Brīnums ir noticis – ukraiņi iet uz priekšu negaidīti strauji un atkaro savu okupēto zemi. 2000 kvadrātkilometri ir atgūti un šis apstāklis rada šoku Kremlī. Apmulsums tur izpaužas melos par to, ka armiju „atsauc“ un „atvelk“, tieši tāpat kā tas notika pavasarī, kad krieviem neizdevās Kijevas iekarošana (Martins Krāgs, Stokholmas Austrumeiropas institūta direktora vietnieks). Kremlis neprot zaudēt. Tad tiek melots maksimāli ticamā veidā.
Toņkārtu Kremlī mainījusī vadošā propagandas trompete Margarita Simonjana. Tagad viņa pēkšņi sludina „ticību nākotnei“, daudzina, ka jārunā abās valodās – ukraiņu un krievu un stāsta vēl visādus brīnumus. Līdz šim ukraiņu valoda Kremlim skaitījās „suņu valoda“ un šāda nevērtīga nācija bija Kremļa plānos paredzēta iznīcināšanai.
Martins domā, ka Simonjana labi parāda Kremļa svaidīgo loģiku. Janvārī Margarita informēja, ka Krievija nemūžam neuzbruks Ukrainai. Kad uzbrukums tomēr sākās februāra beigās, tad Simonjana lielījās, ka Kijeva kritīs jau pēc divām dienām. Tā teikt – nieks un pastaiga. Pretspara pārsteigums iegailējās impulsīvās dusmās ar gatavību iznīcināt nevērtīgo ukraiņu nāciju vienā rāvienā. Tagad? Tagad – pārdomu pauze un teksti, kas pēkšņi liek saprast, ka varētu sākties noregulējuma sarunas starp krieviem un ukraiņiem. Protams, ka Simonjana visos gadījums cenšas parādīt krievus un Maskavu labākā gaismā nekā ukraiņus un Kijevu. Mani šajā notikumu attīstībā nomāc melu normalizēšana sadzīviskajās, diplomātiskajās un politiskajās attiecībās. Tagad melo pat līmeņos, kuros agrāk šādi manipulēt nebija pieņemts. Melo gandrīz visi un netiek par to sodīti.
Martins uzsver, ka pāragri gavilēt par kara beigām. Taču Krievijas vēsturiskā pieredze rāda, ka krievu zaudējumi frontē vienmēr noveduši pie politiskās vadības maiņas: 1856.gadā Krimas karš un zaudējums Japānai 1904.gadā, pirmais pasaules karš un Afganistānas zaudēšana 1989.gadā noslēdzās ar varas maiņu.
Lai izvairītos no šāda pasaules pārkārtošanas iznākuma, Putins tagad visiem spēkiem cenšas panāk militāru un tehnisku atbalstu no diktatūru valstīm, t.i. Ziemeļkorejas un Irānas.
Pagājušajā nedēļā no ASV avotiem uzzinājām, ka Irāna gatavojas pārdot krieviem kaujas dronus Mohajer-6 un Shahed, kurus var izmantot cīņas gaitā, uzbrukumos, elektronikas kaujās un mērķu lokalizācijas procesā (Politico). Vakar kļuva zināms, ka Kremlis pašlaik iegādājas arī miljoniem raķešu no Ziemeļkorejas (BBC). Pirms dažām dienām apstiprinājās, ka Kremlis iegādājies munīciju arī no Baltkrievijas (Interfax). Šīs ir „blēžu valstis“ (Ilmari Keihko, armijas augstskolas eksperts). Visas jau pakļautas sanācijām un tagad izmanto situāciju, lai nopelnītu uz Ukrainas kara rēķina.
Pagaidām nav īsti skaidrs kāda kvalitāte ir ieročiem, kurus pašlaik lielā daudzumā iegādājas Krievija. Var prognozēt, ka augsta kvalitāte tiem tomēr nebūs.
Atklājies, ka Putins jau noslēdzis līgumu ar Ziemeļkorejas diktatoru par sagrauto Ukrainas pilsētu atjaunošanu krievu stilā. Ziemeļkoreja ir juridiski un diplomātiski atzinusi abas „banānu republikas“ Donbasu un Luhansku. Putins tātad jau apsolījis un ziemeļkorejkieši „seglo zirgus“ darbam un peļņai Eiropā.
Baltkrievi var piedāvāt vienīgi labu kara optiku, cita nekā vērā ņemama viņiem nav. Armiju pagaidām krieviem Lukašneko nepiedāvā. Munīcija varētu būt vienīgais viņa „dāvinājums“ Putinam.
Kā ar Irānas droniem? Militāro procesu eksperts Ilmari Keihko uzskata, ka vairāki simti irāņu dronu nespēs mainīt attīstību Ukrainas frontē. Taču darīts tiek: krieviem ir nauda ko maksāt. Loģiski, ka nopelnīt vēlas visas „blēžu valstis“. Ja ieročus sāks krieviem pārdot Ķīna, tad situācija varētu pasliktināties. Pagaidām izskatās, ka ķīnieši nevēlas asins naudu un šī iemesla dēļ Putinam var neizdoties iegādāties Ķīnas kara tehniku, lai uzvarētu Ukrainā. Bez tam, ķīniešu tehnika pieprasa apmācību un šis ir pārāk liels projekts, lai krieviem to izdotos paveikt. Pašlaik tiek piesaistīti leģionāri no Sīrijas kaujām Ukrainā. Interesanti kādā valodā viņiem dod pavēles un kā sīrieši sapratīs un būs motivēti nebēgt projām rietumu virzienā.
Izskatās, ka Putina kaujas temperaments nesakrīt ar Kadirova pārliecību. Tikko viņš sūdzējies par Putina kļūdām (atkāpšanos no Harkivas) avīzei Komersant (NRK). Šāda Putina kritizēšana ir neparasta lieta. Viņš ir pārliecināts, ka Izjumu, Kupjansku un Balakliju krievi un čečeni tūdaļ atkarošot atpakaļ.
Atsākušas Putina un Makrona garās telefona sarunas. Vakar (svētdien) ticis ilgi runāts par Zaporižjas AES. Putins palicis pie sava, ka to apšaudot ukraiņi, nevis krievi. Makrons arī palicis pie sava, ka šo karu vajagot pārtraukt. Viņš lūdzis Krieviju netraucēt ukraiņu graudu eksportam uz pasaules trūcīgajiem reģioniem.