Pirmais kara gads tuvojas beigām. Solītie krievu armijas panākumi izpaliek. Uzvaru vietā viņi turpina graut civilo iedzīvotāju dzīves apstākļos Ukrainas pilsētās. Jo frontē uzvarēt ukraiņus nespēj.
Kā eksperti prognozē šī kara beigas?
Joakims Pasikivi ir pārliecināts, ka ukraiņu armija ir daudz modernāka, spēcīgāka un motivētāka. 2023.gadā ukraiņiem būs jāpiespiež krievus atkāpties. Eiropa un ASV turpinās piegādāt modernus ieročus un apmācīs ukraiņus tālākām cīņām. Krievi pašlaik cenšas iztikt ar otrā pasaules kara loģiku un triekt frontes līnijās iekšā lielus krievu kaujinieku pūļus. „Ņemt ar masu“. Pašlaik viņi mobilizējuši ap 150 000 ierindnieku. Šie ļaudis der aizstāvībai, nevis uzbrukumiem. Spēcīgākās profesionālas armijas daļas krieviem esot izjukušas. Iznīcināti arī lielāka daļa virsnieku. Tos nevar aizstāt ar jauniesaucamajiem. Joakims netic arī krievu iespējai tikt pie modernākiem ieročiem. Viņiem tādu neesot. Vienīgais ieroču piegādātājs Krievijai ir Irāna, kas pašlaik pati pakļauta sankcijām.
Jans Hallenbergs domā, ka Krievija izgāzās šajā karā ar savu izlases komandu, kas ukraiņiem zaudēja. Tagad kaujās tiks iesaistītai rezervisti: otrā un trešā komanda, kas uzbrukt nemāk. Taču visiem spēkiem centīsies noturēt jau iekarotās teritorijas. Savādi, ka savējie Ukrainas kaujās kritušie krieviem šķiet mazāk svarīgi nekā ukraiņiem viņu upuri. Pagaidām viss šis „zārku process“ Krievijā norisinās kā mēmajā filmā. Taču agri vai vēlu skaņa tiks pieslēgta un tauta sāks reaģēt. Amerikāņi pašlaik sāk lielas kara tehnikas piegādes Ukrainai un ievada jaunu karavīru apmācības kursu. Nepārprotami, ka ukraiņi gatavojas uzbrukumiem. Tikai nav skaidrs kur un kā tas notiks.
Oskars Jonsons uzskata, ka desmit kara mēneši pierādījuši negaidītas lietas. Ukraina ir spēcīgāka un rīkojas tālredzīgāk. Tikmēr Krievija domā tikai par iekaroto teritoriju noturēšanu un cer, ka palielinot karavīru skaitu veiksme frontē nostāsies viņu pusē.
Peteris Lindēns ir pārliecināts, ka pašlaik kara iniciatīva ir Ukrainas pusē. Krievu ģenerālis Surovikins ir izvēlējies taktiku – nekarot frontē. Sist pa civilajiem iedzīvotājiem tā, lai viņi noasiņo. Viņš visiem spēkiem izvairās no kaujām ar ukraiņiem frontē. Labāk grauj pilsētas un ūdens vadus ar droniem, artilēriju vai lidmašīnām. Pagaidām izskatās, ka savu taktiku krievi nemainīs. Peterim Lindēnam šķiet, ka ir jāpalielina uzbrukumi Krievijas teritorijā. Nebūs iespējams pārtraukt krievu uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai, ja Krievijai neuzbruks ar to pašu. Vēl ir svarīgi pierādīt, ka ir iespējams pārvest šo karu uz Krievijas pusi arī. Tikai tad ir cerības panākt sabiedriskās somas iekustēšanos Krievijā pret šo bezjēdzīgo karu.
Ukrainas virspavēlniecība ir jau paudusi viedokli, ka pavasarī sākšoties Krimas atbrīvošana. To pašu domu vairākkārt paudis arī prezidents Zeļenskis, uzskatot, ka karš var beigties tikai tad kad Krima būs atbrīvota.
Krievijas eksperte Gudruna Persona domā, ka krievi turpinās savu terora bombardēšanu. Putins ir apsēsts ar savu ideju, ka viņam jānosaka pasaules kārtība. Pēc viņas domām, šim karam ir grūti prognozēt iznākumu.
Pašlaik 9 miljoni ukraiņu ir bez elektrības un Putins ir gatavs graut tālāk elektrolīnijas un ūdensvadu, lai jaungada sagaidīšana ukraiņiem būtu īpaši, neizturami smaga. Jaungada naktī esot gaidāms liels krievu artilērijas uzbrukums. (CNN)
Krievijā kara klātbūtni nejūt (Reuters). Taču Ukrainā pašlaik vissmagāk klājas pie Bahmutas un Kreminas. (CNN)