Pēc kapitulācijas Hersonā, krievu armija nepaguva aizvākt savus spīdzināšanas pagrabus. Viss palika uz vietas. Tos ukraiņi uz starptautiskie eksperti izmeklēja un dokumentēja. Kļuva saputams, ka šie procesi nebija bijuši spontāni vai impulsīvi akti, bet gan apzināta Krievijas stratēģija kaimiņvalstu okupētajās teritorijās. Ar mērķī iebaidīt un pakļaut sev Ukrainas iedzīvotājus, krievu armija izmantojusi vairākas spīdzināšanas vietas. Spīdzināti visa veida ukraiņi. Šo apstākli pēdējo nedēļu laikā publiskojusi starptautiska advokātu grupa, kas izmeklē kara noziegumus Ukrainā. Hersonā veikts tūkstošiem interviju ar cietušajiem, kas liecina par notikumiem krievu okupācijas situācijā. 

Pilsēta atradās Krievijas okupācijas varas pakļautībā astoņus mēnešus, līdz novembra vidum.

Lielbritānijas advokāts Veins Džordašs jau informējis vairākus britu medijus par atklāto. Viņa vadītā grupa  (Mobile Justice Team) apmeklēja, izpētīja un analizēja 20 spīdzināšanas telpu Hersonā. “Spīdzināšanas kameras izveidoja un to darbību finansēja Krievijas valsts. Tās neradās pašas no sevis. Tika apzināti un mērķtiecīgi izveidotas ar uzdevumu iznīcināt ukraiņu pašcieņu, nacionālo un kultūras identitāti, piederību Ukrainai“ – konstatē Džordašs (The Guardian). Pēc viņa domām tas, kas tika atklāts Hersonā, ir tikai viena sīka detaļa no visa lielā Krievijas plāna ar mērķī izdzēst ukraiņus kā nāciju no pasaules kartes. 

Spīdzināšanas rezultātā gāja bojā ap 400 aizturēto ukraiņu. Spīdzināšanu veica FSB cilvēki un „speciālisti“ no krievu cietumiem un piesaistītie nodevēji. 

Kurus ukraiņus krievi aizturēja un spīdzināja?

Tie bija: politiski aktīvie ukraiņu cilvēki, pazīstami žurnālisti, valsts ierēdņi, skolotāji. Ikviens, kas bija kādā veidā aktīvi bijis saistīts ar Ukrainas valsti. Iemeslu aizturēšanai bijis daudz – kaimiņu vai kolēģu nodevība, skauģu nomelnošana, teksti mobilajā telefonā, kas bija ukraiņu valodā utt.

Aizturēto vidū bija vīrieši, sievietes, pusaudži un bērni. Šos cilvēkus sistemātiski, sita ar dūrēm un pletnēm, spīdzināja ar elektrību, pakļāva slīcināšanai. Spīdzināšanas starplaikā nomocītajiem cilvēkiem lika citēt krievu literatūras tekstus, slavēt tos, saukt krievu patriotiskos saukļus un dziedāt krievu patriotiskās dziesmas. 

Pagaidām nav skaidrs vai 400 pazudušo upuru visi tika nogalināti, vai daļa aiztransportēti uz Krieviju. 

Izmeklēšana šajā virzienā turpinās.(DN) 

Otra lieta ir olimpiskās spēles. Par tām jau paguvām sašust, saprotot, ka nekas vairs nenotiek tā kā tam vajadzētu notikt. Cēlās un bruņnieciskās kaujas sporta laukumā jau sen aizstājis konkrēts aprēķins – nauda un propaganda. Lielās valstis cīnās savā starpā – kura kuru pārspēs. Latvija turpina PSRS laikā iesākto un par katru cenu vēlas arī sevi parādīt lielo valstu batāliju fonā. Padomju tradīciju iespaidā. Vai mums to šodien patiešām vajag? 

Neglītās olimpisko spēļu aizkulises pamazām kļūst pamanāmas. Tas ir nepatīkami.

Kārta pienākusi paukošanai. Noticis tā, ka par starptautiskās federācijas (FIE) priekšsēdētāju kļuvis Putinam tuvu stāvošais  krievu oligarhs Ališers Usmanovs. Vai pats paukojas? Nē, pēdējo 7 gadu laikā uzdāvinājis federācijai 37 miljonus Šveices frankus, kas ir attiecīgi 34 mijoni eiro un ieguvis ietekmi lēmēju līmenī.  Nē, protams, ka tas nav kukulis. Ko jūs!  Nav, nav…tikai nesavtīgs dāvinājums… Usmanovs par šo tēmu jau 2017.gadā saplēsās ar Navaļniju, kas arī viņu apsūdzēja par kukuļdošanu Medvedjevam. Krievu loģika ir vienkārša – ja nav pie rokas pieķerts, tad nav kukuļdevējs. Tā viņi domā. Taču rietumu pasaules loģika ir citāda. Proti: skatāmies kas un kā tiek darīts, vai visi lēmumi ir taisnīgi. No tā arī secinām kurš lemj godīgi un kurš pieprasa nejēdzīgus lēmums par kuriem iepriekš samaksāts. Pēdējie novērojumi rāda, ka gandrīz nekas vairs nenotiek taisnīgi. (DN)

Palēnām  krievu oligarhi jau „ieņēmuši“ starptautisko olimpisko komiteju ar vecajām un pārbaidītām metodēm = naudu un spiedienu. Tagad mums jārēķinās, ka šo krievu spiedienu no Maskavas sajutīsim Parīzes olimpisko spēļu laikā. Var gadīties, ka tāpēc „lietas“ olimpiādē notiks tā kā Kremlim (sponsoram) vajadzēs. 

Jā, pēc Ukrainas kara sākšanās Usmanovs nokļuva sankciju sarakstā. Viņam nācās atkāpties no amata starptautiskajā paukošanas federācijā, taču pašlaik viņš airējas atpakaļ. Tieši tāpat kā Pjotrs Avens airējas Latvijā. Domā, ka pārdodot Alfa banku, vairs nebūs sankciju sarakstā. Dzīvos ērti Eiropas Savienības valstī īpašumos, kas nopelnīti ar Kremļa palīdzību. Taču loģika no tā nemainās un tuvie kontakti ar Putinu paliek spēkā. 

Kādas ir Usmanova saites ar Putinu un starptautiskās olimpiskās komitejas priekšsēdētāju Tomasu Bahu?  „Ļoti tuvas, pārāk tuvas“, – raksta Dagens Nyheter. Tas nozīmē, ka nevis ētiskie principi, bet nauda sākt noteikt SOK stratēģiju.  

Tagad par karu. 

Ukraiņi „spēlē sunīšus“ propagandas jomā medijos un visu laiku publiski atkārto, ka atkāpsies no Bahmutas. Taču reāli to nedara. Pašlaik tur cīnās ap 12 000 – 20 000 ukraiņu karavīru. Iespējams, ka ukraiņi nevēlas dot krieviem priekšrocības, kas veidotos, ja viņi netraucēti varētu virzīties uz priekšu Bahmutā. Zināmā mērā ukraiņi šeit nogurdina krievus. Tie nebeidz gaidīt pretinieka atkāpšanos, kas nenotiek. (ISW) „Ukraiņiem ir šāda taktika. Viņi vēlas, lai krievi samaksā ļoti augstu cenu par katru iekaroto Ukrainas zemes pēdu. Ja krievus palaidīs sev garām, tad viņi noplaucēs visu teritoriju tik lielā mērā, ka tur nākotnē pat koki vairs neaugs. “ – uzskata Šons Deivis, kara lietu pētnieks no Upsalas universitātes.(DN). „Jo ilgāk ukraiņi notur krievu pretsparu Bahmjutā, jo drošāk, ka šī būs Kremļa galvenā kauja šajā pavasarī. Tieši šajā nenozīmīgajā pilsētā, nevis daudz svarīgākos ģeogrāfiskajos punktos“. 

Krievu zaudējumi šajā frontes punktā ir milzīgi. Jau decembrī tie bija piecas reizes lielāki nekā ukraiņiem. (CNN)

Attēlā – ukraiņi pie Bahmutas