Benzīns krieviem vienmēr bijis lēts. Tagad tā vairs nav. Putins nespēj vairs garantēt savējiem lētu degvielu. Lielajās pilsētās par šo faktu joko, bet provincē cilvēki ir nikni. “Pašlaik esmu Toljati. Kādas benzīna cenas! Šausmas. Neesmu piedzīvojis ko līdzīgu!”- raksta kāds krievu paziņa WhatsApp.

Krievi (līdz šim) bija pieraduši degvielu pirkt ļoti lēti. Eiropā par to pašu maksājam 2–3 reizes dārgāk. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Kremlis šo degvielas cenu nodrošina ar subsīdiju palīdzību. Centralizēti palētina. Tas ir klasisks veids kā diktatūras nomierina savus iedzīvotājus. Kremļa līderi vienmēr ir izmantojuši lēto izejvielu kā politisku resursu. Kā varas sviru.  Tāda kā neoficiāla vienošanās – vara nodrošina jums lētas degvielas cenas (tāpēc var darīt kā grib un peldēties naudā paši), bet jums par to krieviem jābūt pateicīgiem un paklausīgiem. 

Tagad lētais benzīns ir pazudis un visi par to brīnās. Lai gan tieši tāds arī bija ukraiņu plāns – kara dēļ padarīt Krievijas pilsoņu dzīvi pēc iespējas grūtāku. Šī mērķa vārdā viņi jau sen un sistemātiski uzbrūk naftas pārstrādes rūpnīcām un traucē ražošanas un izplatīšanas ķēdi. Krievu degviela tāpēc  kļūst dārga, jo visiem nepietiek. 

Pagājušās nedēļas beigās Ukraina veica dažus no veiksmīgākajiem dronu uzbrukumiem Krievijai kopš kara sākuma. 18. jūnijā vairāk nekā 900 dronu uzbruka Maskavai. Kapotņā, pilsētas dienvidaustrumos, tika aizdedzināta naftas pārstrādes rūpnīca. Gaisā pacēlās pat milzīgs naftas tvertnes vāks. Atgādinot lidojošo šķīvīti.  Dramatiska aina, kas joprojām plaši tiek izmantota sociālo mediju izklaidē. 

21. jūnijā Ukrainas droni uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Kerčā, anektētajā Krimas pussalā. Nākamajā dienā visas bērnu vasaras atpūtas nometnes pussalā tika slēgtas.

“Nebrauciet uz Krimu! Ja nu tomēr braucat un redzat naftas tankkuģi, tad uzreiz mūciet projām no turienes!” – šādi savā Instagramā aicina kāda krievu sieviete. Nedomāju, ka vajadzētu aprakstīt veidus kā krievu publika viņa apsauc un pārmet patriotisma trūkumu. Taču viens ir skaidrs – panika ir sākusies. Degvielas cenas strauji pieaug un ārpus galvaspilsētas cilvēki stāv rindās pēc benzīna. Degvielas cenas visur ir ievērojami paaugstinātas.

Lielajās pilsētās (Maskavā un Pēterburgā) nav degvielas trūkuma. Tāpēc cilvēki joprojām var jokot. Tā tas Krievijā mēdz būt – tikai šajās divās pilsētās piegāde ir maksimāli laba. Citur ļaudis var kārt zobus vadzī. Arī PSRS laikā tikai šajās pilsētās varēja iegādāties kafiju, lai vestu uz Latviju. Citur kafijas veikalos vispār nebija. Iespējams, ka kafijas deficīts nav labs salīdzinājums ar degvielas trūkumu, taču labi parāda krievu paraugpilsētu izredzēto stāvokli krievu ekonomikā. Kamēr problēmas nav sasniegušas šīs divas pilsētas, krievi nejūt arī šo karu. 

Tomēr krievu provincē cilvēki ir spiesti stāvēt rindā. Krievu okupētajā Krimas pussalā degvielas pārdošana privātpersonām tika pilnībā pārtraukta jau 22. jūnijā. Degvielu var uzpildīt tikai varas iestādes un glābšanas dienesti.

Tas nozīmē, ka Ukrainai ir izdevies ietekmēt kara gaitu ar tālās darbības droniem. Tie padara automaģistrāli starp Rostovu pie Donas un Krimas pussalu gandrīz neizbraucamu. “Pašlaik varam īsu brīdi iztikt bez degvielas, bet ko darīsim, ja tieši tāpat pietrūks maizes un pārtikas?” – jautā kāda sieviete Simferopolē, kuru intervēja Meduza.

Vai “dienišķās desas” trūkums var izraisīt sacelšanos? Pret Putinu? 

Šo apstākli nevajadzētu izslēgt. Caurmēra krievs var izdzīvot bez brīvības, apkures, kultūras, sakārtotas vides, komunikācijas, laipnības, pieklājības un empātijas. Taču bez maizes ar sinepēm nevar. 

Tā nu tas ir.  

Ilustrācija: melni dūmu mutuļi  virs Maskavas. Pēc ukraiņu dronu  uzbrukuma18. jūnijā. Foto: AFP