Karš citādā pasaulē

Bieži nācies domāt par to kāpēc cilvēki garīgi noveco priekšlaikus. Nespēj uztvert jaunas plūsmas pasaulē un sabiedrībā. Negrib piekrist, ka pasaule izrādījusies citādāka, nekā agrāk likās. Šis nav tikai modes jautājums. Drīzāk nespēja aptvert, ka pasaule ir bijusi neparastāka nekā totalitārisma laika apstākļos par to bija zināms. 

Apstākļu maiņa visiem nav pa spēkam. Par to mēs maz runājam mūsu vidē. Vēl mazāk šīm tēmām pieskarās Krievijā. Mentalitātes jautājumi kļuvuši aktuāli arī Ukrainas kara apstākļos. Par to liecina kolēģa Niklasa intervija Krimā ar bijušo PSRS armijas cilvēku, tagad ukraiņu armijas majoru Serhiju Fiļipovu. 

„Valsts armija atspoguļo sabiedrību, kuru tā aizstāv. Krievijā visiem akli jāseko komandām no augšas, bez tiesībām izteikt savu viedokli.“, – konstatē Serhijs. Viņam nav bijis viegli pieskaņoties jaunajiem laikiem, bet pamazām izdevies saprast, ka ir jāsaprot jaunais laiks un jāpieskaņojas tam. Nevis otrādi.

Uz gājēju tilta Kijivā nevienu nelaiž. Taču Serhijs ar Niklasu pārkāpj pāri lentām un iet uz augšu. Apsargi nespēj atteikt savas armijas majora fotografēšanos uz simboliskā gājēju tilta, kuram krievi spēja trāpīt 3 dienas pēc kārtas.  

Pēc pēdējā uzlidojuma šis tilts kļuvis par pretošanās simbolu. To atklāja 2019.gadā kā riteņbraucēju un pastaigu tiltu pašā centrā un ukraiņiem tas ļoti patīk. Krievu raķetes tika tēmētas uz šo gājēju tiltu. Pirmajā brīdī likās, ka ir trāpīts. Dūmi, troksnis, eksplozijas. Taču pēc tam atklājās, ka krievi atkal mērķējuši, bet nav trāpījuši. Tilts stāv kā stāvējis. Pilsētas priekšnieki sola to drīz atvērt pastaigām caur daiļo Svētā Volodimira parku. 

“Šo tiltu būvēja no dzelzs, kas kalta Azovstāļ rūpnīcā Mariopolē. Tur viņi ir ieperinājušies, bet ilgi neizturēs. Tas, ka šo tiltu nevar sagraut liecina, ka viņi ie slikti karotāji“ – konstatē ukraiņu armijas majors.   

Pēdējie uzbrukumi Kijevai prasīja 19 upurus. Kijivā tagad aptumšošana katru ankti. Daudz restorānu un veikalu slēgti un pirms miega kauc sirēnas. Taču kijevieši iet vakara pastaigās un skaita zvaigznes debesīs. 

61 gadu vecais Serhijs faktiski ir pensionārs, drīkstēja nedienēt ukraiņu armijā. „Jā es varēju neiet. Taču šī ir mana dzimtene un tā jāaizstāv. Savācu puišus ar kuriem kopā kāvāmies Donbasa bataljonā pret krieviem 2015 un 2016 Mariopolē.  Tagad mēs esam atbildīgi par loģistiku un piegādēm frontei, kas ir svarīga un slepena lieta“ – konstatē sirmais majors un atzīst, ka jūt uzvaru šajā karā. Krievija karo ar vecām metodēm un nelietojamiem ieročiem. Domāšana arī ir vecā – padomjlaiku. Tā kā pats ir profesionāls karavīrs, dienējis PSRS armijā, mācījies Leņingradā un pēc tam strādājis Turkmenistānā, tad spēj salīdzināt armiju toreiz un tagad. Krieviem vairs neesot labas izglītības kara lietās. Jau 1979.gadā šī armija skaitījās varena tikai pasakās un teiksmās. Reāli 1979.gadā, iebrūkot Afganistānā, karavīriem piedāvātas 1905.gada uniformas. Tieši tas pats esot novērojams tagad. 

„Krieviem šodien nav modernas sabiedrības un pieejas pasaulei ar jauno laiku skatījumu. Nevar gaidīt no viņiem modernu armiju, ja tur domāšana ir tā pati vecā – sovjetiskā, “ – spriež Serhijs.    

Vai viņš sazinās ar saviem armijas biedriem Krievijā? Jā, protams. Lielākā daļa no viņiem katru dienu meklējot ticamus informācijas avotus un tam noderot Deutsche Welle. Piemēram. 

Serhijs atbalsta krievu-ukraiņu draudzības monumentu nojaukšanu. Lai gan viņa mamma ir krieviete un tētis baltkrievs. Pats sevi uzskata par ukraini, jo ir dzimis un audzis Ukrainā. 

Kas ir pati lielāka problēma šodien? 

Pēc Sehija domām tā ir krievu propaganda, kas sistemātiski indē cilvēku domāšanu. Pēc viņa domām eiropeiskās vērtības ir cilvēka brīvība. Valsts, kas piekārtojas saviem pilsoņiem, nevis otrādi. 

Lai cilvēks domātu pats. Lemtu pats un būtu kritisks pret visu ko dzird un redz. 

Aktuālākais jautājums šobrīd – vai irāņu droni pagriezīs kara gaitu atpakaļ. Modernu ieroču trūkums ir licis krieviem izmantot Irānas piegādātos. „Kamikadzes“ spēj pārnēsāt sprāgstvielas un uzbrukt noteiktiem objektiem. Tos iznīcinot. Ukraiņi to sauc par „mopēdiem“. Motoru skaņas dēļ. Tie spēj lidot līdz 2000 km attālumam un pārnēsāt līdz 50 kg sprāgstvielu. Labi noder pret statiskiem mērķiem. Netrāpa kustīgiem objektiem. Vienreizēji izmantojami. Lido lēni, viegli notriecami. 60% no visiem krievu sūtītajiem irāņu droniem ir notriekti. Pašlaik krieviem tos palīdz izmantot irāņu konstruktori.  

Attēlā majors Serhijs Filipovs uz legēdārā gājēju tilta Kijivā, 2022.gada oktobris