Valstis, kas uzdrošināsies uzbrukt Krievijai ar kodolieročiem, tikšot noslaucītas no zemes virsas. Tā Putins ziņoja nedēļas nogalē (Reuters). Nav dzirdēts, ka kāds grasītos viņam uzbrukt ar ātombumbu. Drīzāk visiem bail, ka pats Putins var ķerties pie šiem masu iznīcināšanas līdzekļiem brīdī, kad Ukrainas frontē atkal viss nenotiks pēc viņa plāna. Kremļa vadonis apstiprināja, ka viņa kodolieroči tiekot regulāri pārbaudīti. Tātad – turēti gatavībā. Šī ir jau otrā Putina publiskā izteikšanās par kodolieroču izmantošanu no Kremļa puses. 

Kaujas Ukrainas austrumos joprojām ir intensīvas. Turpinās pie Bahmutas, kuru krieviem neizdodas ieņemt jau vairākas nedēļas. To pašu viņi mēģina izdarīt pie Avdijivkas un Limanas virzienā. (DN) Lielbritānijas dienesti ziņo, ka pēdējā laikā krievi ļoti aktīvi lieto irāņu dronus Shahed -131 un Shahed -136. Izskatoties, ka krieviem ir nesen piegādātās jaunas dronu kravas. (Ministry of Defence, UK).

Izskatās, ka ukraiņi atguvuši Piskiju. Apdzīvotu vietu, kuru Krievijas ieņēma rudenī. Tagad tur atklātas masu slepkavības ar spīdzinātiem upuriem. Jāuzsver, ka šādi pierādījumi tiek vākti katru dienu. Trīs spīdzināti upuri tika reģistrēti arī Novopetrivkā. Visi šie upuri ir civilpersonas. Viens no civilajiem iedzīvotājiem tika nogalināts aizdedzinot viņa matus, kurus krievi iepriekš salēja ar spirtu. Pieci cilvēki vakar gājušie bojā krievu uzlidojumos Doņeckas reģionam (Ukrinform). 

Zeļenskis savā nakts videouzrunā tautai pievērsies mīnu tēmai. Krievi atstāj ļoti daudz mīnu ar mērķi nogalināt iespējami daudz cilvēku pēc savas atkāpšanās. Teritorija ap Hersonu joprojām ir mīnēta un prezidents ļoti lūdza savus tautiešus būt uzmanīgiem.   

Jens Stoltenbergs tikko norvēģu NRK uzsvēra, ka Kremļa apzinātie uzbrukumi ukraiņu pilsētu elektroapgādei un ūdensvadam izslēdz jebkādas miera sarunu iespējas. „Tikai tad, ka Krievija beidzot atzīst Ukrainu kā nāciju un valsti, būs iespējams sākt domāt par sarunu uzsākšanu“, – konstatēja NATO vadītājs. Jā, viņš izteica arī bažas, ka kara darbība var pārsviesties uz kaimiņvalstīm, kas ir NATO sastāvā. „Putins zina, ka mēs esam viens par visiem, visi par vienu. NATO misija ir neatļaut pasaules kara uzliesmošanai un ar šo misiju mēs strādājam katru dienu“- konstatēja Stoltenbergs.  

Krievu mediji pārskaitušies, ka Times Magazine izvēlējusies Ukrainas prezidentu par šī gada cilvēku. Dmitrijs Peskovs no Kremļa šo faktu apspēlējis dažādos veidos un nosaucis par „rusofobijas izlēcienu“  (Kyiv Post). 

Pagājušajā nedēļā lasījām par to kā Ukrainas vēstniecībām ārzemēs tiek piesūtīti spridzekļi un vēstules ar asiņainu saturu. Tagad Kremļa terorismā novērojams jauns pagrieziens – viltotas aģitācijas vēstules. Vācijā tiek izsūtītas viltotas vēstules, kurās kā autors tiek norādīts Ukrainas ģenerālkonsuls Diseldorfā. Tajās vācieši tiek aicināti pievienoties Ukrainas armijai par labu samaksu. Ukrainas ārlietu ministrija informē, ka šādas vēstules nav sūtītas no Ukrainas konsulāta vai vēstniecības. Tie ir viltojumi. (Kyiv Independent). Viltotās vētsules iekļaujas Kremļa dezinformācijas kampaņā, lai kompromitētu Ukrainas diplomātus un sagrautu vāciešu atbalstu Ukrainas atbrīvošanās cīņai. Jāpiezīmē, ka Vācijā šis atbalsts ukraiņiem ir mazāks nekā pie mums vai Ziemeļvalstīs. 

Tikko pie Gotlandes (starptautiskajos ūdeņos) nofilmēta kāda krievu zemūdene. Šis fakts dara bažīgus zviedrus. Oktobrī varēja novērot līdzīgus krievu zemūdeņu manevrus pie Gotlandes austrumu krasta. Kā norāda Zviedrijas jūras kara spēku virspavēlniece Eva Skūga Halsuma, krievi ir krasi palielinājuši savu veco un jauno zemūdeņu manevrēšanu ap Gotlandi. Viss tiekot uzraudzīts un reģistrēts. „Mēs visu zinām un redzam“, – konstatē medijiem Eva. (Expressen)    

Krievu opozīcijas politiķis Iļja Jašins tikko notiesāts ar astoņiem gadiem cietumā par to, ka nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņu aizturēja jau vasarā, bet notiesāja tikko. Sprieduma formulējumi ir tradicionālās frāzes: „uz politiska naida pamata izplatījis melīgu informāciju“ par krievu armiju.  Politiķa aizturēšanas iemesls bija viņa izteikumi Youtube kanālā, kur viņš asi kritizēja krievu karavīru iesaistīšanos civilo iedzīvotāju masu slepkavības Bučā. Iļja Jašin vairākkārt uzstājies pret Putina režīmu arī masu protetsu laikā 2011.-2012.gadā. Viņš faktiski bija viens no pēdējiem Putina kritiķiem, kas vēl Krievijā nebija apcietināts. Aleksejs Navaļnijs asi nosodījis šo „tiesas procesu“ socialajos medijus, kurus vada viņa komanda. (TT)