparasts, ka pretinieka rokās nonāk otras puses ieroči. 

Kāpēc tas vajadzīgs? Lai parādītu krieviem visā Krievijā un ārzemēs, ka tiek uzvarēts un „pievākti“ pretinieka ieroči. Lai izskatās pēc uzvaru sērijas. Lai krievi lepotos ar savu armiju un viedo Putinu. Katrai, pat vismazākajai uzvarai vai salauzta ieroča atrašanai, tagad jārada iespaids, ka šī ir kārtējā „Staļingradas kauja“.  

„Ja var parādīt svešus ieročus un pierādīt, ka tie nāk no visādām pasaules valstīm, tad var turpināt uzturēt dzīvu Putina pasaku, ka visa pasaule karo pret Krieviju. Šāds naratīvs labi iederas Kremļa propagandas sistēmā. Tajā NATO arī skaistās „nacistu midzenis“ un visa „nacistiskā pasaule“ neģēlīgi karo pret labo Krieviju“, kas cenšas glābt pasauli“, – uzskata eksperts Joakims Pasikivi. 

Pēc tam var rādīt filmu, kurā it kā maskētas krievu militārpersonas stāsta, ka ir konfiscējuši ne tikai ieročus, bet arī lodes, patronas utt. uz visām esot gan kāškrusts, gan arī miroņgalva. Protams, ka šie ir 100% meli. Taču tāda ir krievu propagandas loģika – paņemt mazliet patiesības un samaisīt to ar 80% meliem. Par šo varētu smieties kā par bērniem paredzētu pasaku, ja šādu izdomātu stāstu rezultātā netiktu sakūdīti simtiem krievu karavīru, kas tiek sūtīt “atbrīvot pasauli“. 

Protams, ka arī ukraiņi tiek pie krievu ieročiem. Piemēram, noskaidrojies, ka krievi lieto tā saucamās „tauriņa mīnas“ (PFM1), kas smagi traumē civilos iedzīvotājus (Britu izlūkdienests). Cilvēktiesību organizācija  Human Rights Watch pierādījusi, ka šādas mīnas bijušas izvietotas ap Harkivu. Šos ieročus krievi kādreiz plaši izmantoja Afganistānas karā. Rezultātā cieta daudz vietējo bērnu, kas uztvēra šīs mīnas kā rotaļlietas. Mīnēta teritorija ir ļoti bīstama zona arī pēc kara beigām. Mīnēt ir vieglāk, nekā mīnas aizvākt. Otavas vienošanās rezultāta šādas mīnas tika aizliegtas (1997), taču Krievija nav pievienojusies šim 164 valstu ANO līgumam.

Laba ziņa ir tā, ka Pasaules banka piegādās Ukrainai 4,5 miljardus dolāru kā atbalstu.  Savukārt Pentagons informējis, ka ukraiņiem tiks nodoti ieroči 1 miljarda dolāru vērtībā.

Pēdējās aplēses liecina, ka līdz šim Ukrainā nogalināti 70 000 -80 000 krievu karavīru (AFP).

Bez tam ap 4000 tanku un artilērija, kuru krievi lieto, izceļas ar augstu neprecizitāti, kas liecina, ka liela ieroču daļa ir novecojuši. Iespējams, ka šo iemeslu dēļ krieviem nav izdevies sasniegt mērķi, kuru Putins viņiem apsolīja jau marta sākumā (ASV aizsardzības departaments). 

Zaporižjē krievi (lielā steigā) grasās rīkot referendumu par pievienošanos Krievija (AFP).  Tiek apgalvots, ka tautas aptauja notikšot rudenī, pēc „Krimas scenārija“(TT).