Zviedrijā pašlaik turpinās spiegu tiesāšana. Nākamā sēde notiks 25.maijā. Konkrētie apsūdzētie iespējams nav Stīga Berlinga vai Stīga Veneštroma kalibra Zviedrijas nodevēji Krievijai, taču arī viņu nodarītais var dot ieskatu spiegu loģikas līkločos. Šonedēļ bija paredzēts apelācijas tiesas spriedums, taču apsūdzētie atkal sākuši savādi rīkoties un fināla akords šajā lietā izskanēs tikai maija beigās.  

Kāpēc cilvēks kļūst par spiegu?

Izskaidrojums ir vienkāršs – alkatība jeb vienkāršos vārdos formulējot – naudas trūkums. Tieši šī iemesla dēļ brāļi spiegi izlēma pārdot Zviedrijas iekšējos noslēpumus Krievijai, lai labi nopelnītu. 

Vecākā brāļa Peimana Kia aizturēšana notika Upsalā plkst. 07.00 no rīta. 20.septembrī 2021. gadā. Vērojot no malas viņš izskatās kā turīgs, panākumiem bagāts cilvēks, ar sievu un trim bērniem savā privātmājā Upsalā. Viņam ir pēdējā izlaiduma sarkans Audi un it kā nekas neliecināja, ka eksplozija ir tuvu. Aizturēšanas brīdī viņš ieņem augstu amatu Zviedrijas Pārtikas aģentūrā un it kā nav nekādā saistībā ar krieviem vai spiegošanu viņu labā. Taču pirms tam Peimans ilgstoši ir strādājis valsts Drošības policijā kā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. 

Nedaudz vēlāk tiek aizturēts arī viņa jaunākais brālis – 35 gadus vecais Pajams Kia. Pirms aresta viņš pagūst izmest atkritumu tvertnē salauztu datora disku, kas vēlāk izrādās svarīga liecība par abu brāļu nodarījumu. 

Ir diezgan grūti izveidot loģisku stāstu par spiegu darbību un motīviem apstākļos, kad viņu nodarījumi skaitās slepena informācija un argumentēti pilnu ainu izveidot nav iespējams. Taču var izveidot daļēju kopainu arī no pieejamās faktu mozaīkas. 

Kas ir šie spiegi? 

Peimans Kia ir dzimis 1980.gadā Irānā. Viņa ģimene (bēgļu statusā) ieceļo 80.gados Zviedrijā un apmetās uz dzīvi Upsalā. Sākumā viss ir labi un ikdienišķi. Peimans studē tieslietas, vēlāk pabeidz Upsalas universitāti ar labu diplomu kabatā. Jaunākais brālis nav tik veiksmīgs, viņam neizdodas iegūt labu izglītību, tāpēc Pajams sāk strādāt gadījuma darbus. Kā sanitārs un slimo kopējs.

Peimans sākumā strādā muitā un pēc tam piesakās darbā Drošības policijā. Pēc pārbaudēm viņš iekļūst šajā sistēmā un sāk tajā strādāt. Priekšrocība ir viņa svešvalodu prasme un labā izglītība. Irāna interesē Rietumus un tāpēc Peimans ātri kļūs interesants zviedru izlūkošanai. Pēc pāris darba gadiem Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, Peimans atriežas Drošības policijā un tiek pat paaugstināts darbā. Kā viņš iekrita? Kurš nodeva? Kā parasti, kāds cits nodevējs, kurš piegādāja zviedriem ziņas „no otras puses“. 

Rezultātā Zviedrija sāka meklēt GRU cilvēku savos „gaiteņos“. 2017.gadā janvārī izmeklētāju uzmanība lokā nonāca arī viņš. Tobrīd Peimans vairs nestrādāja izlūkdienestos, bet gan labā amatā ar lielisku algu Pārtikas aģentūrā. Izmeklētāji sāka pārbaudīt naktīs viņa darba kabinetu, darba datorus un novēroja viņa „kustības“ ikdienā. Četrus gadus vēlāk viņu aizturēja. Tas pats notika ar otru brāli. 2022.gadā sākas tiesas process pret brāļiem – spiegiem. Protams, ka aiz slēgtām durvīm, protams – zem slepenības zīmes.  

Taču šo to mēs tomēr uzzinājām.

Kā spiegoja Peimans?

Tiesas dokumenti rāda, ka Peimans ir spiegojis krievu GRU labā. Viņa brālis Pajans ir darbojies kā kurjers. Proti – piegādājis krieviem to ko vecākais brālis viņiem apsolījis. 

Kā viss sācies? Peimans pats piedāvājis savus pakalpojumus krieviem. Uzrakstījis vēstuli uz Krievijas vēstniecību Stokholmā, adresējot to GRU pārstāvim. Viņš piedāvājis krievus interesējošus dokumentus ( no Säpo un Must) un savas „karjeras laikā“ arī piegādājis Kremlim ap 100 šādu slepenu dokumentu.  

Abi brāļi sākumā kategoriski noliedza apsūdzības. Jāpiebilst, ka Peimans sadzīvē esot bijis diezgan noslēgts un ļoti rūpīgi uzraudzījis visus savus kontaktus, baidoties no Irānas drošības dienestu „uzlidojumiem“. 

Pirmās tiesu instances spriedumi ir skarbi un abi brāļi tiek sodīti. Peimans ar mūža ieslodzījumu un jaunākais brālis Pajans ar 10 gadiem ieslodzījumā. Taču sods tiek pārsūdzēts un stāsts turpinās. 

Pēkšņi, no savas ieslodzījuma vietas izmeklēšanas cietumā vecākais brālis Peimans paziņo vēstulē jaunākajam Pajanam, ka esot gatavs atzīties visos savos nodarījumos, lai iegūtu īsāku sodu. Tas nozīmē, ka sākas jaunas pratināšanas, kas paskaidro kā viss notika.  

Tātad 2014. gadā Peimans ir nosūtījis krieviem uz vēstniecību vēstuli un pieteicies spiegot. Izklausās nedaudz komiski, taču tā patiešām esot bijis. Peimanam esot vajadzējis naudu. Ģimenes pieaugums, mājas remonti, būvniecība un citas klapatas piespiedušas meklēt jaunus biznesa veidus. Krievi sākotnē bijuši ļoti piesardzīgi un aizdomīgi. Pieprasījuši dokumentus un pierādījumus, ka viņš spēj „pārdot“ vērtīgas lietas. 

2014.gadā Zviedrijā notika mazo zemūdeņu medības un tieši šis jautājums krievus visvairāk interesējis. Taču Peimanam nav bijusi pieeja dokumentiem par zemūdeņu lietu. Tad nu 2016. gadā Peimans uzsāk kontaktus ar Krievijas Ārējo izlūkdienestu (SVR). Ko īsti viņš pārdeva krieviem?  Par to pagaidām ziņu nav, taču ir noskaidrots kā tas notika. Ziņu nodošana krieviem notika Karinas Boijes, Upsalas universitātes bibliotekā (Upsalā). 

Tur ir vairākas tualetes. Dokumenti un nauda tika ievietoti aiz griestu paneļa tualetes kabīnē.  Tātad, tieši tāpat kā spiegu filmās. Satraucoši neparasti. Naudas saņēmējs ir bijis mazais brālis. Krievi samaksājuši divas reizes. 50 000 dolārus vispirms un 70 000 dolārus nākamajā reizē. 

Kāpēc vecākais brālis sāk liecināt no jauna?

Tāpēc, ka vēlas sev izkārtot mazāku soda mēru. Proti īsāku sodu ieslodzījuma vietā. Viņa plāns ir nomainīt esošo mūža ieslodzījumu uz 10 gadiem cietumā. Tātad – tādu pašu soda mēru kā jaunākajam brālim.

Tāpēc tagad viņš cenšas pierādīt, ka neko vērtīgu nav nodevis Krievijai. Tātad nav bijis liels un nozīmīgs spiegs, bet tikai maziņš spiedziņš. 

Vai spiegošanu ietekmēja attiecības starp brāļiem. Iespējams, ka lielais brālis ir bijis noteicējs un mazais – pakļautais. Starp abiem ir varas attiecības. Mazais neuzdrīkstas neko iesākt pret vecāko brāli. Taču šajā situācijā lielais un varenais brālis pēkšņi salūzt un vēlas atbalstu, tad viņš tā no mazā brāļa tomēr nesaņem. Parasti šādi notiek krīzes situācijās, jo katrs glābj tikai savu privāto ādu.  

Peimans atzīstas, ka mazais brālis no peļņas saņēmis 10%.

Pēdējā versija no brāļiem – spiegiem ir vēl dīvaināka. Proti – viņi neesot krieviem nodevuši neko vērtīgu. Neko nozīmīgu. Vēl vairāk – ar šo viņi esot krievus izjokojuši un „vazājuši aiz deguna“. Tas ir savādi, jo zinām kā krievi rīkojas ar nodevējiem. Piemānīt GRU? Drosmīgi, jo zinām kā viss notika ar Skipaļu Lielbritānijā un kādas indes GRU izmanto savu izjokotāju sodīšanai. Nav izslēgts, ka tieši tāpēc viņi arī iekrita šajā lamatās. 

Visbeidzot – par ko ir šis stāsts?  Būtu interesanti redzēt aizraujošus sižetus, pārliecību sadursmes vai ideju batālijas. Taču viss noslēdzas pārāk parasti un banāli. Proti –  nauda.

Tās nekad nevienam nepietiek un reizēm ir cilvēki, kas alkatības dēļ ir gatavi pārdot visu, kas viņiem pieder. 

Dzīvību un brīvību ieskaitot.