Svētdien pie Minskas nogranda sprādziens. Kara lidlaukā tobrīd jau liesmoja saspridzināta krievu lidmašīna Beriev A-50 (AWACS), kuru izmanto spiegošanai. Šo sabotāžas aktu esot veikuši baltkrievu partizāni. Drosmīgi. Lai gan esot pamats aizdomām, ka šo akciju varētu būt noorganizējuši krievi paši, lai panāktu baltkrievu armijas iesaistīšanos Ukrainas karā. Pastāv versija, ka lidmašīna uzspirdzināta ar dronu. Pagaidām notikušo nav apstiprinājušas nedz Krievijas nedz Baltkrievijas iestādes.
Kurš iebelza krievu lidaparātam Minskā?
Saspridzinātā ir diezgan dārga lidmašīna, tā maksājot ap 330 miljoniem dolāru. Vienīgā pretošanās organizācija, kas to būtu spējīga Baltkrievijā šādu akciju paveikt, it BYPOL, kuru Lukašenko un Putins klasificē kā teroristu grupējumu. Tajā darbojas bijušie policisti, izlūki un virsnieki, kuri tika atstādināti no amatiem vai paši pārgāja opozīcijas pusē pēc vēlēšanām 2020.gada augustā. Tā kā Lukašenko apspieda pretošanās akcijas Minskā un citur, tad šodien lielākā daļa baltkrievu opozīcijas līderu ir vai nu cietumā vai ārzemēs. Taču partizāni nekur nav pazuduši?
Starp citu, BYPOL neatzīst Lukašenko kā valsts prezidentu. Viņuprāt Baltkrievijas prezidente ir Svetlana Tihanovska, kas pašlaik dzīvo emigrācijā Lietuvā. Šis grupējums ir pēdējo 2 gadu laikā veicis apjomīgas sabotāžas akcijas pie Baltkrievijas robežas ar Ukrainu, lai traucētu krievu armijas pavietošanu uz fronti cauri šai teritorijai.
Pat Tihonovska paudusi prieku par to, ka lidmašīna ir sagandēta, jo šāda tipa krievu lidmašīnas ir svarīgas izlūkošanas darba veicējas un būtiskas krieviem.
Pagaidām nav ziņu vai krievi spēs ātri šo lidmašīnu salabot.
Ja šī patiešām ir patiesa ziņa un atentātu veikuši baltkrievi paši, tad tas ir signāls Kremlim, ka baltkrievi nav Putina un šī kara sabiedrotie. Tas nozīmē, ka Baltkrievija ir viņiem bīstama zona. (DN)
Tikmēr Ukrainā krievi turpina uzbrukt ar droniem. Rietumu daļā pie Hmeļņickas nogalināti divi glābēji. Slepkavošana notikusi ar Irānas droniem. (AFP).Krievu mediji lielās, ka esot nogalinājuši armijniekus, bet faktiski tie ir divi glābēji. Neapbruņoti cilvēki, 21 un 31 gadus veci vīrieši.
Aizvadītajā naktī notriekti 14 krievu droni. Deviņi no tiem lidoja uz Kijivu. (TT)
Ukraina apgalvo, ka svētdien notriekta arī krievu kara lidmašīna SU-25 netālu no Avdijivkas Doņeckas rajonā.
Tā kā no frontes pašlaik ziņu maz, tad pievērsīsimies kara izraisītajām sekām. Vispārējā mobilizācija Krievijā izraisījusi jauniešu aizplūšanu projām no dzimtenes. Krievi (bēgot no iesākuma armijā) emigrē dažādos virzienos. Viens no tādiem ir Erevāna. Lēš, ka simtiem tūkstošu IT speciālistu (datoriķu) pašlaik strādā no ārzemēm un lielākā šādu „bēgļu“ koncentrācija pašlaik sastopama Armēnijas galvaspilsētā. Maskava cenšas viņus atvilināt atpakaļ ar solījumiem palielināt algas, taču pagaidām šie vilinājumi neiedarbojas.
Kāpēc tieši Erevāna? Turp ceļojot, krieviem nevajag vīzas un vietējie pārvalda krievu valodu. Neesot diskomforta. Vai visi viņi ir Putina režīma pretinieki? Nē, visi nav.
Viņi ieceļojuši Armēnijā divos viļņos : tūliņ pēc kara sākuma un pēc vispārējās mobilizācijas pasludināšanas. Visi viņi strādā pa distanci Krievijai. Vairumā gadījumu uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām. Krievu ievestais kapitāls palielinājis Armēnijas ekonomisko pieaugumu pērn no 3% uz 14%.
Krievu dēļ te atvērtas jaunas skolas un bērnu dārzi. Tieši krievu bērniem. Strauji augušas dzīvokļu cenas. Palielinājies kafejnīcu skaits, pieprasītas arī biroju telpas.
Viens no šādiem krievu emigrantiem Erevānā ir Ņikita, kas pārceļojis kopā ar visu ģimeni no Pēterburgas. Viņam ir 36 gadi un plāni vēlāk doties tālāk. Darba devējs Krievijā maksā labi. Pašlaik 30 no 150 līdzstrādniekiem turpina strādāt no ārzemēm. Viņš bēdzis pirmais cauri Turcijai un Tadžikistānai uz Erevānu. Ģimene sekojusi vēlāk. Angļu valoda viņam salīdzinoši slikta, taču prasmes un spējas pieprasītas visā pasaulē. Viņa darba devējs ir liels Krievijas uzņēmums, kas pārdod pakalpojumus varas iestādēm. Vai viņš vēlāk domā atgriezties „nākotnes brīnišķīgajā Krievijā“(šādu karātavu humora izteicienu lieto Putina pretinieki ārzemēs)? Nē, pagaidām šādu plānu neesot.
Kādas atskaņas sadzirdamas no Krievijas? Liela daļa viņus uzskatot par aizbēdzējiem un nodevējiem. Draud atlaist no darba, ja turpinās dzīvot aiz robežām. Teorētiski Putins it kā neiesauc armijā IT speciālistus, taču valstī dzirdamas balsis, kas šādu izņēmumu smagi kritizē. Ja reiz jācīnās par dzimteni, tad tas jādara 100% visiem. Tā domā daudzi Maskavas valdības gaiteņos un Ņikita to zina.
Interesanti, ka Erevānā (kopš vasaras) noenkurojusies arī „krievu Google“ – Yandex. Tur viņiem tagad centrālā ēka ar 400 darbiniekiem. Taču ārzemju žurnālistiem intervijas viņi sniegt nevēlas.
Attēlā kāda viesistaba kara plosītajā Mariopolē