Karš ir pagriezies pret Krieviju. Pēc nesenajiem Ukrainas uzbrukumiem Maskavai, krievu vidū pieaug interese par aizsardzību pret droniem. Neatkarīgā aģentūra “Important Stories” informē, ka krievu uzņēmumi pašlaik piedāvā “ dronu traucētājus” un tauta tos aktīvi pērk. Lai gan šiem “traucētājiem” nav nekādu izredžu cīņā pret ukraiņu droniem, tie tomēr kļuvuši ļoti populāri. Maskavieši sākuši tos iegādāties masveidā. Cerot, ka šādi varēs traucēt ukraiņu droniem uzbrukt.

Nav izslēgts, ka galvenais iemesls ir bailes un vēlēšanās “kaut kā aizsargāties”. 

“Vojenform” (kas pārdod privātās apsardzes aprīkojumu) pārstāvis vietnei stāsta, ka krievu klienti pašlaik enerģiski iegādājas sistēmas dronu noteikšanai, kā arī ieročus lidoņu darbības traucēšanai.

Krievijas “Yandex” statistika liecina, ka krievi aktīvi meklē “metodes un ieročus pret droniem”. Šāda veida meklējumi gada laikā ir vairākkārt pieauguši. Tauta cer, ka pati tiks galā ar savu aizsardzību. 

Tāpēc šis bizness pašlaik ir uzplaucis un privātpersonām tiek pārdotas dažādas “traucēšanas iekārtas”, kas it kā paredzētas, lai bloķētu vai traucētu dronu signālus, izraisot operatora savienojuma pārtraukšanu. Taču šīm iekārtām nav ietekmes uz motorizētajiem droniem, kas uzbrūk maskaviešiem. 

“Tad jau tīkls labāk aizsargās jūsu mājas,”  – komentē kāds ieroču ražotājs no Uralsystems. Pārnēsājamie “dronu traucētāji” iespējams, varētu ietekmēt mazākus FPV dronus, kurus reizēm izmanto frontē. Taču motorizētie, kas lido uz Maskavu, uz šīm ierīcēm nošķaudās. 

“Elektroniskā karadarbība ir joma, kurā nepieciešama augsta koordinācijas pakāpe. Pat frontē tā ir liela problēma, jo vienības traucē ne tikai ienaidnieka dronus, bet arī savējos. Runājot par civilo izmantošanu, haosa iespējamība ir ļoti augsta, un faktiskais ieguvums – ļoti zems,” – tā žurnālam “Important Stories” stāsta aizsardzības analītiķis Deivids Gendelmans.

Daži no uzņēmumiem, ar kuriem sazinājās vietne, norāda, ka privātpersonas varot likumīgi izmantot traucētājus. Taču citi eksperti domā, ka ikviens, kurš traucē citu cilvēku saziņu, var saņemt brīdinājumu vai naudas sodu.

Pēdējo dienu krievu niknie uzbrukumi Ukrainai izraisījuši pat Trampa sašutumu, kurš aicinājis uz “nekavējošu, beznosacījumu pamieru” un pieprasījis izbeigt “bezjēdzīgo slepkavošanu”. (AFP)

Ukrainas NATO sabiedrotie nākamnedēļ Ankarā solīs Ukrainai jaunu ikgadēju finansiālu palīdzību. Miljarda eiro apmērā. Diplomāti apgalvo, ka atbalsts no Eiropas NATO valstīm un Kanādas, tiks iekļauts samita noslēguma deklarācijā. Pēc diplomātu teiktā, palīdzības pakete nākamajos gados ietver kopumā 70 miljardus eiro. (SvD)

2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, notiekošais visiem krieviem bija lieli svētki. Viņi šo okupāciju uzskatīja par lielu triumfu. ​​Taču tagad gaviles ir apklusušas. Tiltu un kara infrastruktūras sagraušana, degvielas trūkums un pārtikas deficīts jau kļuvuši par Krimas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu. Pašlaik Krievijas kontrole pār Krimu ir samazinājusies.

Ukrainas mērķis ir piespiest krievus ierasties pie sarunu galda un izbeigt šo nejēdzīgo karu.  Palielinot spiedienu uz Kremli, var panākt situāciju, ka Putins būs spiests uzsākt miera sarunas ar ukraiņiem. 

Neapmierinātība Krievijas iedzīvotāju vidū pieaug, vēlēšanas tuvojas. Pat sociālajos tīklos cilvēku sāk runāt kritiski par šo karu, kas agrāk bija neiespējami.  Tas vieš cerību, ka Krievijā var pieaugt spriedze, kas izraisīs detonācijas sabiedrībā. 

Ilustrācija: jūnija sākumā ukraiņu droni uzbruka lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavas apgabalā. Ainas no Maskavas tobrīd izskatījās šādi. Foto: AFP