Dāvanas Ukrainai

Sešus mēnešus pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, tauta Kijevā svinēja valsts atbrīvošanos no Padomju Savienības. Taču krievu artilērija īpaši aktivizējās šajā svētku dienā un nikni apšaudīja Dņipropetrovskas reģonā. Uz dienvidiem no Kijevas. Pēc tam pievakarē uzbruka dzelzceļa stacijai Čaplinā, kur nogalināja 22 cilvēki un 50 ievainoja. 

Karš nav pieprasījis tikai cilvēku un ēku, infrastruktūras un ērtību upurus. Tas būtiski cirtis pliķus arī apkārtējai videi. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums līdz šim sagandēts  vismaz 12 miljardu eiro robežās. Bijā gājuši 5500 civilo ukraiņu un 7900 ievainoto. 

Lielbritānijas bijušais premjers Boriss Džonsons vakar negaidīti apmeklēja Kijevu.  Solot ieročus 69 miljonu vērtībā. To pašu Ukrainai svētkos piešķīris arī Džo Baidens. 3 miljardu robežās: pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas, munīciju un mikrodronus.      

„Krievija ir pārvērtusi atomelektrostaciju par kaujas lauku“, – aizvakar ANO sēdē (pa videotiltu) konstatēja prezidents Zeļenskis. Viņš lūdza atomenerģētikas uzraudzības komisiju pārņemt kontroli pār Zaporižjes AES, jo Krievija izmanto šo objektu šantāžai. Starp citu, aizvakar tik nogalināts viens no ukraiņu personāla darbiniekiem ar granātmetēju, AES teritorijā. Tas, ka Kremlis apzināti spēlējas ar uguni šajā zonā, ir nepārprotami redzams. IAEA šefs Rafaels Grosi tikko ziņoja, ka sazinās ar abām pusēm un tiek lemts kur un kā inspekcija ieradīsies Zaporižjas AES. Ukraiņi vēlas, ka stacijā pastāvīgi uzturas starptautiskie novērotāji.

ANO ģenerālsekretāra vietniece uzskata, ka teritorija ap atomelektrostaciju ir jāatbrīvo no militārpersonām un munīcijas. 

Vai krievi gatavojas izmantot atomieročus? Vairums aptaujāto ekspertu uzskata, ka šāds risks pastāv, taču tas nav ļoti aktuāls.  Oficiālā Krievijas militārā doktrīna pieļauj taktisko ieroču izmantošanu, ja valsts tiek „pakļauta briesmām“. Loģiku meklēt šeit grūti, jo jebkurā situācijā Putins var pēkšņi uzskatīt, ka šīs briesmas ir iestājušās un reaģēt. Taču ekspertiem neliekas, ka viņš tuvākajā nākotnē varētu šādus lēmumus pieņemt. 

Vai Krievijai ir vienalga kādi ir tās saderības partneri? Nē, nav vienalga. Viena lieta ir stāstīt, ka Rietumi ir tas pats kas Austrumi, bet visi gāzes vadi iet uz rietumiem: caur Kaukāzu, Turciju, Ukrainu, Poliju vai Baltijas jūru. Uzbūvēt jaunas trubas uz Austrumiem ir dārgi un tas prasa gadus. Krievija ļoti smagi zaudēs ekonomiski, iesējams arī tehniski. Diezin vai visu elektroniku, kuru Kremlis pirka no rietumiem, varēs kompensēt Ķīna. 

Kā krievi iegūst informāciju par karu?
 Visi neatkarīgie kanāli krievu valodā ir giljotinēti. Facebook un Twitter skaitās ekstrēmas platformas un tiek bloķētas. Tas pats notiek ar BBC. Liela daļa izmanto VPN, taču problēmu rada apstāklis, ka caurmēra krievi neprot svešvalodas. Taču internets ir un ja kāds to vēlas izmantot, tad nākas atrast ceļus kā informācijai tikt klāt. Padomju Savienības laikā bija daudz grūtāk, jo toreiz interneta nebija. 

Vai krievi Krievijā saprot kas notiek? 

Nē, lielais vairums nesaprot. Viņiem šķiet, ka Ukrainā dominē vietējie nacisti, kurus vada ASV. Tie, kuri vēlas apturēt šo karu, nevar reaģēt. Situācija ir traģiska tieši informācijas jomā. 

Vai Putina impērija var uzsprāgt? 

Putins ir uzbūvējis valsti kā cietumu, kuru apsargā FSB (un Rosgvardija). Jā, ir cilvēki, kas runā nedaudz pretī Putinam. Taču viņi villojas tikai par kara taktiku, nevis par tā pārtraukšanu. Stratēģiskā kara līnija pašlaik visur ir spēkā. 

Kāpēc karš pašlaik trupinās palēninātā tempā? 

Tāpēc, ka Krievija ir mainījusi stratēģiju. Sākumā bija aktuāls zibenskarš, kas turpinās dažas dienas vai nedēļas. Pēc izgāšanās, Kremlis pārmetās uz Ukrainas austrumu okupētās zonas „atbrīvošanu“. Krievi pameta Kijevu un Harkovu. Pēc tam sākās artilērijas ārdīšanas katru dienu. Bez jēgas un redzamiem rezultātiem. Tā ir bezizeja. Pašlaik frontes līnija ir apstājusies. Vienīgie runā krievu lielgabali, kas turpina katru dienu nejēgā bombardēt Ukrainas zemi. 

Raudzīsim kas notiks tālāk.   

Leave a Reply