Kremlis gatavojas savai jaungada kaujai

Putina plāni – iekarot un kontrolēt savās intereses kaimiņvalsti Ukrainu, nav mainījušies. Pašlaik tiek mēģināts piespiest ukraiņus ar darījumu, ka okupētās teritorijas pienākas Krievijai. Tas padarītu Rietumus un Ukrainu smieklīgus krievu un pasaules acīs. 

Kādus manevrus Kremlis pašlaik veic?

Kara sākumā Putins visiem paziņoja, ka Ukrainā valdot „nacistu režīms“ un viņš to apkarošot. Tagad Peskovs paziņo, ka valdošā režīma maiņa Ukrainā vairs neesot Kremļa dienaskārtībā. Kā lai saprot šādu „toņkārtas maiņu“ Kremļa orķestrī? 

Izskatās, ka ar šo Kremlis sāk tēlot it kā gatavību sarunām par kara izbeigšanu. Radot iespaidu, ka Kremlis „ir labs un grib pārtraukt karu“, taču faktiski turpina slaktēšanu, jo Maskavā nav notikusi atteikšanās no saviem agresīvajiem okupācijas mērķiem. 

Kāpēc tas vajadzīgs? 

Lai radītu labu iespaidu par sev ārzemēs. Tēlojot, ka ir sarunām gatavi. Cerot, ka Rietumiem ir apnicis atbalstīt ukraiņus, un tie (dēļ noguruma un izdevumiem) piespiedīs Zeļenski atkāpties no savām prasībā par visu krievu okupēto teritoriju atbrīvošanu.  

Krievija vēlas iznīcināt Ukrainu kā valsti. Šis karš un bombardēšana to liela mērā jau dara. Taču Ukraina tik viegli nepadodas un Krievijai ir vajadzīgs garāks militārā spēka mobilizēšanas periods, lai iebruktu Ukrainā vēlreiz un saraustītu to gabalos. Šim mērķim Putinam vajadzīgs laiks. Jo zibeņkarš 2022. neizdevās. Tad nu tagad viņš būtu gatavs samierināties ar esošajām okupētajās teritorijām un viss. Citādi savu tautiešu acīs izskatīsies pēc zaudētāja.  

Ir skaidri redzams, ka pašlaik krievi Ukrainu plašāk neiekaros. Šim mērķim viņiem nepietiek spēka un resursu. Tāpēc ir jau samierinājušies, ka jaunu valdību Kijivā neizveidos un iespējams var turpināt kašķēties vienīgi pie jau iekarotajām teritorijām. Ja Rietumi piekritīs šim Putina plānam, tad ukraiņi izskatās kā zaudētāji, bet krievi kā uzvarētāji. 

Šāda vienošanās kļūs vienīgi par starpbrīdi Ukrainas iekarošanas karā, jo no saviem plāniem Putins neatteiksies un pēc pāris gadiem atsāks uzbrukumus no jauna. 

Putina plāns ir okupēt visas rietumvalstis un no šīs idejas viņš neatteiksies arī tad, ja šajā – 2022.gada karā nesokas. 

Ukraiņi jau šķērsojuši Dņepru pie Hersonas. Ukrainas karogs pašlaik plīvo arī upes austrumu pusē. (ISW). Pagaidām nav skaidrs vai ukraiņu armija turpinās uzbrukumu šajā virzienā. Vai apstāsies. Krievi ir nobarikadējušies ierakumos šajā reģionā, jo ir te rakuši tranšejas kopš novembra sākumā. Viņus padzīt nebūs viegli. Iespējams, ka šis ir kaujas morāli uzmudinošs gājiens (Joakims Pasikivi), taču īstās kaujas būšot citos virzienos. Zemes virskārta sasalst un tāpēc pārvietot tehniku tagad ir vieglāk. 

Amerikāņu izlūkošanas dienests uzskata, ka prezidents Putins nav īsti skaidrībā par to kāda ir viņa armijas situācija frontē. Viņš joprojām turpina nesaņemt objektīvas ziņas par lietu stāvokli frontē, tieši tāpat kā tas bija kara sākumā, martā (Avril Haines, BBC). „Var redzēt, ka krievu kaujiniekiem trūkst munīcijas, morāles, nav pārtikas uz zāļu, nefunkcionē piegādes un ir vēl vesela virkne problēmu“(Haines, SvD).

Lielbritānijas Aizsardzības departaments informē, ka krieviem aizvien grūtāk ierobežot informācijas plūsmu Krievijas iedzīvotāju virzienā. Meduza vēsta, ka 55% krievu esot gatavi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu. Taču 25% Krievijas iedzīvotāju tomēr atbalsta tālāku kara eskalāciju. Informācija iegūta no Kremļa aptaujām un Levada Centra datiem. Vēl aprīlī 80% krievu Krievijā aktīvi atbalstīja kara darbību Ukrainā. Tagad kara entuziasms krities par 25%. Šo aptaujas rezultātu dēļ Krievija tagad gatavojas jaunai un nozīmīgai uzvarai Ukrainā, lai varētu motivēt savus iedzīvotājus tālākai kara darbībai kaimiņvalstī. 

Turpinās Hersonas apšaude ar krievu artilēriju. Arī Sumos, Harkivā un Dnipropetrovskā, Mikolajivā un Enerhodarā. 

Leave a Reply