Žešova ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos. Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos. Dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs. Tagad tā pārvērtusies par loģistikas mezglu, caur kuru tiek sūtīts miltārais atbalsts ukraiņiem. 100 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Kopš 2022. gada šai pilsētai (īpaši Žešovas-Jasionkas lidostai) ir milzīga un nozīme Ukrainas cīņā par neatkarības atgūšanu. Caur šo poļu pilsētu no Rietumvalstīm tiek piegādāta militārā un humānā palīdzība Ukrainai. Liela daļa ieroču, ekipējuma un humāno kravu nonāk šajā lidostā un no turienes tiek transportētas tālāk uz Ukrainu.
Tā kā tā ir drošākā lidosta netālu no Ukrainas robežas, tad tur bieži ierodas arī ārvalstu līderi, ministri un starptautiskās delegācijas, kas dodas tālāk ar vilcienu vai automašīnu uz Kijevu. Ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi, Žešovas apkārtnē ir izvietotas sabiedroto (piemēram, ASV un Vācijas) pretgaisa aizsardzības sistēmas (Patriot, lai aizsargātu šo svarīgo loģistikas mezglu).Tātad, Žešova būtībā darbojas kā “vārti”, caur kuriem pasaules valstis sniedz atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Krievijas drošības dienesti un militārais izlūkdienests līdz šim vērsuši dažādas hibrīdoperācijas pret Poliju un tās loģistikas ceļiem, lai mēģinātu traucēt vai palēnināt Rietumu atbalsta plūsmu uz Ukrainu. (The Kyiv Independent) Polijas drošības dienesti vairākkārt atklājuši spiegu tīklus (tostarp vietējos un citu valstu algotņus), kuru uzdevums bijis vākt informāciju un izvietot novērošanas kameras un izsekošanas ierīces stratēģiski svarīgu dzelzceļa līniju, ceļu un lidostu tuvumā, lai sekotu līdzi militāro un humāno kravu kustībai. Šajā reģionā vairākkārt fiksēti incidenti, kad Krievijas droni lidojuši Polijas un NATO gaisa telpā. Šīs provokācijas paredzētas kā testi Polijas un sabiedroto pretgaisa aizsardzības gatavībai. Lai radītu nestabilitāti un psiholoģisku spiedienu, GRU bieži pierunā vietējos iedzīvotājus vai citu valstu pilsoņus spiegot Kremļa labā, izmantojot interneta platformas. Piemēram, lai bojātu dzelzceļa infrastruktūru, izraisītu ugunsgrēkus vai veiktu citas diversijas pret transporta mezgliem. Ņemot vērā to, ka Krievija nespēj ar savu armiju frontē uzvarēt šajā karā, visa Putina uzmanība tagad vērtsa pret tiem, kas ukraiņiem palīdz.
Tāpēc jāprognozē, ka Putins sāks rīkoties vēl negantāk tieši šajā centrālajā satiksmes mezglā. Darīs visu, lai apgrūtinātu loģistiku.
GRU mēģinās destabilizēt situāciju arī Baltijas valstīs. Vēršoties pret kritisko infrastruktūru, loģistikas mezgliem, noliktavām un uzņēmumiem, kas ir saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Šādi gadījumi ir jau reģistrēti Kremļa specdienesti izmanto sociālos tīklus (īpaši Telegram), lai par naudu pierunātu mūsu prokrievisskos sabiedrības slāņus veikt “vienkāršus pretkara uzdevumus”. Tātad aicinot veikt dedzināšanas, stratēģiskus objektu fotografēšanu vai bīstamu priekšmetu nolikšanu publiskās vietās. Latvijas drošības dienesti jau ir aizturējuši vairākas personas par spiegošanu un mēģinājumiem veikt diversijas (piemēram, dzelzceļa vai citu objektu tuvumā). Ar šo nelāgo Kremļa tendenci mums jārēķinās arī turpmāk.
Vakar medijos bija jezga par Norvēģijas premjerministra un Somijas prezidenta otrdienas telefona zvanu Putinam. Telefonsaruna esot turpinājums apspriedei ar Zelenski Oslo. Zelenskis šādu aktivitāti esot vēlējies. Viņi piezvanīja, bet Putins runājis tikai pats. Klausīties viņš nespējot. Kremļa vadonis esot sarīkojis 90 minūšu ilgu telefonlekciju abiem zvanītājiem, stāstot melus un fantāzijas par slāvu vēsturi. Tos pašus pasaku stāstus, kurus krievu patriotiem tā patīk izstāstīt visiem, ja ir kas klausās. Krievijas līderis runājis nepārtraukti, gara monologa formā sāgu par slāvu vēsturi un to, ko viņš pats sauc par “kara pamatcēloņiem”. (Financial Times) Varu iedomāties kā pēc šīm telefonsarunām ar amatiervēsturnieku Putinu jūtas Tramps. Visu laiku klausoties to pašu. Tik daudzas reizes pēc kārtas – viens un tas pats melu stāsts. Smagi. Šī bija pirmā tikšanās (aizvadītā gada laikā) starp Krievijas prezidentu un kādu no Ukrainas sabiedrotajiem Eiropā. Zviedrija un Dānija nebija uzaicinātas uz otrdienas tikšanos un sarunās nepiedalījās. Dānija pauda neapmierinātību par šo iniciatīvu (zvanu Putinam), bet zviedru līderis paraustīja plecus un teica, ka ir jādara viss, lai šis karš beigtos. Ukraiņu labā.
