Vai piekāpšanās ir padošanās?

Hersonu bombardē, taču zem sirēnu kaucieniem un lādiņu trajektorijām notiek arī citas lietas.  Kolēģes Anna Lena un Lotta vakar publicējušas intervijas (DN) ar vietējiem iedzīvotājiem. Par to kā ukraiņu drošības policija medī nodevējus un tos, kas sadarbojušies ar krievu okupācijas varu. 

„Manā daudzdzīvokļu namā dzīvo cilvēki, kas sadarbojās ar krieviem. Palīdzēja viņiem meklēt statistus un gavilētājus televīzijas intervijām Maskavas žurnālistu grupām. Viņus vajag sodīt! Obligāti!“ – ir pārliecināta Ļubova Jehanova. 

Virs galvas kāds plēš nost afišu, kurā rakstīts, ka turpmāk Hersona būs Krievijas sastāvdaļa. Mūžīgi mūžos. 

Dagens Nyheter fotožurnāliste Lotta, kopā ar daudziem Hersonas iedzīvotājiem iemūžina sekojošu notikumu: tiek plēsts nost plakāts krievu valodā: „ Kopā mēs visi esam liela un varena Krievija!“, lai nomainītu ar ”Ukrajina peremozje!” Ukraine will win!”.

Jaunieši smejas un dejo, bet 58 gadus vecā medmāsa Larisa slauka acis baltā papīra salvetē. Garām brauc automašīnas un signalizē par godu šiem laikmeta griežiem. 

„Mēs gribam, lai šeit ir Ukraina. Taču ir cilvēki, kas to nevēlējās. Viņi tagad dzīvo viņpus upei“, – saka Larisa. Vai arī viņai pazīstami kādi, kas sadarbojās ar Krievijas okupantiem. Nē, viņa privāti „tādus“ nepazīstot. Savu uzvārdu Larisa neatklāj un viņa nav vienīgā, kas joprojām uzmanās izteikties.   

Kurus sodīs un kurus nē? 

„Atkritumu vedējus nesodīsim, jo kādam šis darbs bija jādara arī okupācijas apstākļos“- uzskata Anna Balana. Viņa stāv rindā pēc griķiem centrālajā laukumā. Anna dzimusi krievu ģimenē un viņas dzimtā valoda ir krievu. Tagad viņa runā tikai ukrainiski. Īpaši ar ārzemju žurnālistiem.  Vietējie saka, ka tā esot tomēr daļēji krievu valoda, tāpēc ārzemniekiem to vieglāk saprast. 

Ko par šo visu domā cilvēki, kas stāv šajā griķu rindā? 

Viena daļa domā, ka sodīt nevajag tos, kuri ar savu darbu palīdzēja pilsētai dzīvot. Taču ierēdņus, kas neslēpa prieku par krievu atnākšanu, gan vajadzētu sodīt. Tiem jāstājas kara tiesas priekšā un visi pēc tam jānogādā uz Krieviju. Lai brauc un dzīvo pie „sava mīļotā Putina“.  Kādai sievietei liekas, ka svarīgi ir sodīt skolotājus, kuri lika ukraiņu bērniem mācīties pēc Krievijas mācību plāna. Annai Balanai šķiet, ka jāsoda tie, kuri lika ukraiņu bērniem dziedāt Krievijas himnu un muldēja nejēdzības par vēsturi. 

Kā domā vairākums? 

Lielākā daļa vēlas, lai Krievijas piekritēji brauc uz Krieviju un dzīvo tur.

Pēc daudzu domām ir svarīgi izbeigt „saprast krievu“ un attaisnot tos, kas „vēlas tuvas attiecības ar Krieviju ikdienā“. 

„Ja mēs atkal piekāpsimies un būsim taktiski pret šiem cilvēkiem, tad nekad neatbrīvosimies no krievu spiediena un ietekmes, kas turpināsies mūžīgi“, – uzskata Olha Vehterova.

Taču tālāk nebūs viegli, jo gandrīz katrā daudzstāvu namā ir kāds, kurš tic Putinam. Kāpēc viņi nav aizbraukuši? Tāpēc, ka ir izdevīgi pieņemt humāno palīdzību, pabalstus. 

Visi krievu propagandas plakāti vēl nav noņemti.  Kā jau bijušajā Padomju Savienības pilsētā, arī Hersonā ir  stacionārās vietas, kur izlīmē plakātus par godu kārtējiem svētkiem vai notikumiem. Hersonā tādu daudz. Rīgā arī. 

Kā ar valodu? Vietējie apgalvo, ka agrāk neesot bijis liela nozīme kādā valodā cilvēki runājuši – ukraiņu vai krievu. Taču Putins šim jautājumam „piešķīris svaru“, jo pēc viņa domām valoda saistās ar nacionalitāti. Tieši viņš sāka apkarot ukraiņu valodu un deklarēja, ka īstie cilvēki ir tikai tie, kuri runā krieviski. Taču bombardēja Hersonu un nogalināja ļoti daudzus krieviski runājošus cilvēkus.  „Mūsu pilsētā visi runā krievu valodā, taču Putins to sabombardēja lupatās. Tagad nav arī elektrības. Ja reiz vēlējas kaut ko panākt, tad varēja aicināt mūsu uz sarunām, nevis visu iznīcināt. Ja gribi savus krievus, tad sauc viņus uz Krieviju atpakaļ. Kāpēc nākt uz šejieni un visu iznīcināt,“  -jautā Larisa. 

Viņa jautā un jautā. Nav neviena, kuram būtu atbildes. 

Tikmēr raķetes no upes otras puses turpina uzbrukt cilvēkiem, kuri, piemēram, stāv rindā pēc dzeramā  ūdens. 

Posts turpinās. Nogalina cilvēkus, kuri runā vienalga kādā valodā. 

Ukraiņu avoti ziņo, ka Krievija atkāpjas Dņepras austrumu pusē un Zaporižjes rajonā. 

Foto no Hersonas (DN)     

4 comments


  1. Cik pazīstama aina, kāda bija Latvijas neatkarības pasludināšanas periodā. Kā Rīgā, Daugavpiī, Jelgavā, Ventspilī trakoja PSRS apraudātāji, draudēja, rīkoja provokācijas, uzbruka Latvijas neatkarības aktīvistiem, ar Krievijas atbalstu iedarbināja prokremlisku politisko partiju, kas turpināja parlamentāro cīņu u.c Pārskaitījumu varētu turpināt. Kremlim šajā jomā ir liela pieredze un iestrādes.

Leave a Reply