Tā kā fakts skar Ukrainas karu, tad draugi un kolēģi lūdza pievienot arī manu skaidrojumu par notikušo Krievijas telekanāla Dožģ sakarībā. Vakar ievietoju to TB/Meta. Šodien novietoju arī šeit.
Visi zinām, ka TV Dožģ jeb TVRain (Kremļa opozīcijas, privātais televīzijas kanāls) pārcēlis savu raidīšanu uz Latviju un tagad strādā no Rīgas. Tas nozīmē, ka uz viņiem attiecas demokrātiskas valsts informācijas tiražēšanas noteikumi. Tā kā pie mums Latvijā šo uzraudzības funkciju pilda radio un TV padome, kuru ieceļ politiķi, tad loģiski, ka tās spriedumu bieži mēdz būt neprofesionāli.
Kas noticis?
Šajā konkrētajā gadījumā TV Rain ēterā ziņoja par palīdzības vākšanu mobilizētajiem krievu karavīriem, lai viņiem frontē būtu komfortabli uzturēties. Tātad tiks palīdzēts Ukrainas agresoriem (Krievijas armijai) un šo ideju pauž TV kanāls, kas izvietots Latvijā. Jā, piekrītu – biju ļoti nepatīkami pārsteigta to noskatoties. Tas nav akceptējami. Neraugoties uz to, ka ēterā strādā maskavieši, var vēlēties objektīvāku kara procesu atspoguļojumu un bezkaislīgāku attieksmi pret Kremļa propagandu. Ja reiz mēs piešķiram šim kanālam pajumti demokrātiskā kaimiņvalstī – Latvijā, kur viņus neskar krievu cenzūras represijas.
Latvijas uzraudzības iestāde (radio un TV padome) paziņoja par naudas sodu un daudēja ar raidīšanas atļaujas atņemšanu pēc nākamā pārkāpuma. Kā šādos gadījumos mēdz rīkoties uzraudzības iestādes? Demokrātijās?
No TV Rain vadības bija jāpieprasa atvainošanās (publiska) un vainīgā līdzstrādnieka izņemšana no ētera un noteiktu laiku. Naudas sods parasti šādos gadījumos netiek izmantots.
Rezultāts?
Notika tā, ka TV Dožģ vadība nekavējoties atvainojas publiski (ēterā un socmedijos) un uzzinājām, ka kadrā redzamais cilvēks, ir atlaists no darba. Skarbi? Jā, protams. Acīmredzot kanāla vadība zina ko dara un nav mūsu pienākumos šausmināties par šādu rīcību. Varēja vienkārši izņem no ētera uz laiku, bet viņi rīkojas daudz skarbāk.
Vai Latvija var diktēt kā TV Rain drīkst vai nedrīkst raidīt? Tā teikt – ietekmēt saturu? Nē, nedrīkst.
No mana viedokļa ir ļoti labi, ka Latvijā strādā divi tik nopietni mediji kā Meduza un TV Dožģ (Lietus). Tikai žēl, ka mums Latvijā nav centrālas žurnālistu organizācijas, kurā mēs šos jautājumus varētu apspriest kopā ar kolēģiem no Krievijas.
Jā, tas ko pateica žurnālists ēterā, nav akceptējams. Tāpēc viņš ir atlaists no darba. Notiek drausmīgs, asiņains karš un nav jāpadara krievu karavīru situācija frontē „komfortabla“. Šis izteikums pierāda, ka cilvēks kadrā nesaprot ko saka jeb apzināti turpina uzskatīt, ka ukraiņu nogalināšana „ir tikai specoperācija“. Nedz viens nedz otrs nav piedodama lieta. Šim cilvēkam ir jāatstāj ēters. Cita lieta – redakcija. Viņiem jādod iespēja. Vēl vienam mēģinājumam.
Par ko es bažījos? Par to, ka ir radusies gigantiska sašutuma kampaņa, kuras vadībā iet mūsu konservatīvie spēki un politiķi: Nacionālā Apvienība, Apvienotais Saraksts un ZZemnieku Savienība. Politiskajā skalā manāms aktīvs sašutums par šī krievu TV kanāla „ētera kurkuļiem“. Politiķi arī kontrolē mūsu radio un TV padomi (ar komisko nosaukumu nepls) un tiecas slēgt TV Dožģ darbu Latvijā. Tiek meklētas bildes no redakcijas iekārtojuma ar nepareizu noformējumu un citas vainas, lai dabūtu šo TV projām no Latvijas un pēc tam piespraustu sev „Latvijas atbrīvotāju“ laurus pie cepures. Jā, ja TV Dožģ nespēs ienemt savu pozīciju šajā karā, tad tas var notikt. Taču, lūdzu, uzmanīgi ar mediju slēgšanu! Nav izslēgts, ka ari šo nepatīkamā medija slēgšanu, var pieradināt tautu slēgt arī nākamo „slikto mediju“. Piemēram TVNET, kurā strādāju es. Tad Latvija aizies pa Ungārijas ceļu un Polijas taku. Tiks slēgti mediji, kas politiskajiem spēkiem nepatīk.
Ja ir jautājumi, tad izrunāsim šeit.
Jā, ir jautājums. Vai pēcāka atvainošanās neitralizē izteiktā vēstījuma nonākšanu līdz auditorijai? Vate izdzirdēja miskūzī tekstu un sagatavotās termoveļas nolēma ziedot tuvējai draudzei? Dzeltenās kartiņas iedošana šitām lāčādām bija labākais, uz ko varēja tiekties. Nē, neesmu zzs/as/vl vēlētājs.
Nesapratu jautājumu. Ja nav saprotams ko nozīmē atvainošanās mediju ētikā, tad paskaidroju – tas nozīmē to pašu ko sadzīvē. Atvainoties ir grūti un nedaudz pazemojoši, bet tas disciplinē un liek laboties turpmāk.
Lieliski, atvainojās. Bet – lai to atvainošanos saņemtu (ja maz kādam skatītājam tāda ir bijusi aktuāla), tā ir pirmkārt jādzird. Un, pat ja dzirdēja, palaidmehānisms jau ir nostrādājis, uzrunātā vate ir sākusi meklēt plediņus un kamzolīšus SAVĒJO armijai. Šis nav tas mediju ētikas gadījums, kur atvainojas par neprecīzas info paušanu u.tml. klasiski gadījumi.
Šī ir ļoti būtiska lieta – atvainošanās. Zinu, ka Padomjuu Savienībā dzīvojošajiem daudziem šis vārds – „atvainoties“ ir nesaprotams svešvārds vai mazdūšības un gļēvuma izpausme, kas nav neko vērts. Tā tas ir diktatūrās. Tur nekad, neviens neatvainojas. Naivi iedomāties, ka Brežņevs vai Putins vai Voss kādam par kaut ko atvainosies. Nē, drīzāk iesitīs vēlreiz. Laikam par to mēs te apspriežamies? Par to, ka „atvainošanās ir fufelis“ vai kā būtu „atvainošanās jāformulē“ jeb šādiem niekiem nav nekāda nozīme?
Atvainošanās nepārvērš izteikto aicinājumu kā nebijušu. Un tas šajā stāstā ir vairāk nekā būtiski.
Saprotu, ka Jums gribas kašķēties, bet tāda ir prakse un tā lieliski ietekmē medijus
Medijiem par pārkāpumu visos gadījumos ir sabiedrībai jāatvainojas. Tāda prakse mediju regulācijā eksistē. Latvijā neplis to laikam nezina, bet starptautiski tā to dara un tas ir produktīvi. Nepatīk tas medijiem. Rs dzirdēju, bet būtu bijis labāk, ja neplis to būtu pieprasījis, tad mēs tagad varētu pieprasīt atkārtojumu. Diemžēl tas nav izdarīts un naudu samaksāt ir daudz vieglāk