Krievijai nepatīkamie atklājumi un Putina joki

„Man nav bail“, – klusa balsī nopūšas deputāts Dmitrijs Paljuga, kurš kopā ar domubiedriem izvirzījis Vladimiram Putinam apsūdzību par valsts nodevību. Trešdien šo apsūdzību parlamentam iesniedza vairāki Pēterburgas Smoļenskas rajona deputāti. Pēc viņu domām Vladimira Putina organizētā „militārā specoperācija“ ir  bīstama gan Krievijai kā valstij, gan arī tās iedzīvotājiem. Šo iesniegumu Dmitrijs publicēja mikroblogā Twitter un tādā veidā ideja sasniedza ļoti daudzus. Piekritējus un pretiniekus. Ir jau uzsāktas represijas pret šīs iniciatīvas autoriem,  izmantojot Putina jauno likumu, kas aizliedz „diskreditēt armiju“. Tā kā 16 000 krievu uz šī likuma pamata jau ieslodzīti cietumā, tad nevar izslēgt, ka arī deputāti nonāks aiz restēm. Jā, Dmitrijs zinot ar ko riskē. Taču kādam tas esot bijis publiski jāpasaka. Viņa iniciatīva iedvesmoja citus deputātus no Maskavas Lomonosova rajona. Viņi pieprasīja Putina demisiju (SvD).

Vai Krievijas varas gaiteņos pieaug neapmierinātība ar Putina politiku? 

„Jā tā tas ir. Krievijā ir daudz cilvēku, ka jau no paša sākuma bija pret šo karu. Piemēram, es un mani domubiedri. Tagad sarūgtināti, vīlušies un nodoti jūtas arī tie, kas sākumā nebija sašutuši“, – konstatē Dmitrijs Paljuga. Vai Putinu varētu piespiest atkāpties? Jā, Dmitrijs un viņa domubiedri uzskata, ka tas ir iespējams. Kā tas varētu notikt? Vēlēšanu rezultātā šāda demisija nebūs iespējama. Taču ar laiku tas notikšot noteikti. Krievija esot pa ceļam pie liberālas demokrātijas. Pašreizējās diktatūras vietā. Tā domājot ļoti daudzi krievi, lai gan socioloģiskie pētījumi šos centienus nefiksējot. 

Tas, ka šo karu beidzot sāk apspriest krievu TV šovos, ir zīmīgi. „Kāpēc mēs izliekamies, ka nekas īpašs nenotiek. Mēs startējām šo militāro operāciju un tāpēc pret to jāturpina izturēties ļoti nopietni“, – konstatēja Konstantīns Zatulijns svētdien, krievu Solovjova šovā. Vairākas citas programmas ir uzdrošinājušas pateikt par zaudējumiem pie Harkivas. Krieviem ir tradīcija krīzes gadījumos meklēt „vainīgo“. Tādu, kuru vieglāk piekaut. Nosist. Parasti šādai lomai tiek izvēlēti „pārmijnieki“, bet īstie vainīgie vienmēr izsprūk sveikā. Krievu vairākuma – Putina piekritēju reakcija, nav nekas neparasts. Ja kāds cilvēks tiek psiholoģiski „apstrādāts“ no malas, tad tas cenšas akceptēt tikai sev tīkamu un „garšīgu“ informāciju, bet pretēju viedokli apzināti noliedz un nevēlas redzēt un saprast. To šodien var lieliski ievērot Krievijā. Tur cilvēkiem ir grūti atzīt, ka viņi ir ilgstoši muļķoti. 

Abas Galjamovs, kas agrāk rakstīja runas Putinam, bet tagad dzīvo Izraēlā, atzīst, ka šodienas Putina situācija ir ļoti sarežģīta. Līdz šim viņš vienmēr izgrozījies drosmīgi, publiski melojot. Tagad izmanto ironiju – neieņēmām Kijevu trijās dienās, bet Eiropa vismaz trijās dienās nosals. Ar šo viņš cenšas novilcināt laiku līdz ziemai. Cerot, ka eiropieši (bailēs no aukstuma) pakļausies Kremļa spiedienam. 

Pagaidām krievi vēl kontrolē 20% Ukrainas teritorijas, bet ukraiņu armija iet uz priekšu milzu soļiem. 

Pašlaik ukraiņi atkal pavirzījušies uz priekšu, atbrīvojušie 20 ciemus un atguvuši 3500 kvadrātkilometru teritorijas. Vienlaikus notiek gatavošanās krievu atbildes kaujām. Pagaidām var fotografēties pie tikko izvārītiem kartupeļiem, kurus krievu armija pametusi uz šķīvja neapēstus. Izskatās, ka bēguši pa galvu pa kaklu. Krievi ir atspiesti atpakaļ līdz savai robežai Harkivas reģionā. Ir atbrīvota arī Doņeckas lidosta ap kuru norisinājās skarbas kaujas kara sākumā. Taču jāatkārto vēlreiz, ka ir jārēķinās ar krievu pretreakciju un ukraiņi to zina (Financial Times).

Pagaidām šī „pretreakcija“ ir dažāda rakstura sabotāža ar mērķi sarežģīt civilpersonu dzīvi. Piemēram, saspirdzināt TEC netālu no Harkivas. Noraujot elektrību. Margarita Simonjana Maskavā izmantoja situāciju, lai izmietu ukraiņus, kas palikuši bez gaismas un silta ēdiena. „“Elektrība nav cilvēktiesības, tā ir privilēģija“, – viņa raksta. Ciniski. Šī ir ironija par Igaunijas premjerministres izteikumiem. Saistībā ar aizliegumu krievu tūristiem ieceļot ES. 

28. septembrī Briselē norisināsies nākamā apspriede, kas paredzēta Ukrainas atbalstam. Cerams, ka beidzot palīdzēs arī Vācija, jo ukraiņiem būtu ļoti nepieciešami vācu bruņumašīnas un tanki. 

Vai krievi varētu tagad uzbrukt Kijevai?

“Nē, maz ticams“, – uzskata eksperts Ilmari Keihko. Kijeva esot ļoti labi apgādāta ar pretgaisa aizsardzības tehniku. Krievu kara lidotāji tāpēc atsakoties uzbrukt Kijevai. Arī raķešu sistēma MLRS nesasniedz to pašus attālumus, kurus spēj pārvarēt Himars. 

Attēls no DN