Kodolieroču jeb ātras kara beigas?

Krievu armijas neveiksmes Ukrainas frontē pieprasa „smagāku reakciju“ no Putina puses. Pašlaik aktuāls kļuvis jautājums vai viņš izmantos atomieročus? Vairāki faktori liek saprast, ka tomēr neizmantos. 

Kara sākumā Putins pavēstīja, ka liks lietā atomieročus, ja „kāds“ cits nostāsies viņa ceļā. Šos draudus visi uztvēra nopietni. Ieskaitot Vašingtonu. Tāpēc netika izmatoti NATO spēki, bet modernu ieroču piegāde Ukrainai. „Sarkano līniju“ neviens nav pārkāpis. Taču Krievijai ar savu pasaules iekarošanās plānu ir izgāzusies. Tūkstošiem krievu zaldātu turpina bēgt no kara lauka arī šodien. Tas notiek ne tikai ziemeļu zonā, bet arī dienvidos. Proti – frontes daļā, kur ukraiņi vēl nav pat sākuši savus uzbrukumus.  

Pretrunas starp to ko Kremlis saka un kas faktiski notiek, ir gigantiskas. Taču liela iedzīvotāju daļa ir informēta par reālo situāciju un reaģē uz to. 

Visniknākie ir krievu nacionālisti, kas  pieprasa „sadot visiem“ un nekavējoties uzbrukt Varšavai un Berlīnei. Pat bijušais eksprezidents Dmitrijs Medvedjevs, kurš agrāk tika uzskatīts par liberālu politiķi, tagad ir sašutis ne pa jokam. Viņš niknojas par to, ka „ cilvēki rietumos sēž savos perfektajos dzīvokļos un uzjautrinās kā tiek novājināta Krievija ar citu palīdzību. Jāizdara tā, lai visu aprij liesmas, lai viss sabrūk tā, ka pat betons izkūst“. 

Vai Putins šo visu zina? Vai dzird revanšistu balsis?

Domāju, ka redz un dzird.

Vecākās paaudze eksperti paredz visļaunāko. Amerikāņu diplomāte Rose Gottemoeller tikko BBC komentēja nelāgu prognozi, ka esot pieļauj masu iznīcināšanas ieroču izmantojumu no Krievijas puses. Pensionētais amerikāņu ģenerālis Kevin Ryan (bijušais militārais atašejs Maskavā) nesen Business Insider atzinās, ka baidās no Putina vajadzības izmantot atomieročus.  

Nav izslēgts, ka vajadzības gadījumā, krievi traktēs okupētos Donbasa rajonus kā savu – Krievijas likumīgo teritoriju, kas savukārt atļauj aizstāvēties ar atomieročiem. 

Tai pat laikā jāsaprot, ka lietojot savus lielos stratēģiskos atomieročus, krievi iznīcinās arī paši sevi un Putina režīmu. Tāpēc aizvien vairāk tiek spriests par taktisko atomieroču izmantojumu, kas it kā paredzēti konkrētam reģionam. Krievijai šādu ir apmēram 1000. Taču zinoši eksperti neslēpj faktu, ka šādi ieroči ir daudz mazāk efektīvi, nekā cilvēkiem šķiet. 

Ja Putins sāks šādu ieroci izmatot, tad tas nozīmē, ka nekā cita viņam vairāk nav. Taču tad jārēķinās, ka radioaktivitāte var izplatīties arī Krievijas virzienā un no šāda uzbrukuma mirs salīdzinoši daudz krievu arī. 

Vēl viena lieta. Šāds uzbrukums nekavējoties iesaistītu karā NATO. Pagaidām atomieroči kaujas režīmā ir izmantoti tikai divas reizes: Hirosimā un Nagasaki 1945.gadā.

Vai Putins būs tas, kurš biezi apdzīvotā vietā nometīs atombumbu? Pagaidām šķiet, ka viņš  to nedarīs. 

Tikmēr Zeļenskis nācis klajā ar paziņojumu, ka ukraiņu armija gatavojas jaunam, masīvam uzbrukumam. 

Aizvadīto četru dienu laikā, ukraiņi notriekuši četras krievu lidmašīnas. Tātad pavisam 55 kopš kara sākuma. Krievu gaisa spēki nav bijuši aktīvi un pārliecinoši līdz šim. Starp citu, šis ir viens no būtiskiem Krievijas armijas trūkumiem (Lielbritānijas aizsardzības departaments). 

Amerikāņu ideju smēde ISW (Institute for the study ow war) savā jaunākajā ziņojumā uzsver, ka Vladimirs Putins ar savu kara stratēģiju ir radījis situāciju, ka kaujām no krievu puses tiek piesaistīti aizvien vairāk slikti apmācīti brīvprātīgie. Tātad iesācēji tiek iesaukti – skolotas armijas vietā.

Vakar Doņeckas reģionā tika nogalināti piecas civilpersonas (Ukrainas pilsoņi) Doņeckas reģionā (The Guardian). Nikopoles apšaudes laikā sagrautas daudzdzīvokļu ēkas, gāzes un elektrības līnijas.     

Attēlā starpkontinentālā raķete Topol, kas transportē kodollādiņu. Šos ieročus Putins jau sen sācis demonstrēt Sarkanajā laukumā Maskavā. Attēls no 2008 gada. AP