Okupētajās teritorijās turpinās intensīva rusifikācija, lai nedotu iespēju ukraiņiem pēc kara atgriezties atpakaļ pie normālas situācijas. Kādā veidā Putins to realizē?
Tātad: 1) visiem jāizņem Krievijas pases, 2) rublis ir galvenā naudas zīme, 3) bērnu tiek saķerti, aizvesti uz Krieviju un tos audzina krievu vecāki kā patriotiskus krievus, 4) Ukrainā tiek ievesti krievi, kas ieņems aizbraukušo ukraiņu dzīves telpu, 5) skolu mācību programma tiek pakārtota Krievijas prasībām, 6) izveidoti filtrācijas centri, kuros var „izsijāt cilvēkus“. Tikko 27. aprīlī Putins deklarēja ka šiem pasākumiem jānotiek „Krievijas jaunajās teritorijās“: Doņeckā, Luhanskā, Hersonā un Zaporižjā paātrinātā tempā. Tas viss jāizdara līdz 1. jūlijam. Tie, kas šo rusifikācijas dušu nebūs izgājuši, tiks deportēti. Uz kurieni? Uz Sibīriju, protams. Kā var kļūt par deportētu personu? Ļoti viegli – pietiek tikai ar attiekšanos piedalīties krievu patriotiskajos pasākumos.
To izdarīja Krimā un tagad cenšas pagūt paveikt arī šajās teritorijās.
Laikā no 1930.-1953.gadam Krievijā šādi tika deportēti ap 6 mijoniem cilvēku. Staļins šo tradīciju iedibināja un Putins turpina.
Tas vajadzīgs, lai nostiprinātu krievu psiholoģisko dominanci okupētajā Ukrainas zonā. „Domāju, ka pēc šīm Putina akcijām ukraiņiem būs ļoti grūti „paņemt atpakaļ“ okupētās teritorijas, kurās vairumam iedzīvotāju būs Krievijas pases“, – uzskata Krievijas eksperte Gudruna Persone.
Starptautiskajā presē šajā kontekstā tiek piesaukti Baltijas valstu iedzīvotāju izvešanas piemēri pēc kara. Izvesto igauņu, latviešu un lietuviešu vietā Krievija ieveda šajās teritorijās zemi izglītotus, trūcīgus krievus. Baltijā viņi ieguva labāku dzīves standartu nekā Krievijā un sāka uzvesties kā kungu tauta. „Tieši šie cilvēki veido krieviski runājošo iedzīvotāju vairākumu Latvijā un Igaunijā un atsakās iemācīties vietējo valodu. Šī iemesla dēļ nespējot kļūt pat šo valstu pilsoņiem“ – komentē Gudruna. (DN)
Beidzot tas ir pateikts arī zviedriem, kas līdz šim vienmēr nostājās krieviski runājošo, vaimanājošo Latvijas iedzīvotāju pusē. Nekritiski un nepamatoti.
Ukrainas karš beidzot pierādījis pasaulei to, ka baltiešu kritiskā nostāja pret Padomju Savienību un Krieviju bija un ir pamatota. Visus šos 30 gadus to bija grūti ieskaidrot skandināvu lielajiem medijiem.
Karš visu noliek īstajās vietās.
Izskatās, ka krievi ir sabijušies no gaidāmā ukraiņu uzbrukuma.
Tā kā brīvu mediju krievu valodā Krievijā vairs nav, jo preses brīvības jomā Krievija tagad ierindojusies 164 vietā no 180 valstīm, tad viss publicētais ir Putina kontrolēta informācija.
Pirmais, kas uzkrīt ir fakts, ka mainījies krievu mediju tonis, stāstot par Ukrainu. Agrāk dominēja izsmiekls, bet tagad piesardzīga uzmanība. Izrādās, ka ukraiņus ir jāņem vērā.
Otra lieta (kuru var izlasīt vietnē Meduza) krievu armija katrā rakstā jāinterpretē kā uzvarētāja. Tas ir tā kā mūsu sporta žurnālistikā, kurā skaidri un gaiši nesaka „komanda zaudēja“. Nē, tagad ir jāsaka „komanda piekāpās“ un tas nozīmē tos pašu – zaudējumu. Taču pateikts ir „maigāk“. Krievu žurnālisti nedrīkst lietot zaudējuma jēdzienu attiecībā pret savu armiju.
Trešais, krievu tauta nedrīkst uzzināt kādas astronomiskas summas Putins grūž iekšā kara mašīnā, lai uzvarētu Ukrainu, ko krieviski tagad sauca par „jaunajām teritorijām“. Ja krievu armijai frontē ies slikti, tad plašāk jāstāsta par celtniecību okupētajā Ukrainā. Nevis par zaudējumu.
Ceturtais – jāizvairās apspriest 9.maija svinību ierobežojumi. Maskavai vairs nav naudas, lai šķiestos šajā parādēs. Taču tauta īsto iemeslu nedrīkst uzzināt. Lai anulētu diskusijas par šo tēmu, noderēja inscenētais dronu uzbrukums it kā Kremlim un Putinam. Tātad ir bīstami.
Baltais nams jau noliedzis Dmitrija Peskova baumas par to, ka būtu piedalījies dronu uzlidojuma organizēšanā Maskavā. (TT)
Izskatās, ka Krievija nav gatava jaudīgiem uzbrukumiem. Jo pietrūkst munīcijas un kaujinieku (CNN)
Vācijas policija pašlaik analizē informācijas „noplūdi“ sakarā ar Zeļenska vizīti Vācijā (AFP). Plānots, ka Ukrainas prezidents ieradīsies Berlīnē 13.-14.maijā. lai tiktos ar kancleru Ulofu Šolcu.
Attēlā – drons virs Kremļa